NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
20. novembrī, 2012
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tava drošība
1
1

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dienas un nedienas

Kopš gada sākuma līdz septembra beigām ugunsdzēsēji visā valstī dzēsuši vairāk nekā 7000 ugunsgrēku un piedalījušies 3600 glābšanas darbos.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

„Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no 10.novembra plkst. 6.30 līdz 12.novembra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 79 izsaukumus. Kopumā dzēsti 53 ugunsgrēki, veikti 15 glābšanas darbi, bija arī 11 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos cietuši četri cilvēki un gājuši bojā trīs cilvēki.” Šādu ziņu lasām VUGD interneta vietnē, un pat daži minētie teikumi liecina, cik daudz ir glābts, caur uguni un ūdeni iets, lai nosargātu cilvēku dzīvības un mantu.

Bet kopš gada sākuma līdz septembra beigām ugunsdzēsēji glābēji visā valstī dzēsuši vairāk nekā 7000 ugunsgrēku un piedalījušies 3600 glābšanas darbos, izglābjot 245 cilvēkus. Ko gan iesāktu bez viņiem, kas ir lielā cerība ne tikai ugunsnelaimē, bet kas nocels no koka pārbijušos kaķi, izvilks no dūksnāja govi vai plūdos no ledus gabala izglābs saimnieku ar visu suni?

Savu arodu vērtē ļoti augstu

Taču tas nepavisam nav viss, ar ko nodarbojas dienesta darbinieki. Viņu pienākumos ir apzināt ugunsdrošības stāvokli Latvijā, iespējamos apdraudējumus un situācijas uzlabošanai sniegt priekšlikumus valsts un pašvaldību iestādēm, rīkot arī dažādus prevencijas pasākumus valsts ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, izvērtēt rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus.

VUGD nodrošina vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 zvanu saņemšanu, apstrādi un, ja nepieciešams, to pāradresēšanu citiem operatīvajiem dienestiem. Tad vēl apmāca ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības pasākumos iesaistāmās personas, organizē to darbību un, protams, izglīto sabiedrību šajā jomā.

VUGD sastāvā ir Rīgas reģiona pārvalde un reģionu brigādes Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Dienestā šobrīd nodarbināti vairāk nekā 3000 cilvēku.

"Šogad personāla mainība VUGD ir 6,6%, un salīdzinājumā ar pērno gadu tā mazinājusies par trim procentiem."

Kā VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē oktobrī, dienesta darbinieki savus uzdevumus vienmēr centušies pildīt apzinīgi un iespējami labi. VUGD teritoriālo struktūrvienību ugunsdzēsēju glābēju aptaujas dati liecina, ka 98% no viņiem savu arodu vērtē ļoti augstu. Senāk teju vai katrs puika vēlējās kļūt par ugunsdzēsēju – efektīgo formas tērpu, sarkano, jaudīgo mašīnu un acīmredzami asu pārdzīvojumu pārbagātā darba dēļ. Ne vienmēr šo vēlmi varēja izpildīt: par ugunsdzēsējiem glābējiem derīgi tikai labi izglītoti, stipri, veseli un disciplinēti vīri.

Šogad personāla mainība VUGD ir 6,6 procenti, un salīdzinājumā ar pērno gadu tā mazinājusies par trim procentiem. Te var domāt visādi, bet, šķiet, projām gājēju skaits sarucis nevis tādēļ, ka VUGD kaut kādu iemeslu dēļ būtu kļuvis pievilcīgāks, bet ierobežotā darba tirgus piedāvājuma dēļ.

Svarīgāk par karjeru – otrā alga

Iemesls, kādēļ labi apmācīti speciālisti pamet darbu, par ko tik labi atsaukušies, galvenokārt ir zemais atalgojums. Iekšlietu ministrija (IeM) informē, ka pēdējos gados atlīdzība amatpersonām (ugunsdzēsējs glābējs ir amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi) ir samazinājusies, toties paplašinājies darba spektrs un noteiktās funkcijas, kā arī palielinājies dzīvībai bīstamo riska faktoru skaits darba laikā.

Piemēram, ugunsdzēsēja glābēja (autovadītāja) izpeļņa "uz rokas" (ar visām piemaksām par tiešu piedalīšanos ugunsgrēku dzēšanā un avāriju seku likvidēšanā u.c.) iznāk 274 lati mēnesī. Un tas ir par darbu, kad, neskatoties uz laika apstākļiem, bīstamo vidi, pārmērīgo piepūli un stresu, īsā laikā nākas pieņemt lēmumus paaugstinātas bīstamības apstākļos un sniegt palīdzību cilvēkiem, uzsver VUGD vadība.

