Aprēķinot darbiniekam izmaksājamo atvaļinājuma naudu, darba devējam ir pienākums ievērot Darba likuma 75. panta regulējumu – vidējās izpeļņas aprēķināšana. Vidējā izpeļņa ir aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Darba likums paredz darbiniekam tiesības uz ikgadēju četru kalendāra nedēļu ilgu atvaļinājumu.  Atvaļinājumā darba devēja pienākums ir apmaksāt 20 darba dienas, atvaļinājuma naudas aprēķinam piemērojot aprēķināto vidējo izpeļņu.

Ir labi, ka sekojat līdzi izmantoto atvaļinājuma dienu kopskaitam, tomēr tas var būt neprecīzs. Jāpiezīmē, ka darba devēja rīcībā ir jābūt uzskatītai precīzai informācijai par izmantotajiem atvaļinājuma periodiem. Tos norāda darbinieka individuālajā uzskaites kartītē.

Jautājumā sniegtais situācijas izklāsts norāda uz nepilnīgi izmantotiem ikgadējiem atvaļinājumiem un nesaprotamu atvaļinājuma naudas aprēķināšanu.

Izbeidzot darba attiecības, darba devējam ir pienākums izmaksāt neizmatotā atvaļinājuma kompensāciju par visiem darba gadu periodiem. To paredz Darba likuma 149. panta piektā daļa.

Atvaļinājuma kompensācija aprēķināma no jūsu vidējās izpeļņas, nevis 30% apmērā no darba algas.