Man šobrīd ir pretrunas darba vietā ar grāmatvežiem par ikgadējā atvaļinājuma vidējās izpeļņas aprēķināšanu (Darba likuma 75. pants). Strādāju divos amatos ar slodzi 20 h/nedēļā. Katrā amatā bruto alga ir 1000 eiro. Katru mēnesi bankas kontā esmu saņēmis vienādu algu, kas pēc 2025. gada aprēķina ir 1463,60 eiro (divos maksājumos, viena par katru amatu). Nolēmu doties atvaļinājumā 2026. gada februārī. Veicot vidējās izpeļņas aprēķinu par augustu (2000 eiro), septembri (2000 eiro), oktobri (2000 eiro), problēmu nav. Tās sākas ar novembra, decembra un janvāra summas aprēķinu, kas tiek iekļauti vidējās izpeļņas aprēķinā. Pēc manas saprašanas pēc Darba likuma arī šajos mēnešos bija jābūt 2000 eiro, bet grāmatvedība uzskata, ka, piemēram, novembrī, tā kā ir bijusi svētku diena 18. novembrī, tā no kopsummas par novembri tiek ņemta ārā. Faktiski tiek izdarīts šādi: 2000/20 (šeit grāmatvedība skaita kopā 19 darba dienas + 1 svētku dienu) * 19 = 1900 eiro. Līdzīgas darbības tiek veiktas decembrī (2000/23 *19) = ~ 1652 eiro un janvārī (2000/22 * 21) = ~ 1909 eiro. Vidējās izpeļņas aprēķinam tiek piemēroti šādi dati:
augusts – 2000;
septembris – 2000;
oktobris – 2000;
novembris – 1900;
decembris – 1652;
janvāris – 1909.
Šajā laikposmā neesmu slimojis un nav bijušas atvaļinājuma dienas. Nav bijušas arī piemaksas vai prēmijas.
Esmu vairākas reizes atsaucies grāmatvedībā uz Darba likuma 75. panta 1. daļu: “Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.” Bet man tiek skaidrots, kas es nepareizi saprotu likumu. Vai tiešām šāds aprēķins ir pareizs? Vai tiek pareizi interpretēts Darba likums par to, kā veidojas vidējās izpeļņas aprēķins?
Lai gan Darba likuma 75. panta pirmajā daļā noteikts, ka vidējā izpeļņa aprēķināma no darba algas, piemaksām un prēmijām, ņemams vērā, ka saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, aprēķinot vidējo izpeļņu, nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos. Proti, nostrādāto dienu skaitā neietilpst arī dienas, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt viņam noteiktajā darba dienā. Tādējādi darba algā, no kuras aprēķina vidējo izpeļņu, neieskaita darba devēja izmaksāto slimības naudu, samaksu par atvaļinājuma laiku un atlīdzību Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos. T. i., atlīdzību, kas darbiniekam tiek izmaksāta par dienām, kad viņš neveica darbu svētku dienās, kas iekrita darbiniekam noteiktajās darba dienās.
Ņemot vērā minēto, darba devējs, veicot vidējās izpeļņas aprēķinu, ir pareizi piemērojis Darba likuma normas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