Autovadītāju trūkums dienestā ir liela problēma. Atbilstošas kategorijas šoferi, kas kaut kādu iemeslu dēļ vēlētos pamest, piemēram, tālbraucēja gaitas, uzzinot, ka viņu alga būs trīs četras reizes mazāka nekā līdz šim, turklāt vēl pusgadu papildus jāmācās, lai kļūtu par ugunsdzēsēju glābēju un arī jāiesaistās bīstamajos darbos, šim savam nākotnes plānam pārvelk svītru.

Ar tādu algu uzturēt ģimeni nav iespējams, tādēļ ugunsdzēsēji pēc nereti smagās maiņas strādā vēl citur, piemēram, par apsargiem. Pērn atļaujas savienot amatu VUGD bija izsniegtas 262, šā gada deviņos mēnešos - 161 personai. Ir arī aizdomas, ka tie 18 vīrieši, kam šogad piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums, īstenībā pelna naudu ģimenei ārpus Latvijas.

Šī "dubultā dzīve" ir iemesls arī paradoksālai situācijai, ka VUGD amatpersonas gan apgūst obligāti nepieciešamo izglītību, bet tālāk mācīties un kāpt pa karjeras kāpnēm diez ko nevēlas, jo tādējādi zaudēs tiesības strādāt vēl citā darbavietā, bet iegūtais algas palielinājums būs pārāk niecīgs salīdzinājumā ar pašreizējo otro algu.

Oktobra sākumā VUGD vakanti bija 136 amati (tai skaitā 43 virsnieku un 80 instruktoru amatu). Jāņem arī vērā, ka šobrīd 20 dienesta amatpersonu ir sasniegušas 50 gadu vecumu un turpina dienestu, bet, ja tiks veiktas izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tās varētu atvaļināties no dienesta, tādējādi samazinot to profesionālo speciālistu loku, kuri ikdienas darbā varētu nodot praktiskās zināšanas jaunajai paaudzei. (Līdz 1.oktobrim noteiktā vecuma sasniegšanas dēļ no dienesta jau atvaļinātas 63 amatpersonas.)

Papildina zināšanas gan klātienē, gan neklātienē

Par spīti iepriekš minētajiem apstākļiem, daudzi VUGD jaunie speciālisti tomēr mācās. Vairāk nekā 120 virsnieku ne vien iegūst izglītību dažādās augstākās izglītības iestādēs, bet arī turpina pilnveidot profesionālās zināšanas gan maģistra studiju programmās, gan Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Pirms pāris gadiem Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, ņemot vērā dienesta nepieciešamību (no 2016.gada jūlija amatpersonai obligāti jābūt amata prasībām atbilstošai augstākajai izglītībai), tika izveidota nepilna laika neklātienes studiju programma pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Ugunsdrošība un ugunsdzēsība", lai VUGD amatpersonas, kas ieņem virsnieku amatus, iegūtu profesionālo izglītību nozarē. Koledžā šādi studē 86 amatpersonas, tai skaitā 50 virsnieku, kam jau ir augstākā izglītība citās nozarēs, un 12 virsnieku, kuriem pašlaik nav amata apraksta prasībām atbilstošas izglītības.

Virsnieku amatus VUGD var ieņemt amatpersonas, kuras ieguvušas normatīvajos aktos noteiktu augstāko izglītību un pārzina dienesta specifiku – valsts ugunsdrošības uzraudzību, ugunsgrēku dzēšanu, glābšanas darbu veikšanu un civilās aizsardzības sistēmu.

"Virsnieku amatus VUGD var ieņemt amatpersonas, kuras ieguvušas normatīvajos aktos noteiktu augstāko izglītību un pārzina dienesta specifiku."

Pilna laika klātienes studijās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanai minētajā programmā studē 62 kadeti, no kuriem 17 pēc izglītības iegūšanas varēs tikt iecelti virsnieku amatos, bet nākamie šo karjeras slieksni varēs pārkāpt 2014. un 2015.gadā. Par izglītošanos VUGD strādājošajiem nav jāmaksā, un tā patiešām ir liela priekšrocība. Kopumā pērn kvalifikāciju vēl citās mācību iestādēs un kursos ir paaugstinājušas 1446 amatpersonas.

Kā Saeimas komisijas sēdē norādīja deputāts Jānis Ādamsons, šis dienests ir viens no retajiem Latvijā, kas par spīti grūtībām un krīzes laikā samazinātajam finansējumam, ir saglabājis savu profesionalitāti un darbspēju.

"Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm mums ir ļoti labi apmācīti eksperti, kas piedalās starptautiskās misijās, apmāca speciālistus Eiropas valstīs," apliecināja VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons. Saskaņā ar starpvalstu vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā dienests ir parakstījis operatīvās sadarbības līgumus ar Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un citu valstu kolēģiem, un mūsu ugunsdzēsēji glābēji ir piedalījušies ne tikai misijās, bet arī starptautiskās mācībās. Pirms pāris gadiem Zviedrijas un Krievijas projekta "Baltijas jūras valstu pārrobežu sadarbība meža ugunsgrēku dzēšanā" ietvaros dzēsa ugunsgrēkus Krievijā.

Ekspertu līmenī VUGD pārstāv valsts intereses Eiropas Padomes civilās aizsardzības darba grupā, Agrīnās brīdināšanas sistēmu darba grupā, Katastrofu reaģēšanas plānošanas darba grupas apakšgrupās un citur.

Lēti pirkts nemaz nav lēti

Tomēr gadu no gada krājas neatrisinātas problēmas, un var pienākt brīdis, kad to smagums sasniegs kritisko masu. Pirmām kārtām tas skar VUGD tehnisko nodrošinājumu un infrastruktūru. Kaut arī, kā stāsta VUGD priekšnieks, pēdējos piecos gados dienesta vajadzībām ir nopirkti 78 ugunsdzēsības un glābšanas automobiļi, tas ļāvis atjaunot autoparku tikai par 20%, un, tas, protams, ir par maz. Aptuveni puse no VUGD rīcībā esošajiem auto ir būvēti atbilstoši Padomju Savienības standartiem, uz ZIL-131 un ZIL-130 bāzes. Ražotāju noteiktais ekspluatācijas termiņš jau ir pārsniegts, tehnika bieži jāremontē, un, tā kā lielākā daļa automašīnu ir aprīkota ar autokāpnēm, tas apgrūtina glābšanas darbus daudzstāvu ēkās. Turklāt šīs automašīnas patērē ļoti daudz degvielas.

Jauni auto un cita tehnika faktiski tiek pirkti par ES naudu projektu ietvaros, kas ir sarežģīts un ilgs process, un naudas tik un tā ir par maz. Grūtības rada arī tas, ka speciālās tehnikas ražotāji nepiedalās mazajos iepirkumos, speciālo ugunsdzēsības automašīnu var uzbūvēt laikā no astoņiem līdz 14 mēnešiem, un tādēļ VUGD par vienam gadam piešķirto nelielo summu transportlīdzekļi ir jāpērk no starpniekiem vai maziem uzņēmējiem, kam nav ne mūsdienu apstākļiem atbilstošu iekārtu, ne tehnoloģiju.

Skaidrs, ka tas nav ekonomiski un saprātīgi. Tādēļ IeM piedāvā finanšu līdzekļus plānot vismaz uz trim gadiem, kā arī veikt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, lai VUGD un citas līdzīgas iestādes loģiski saprotamā veidā un ekonomiski izdevīgi varētu iegādāties nepieciešamo tehniku un aprīkojumu. Tālab kā glābiņu VUGD vadība saskata piedalīšanos pārrobežu projektos, kad iepirkumi veidojas lielāki un var iegādāties kvalitatīvu tehniku un aprīkojumu par izdevīgu cenu.

"Pašlaik tikai aptuveni 75-80% gadījumu ugunsdzēsēji glābēji spēj ierasties noteiktajā laikā."

Kā informēja VUGD vadītāji, Eiropas valstīs tādi dienesti kā VUGD gadu gadiem iepērk tehniku vai aprīkojumu no vienas firmas, tādējādi iegūstot izdevīgus līgumus un arī pēctecību izmantošanā. Latvijā publiskajos iepirkumos valda zemākās cenas princips un tad iznāk, ka, piemēram, iegādājoties viena veida saspiestā gaisa elpošanas aparātus no dažādiem ražotājiem, nepieciešamas dažādas apkopes iekārtas, rezerves daļas un personāla apmācība pie dažādiem ražotājiem, tā sadārdzinot visa šā aprīkojuma uzturēšanu. Kas lēti pirkts, patiešām ne vienmēr iznāk lēti.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.21.06. noteikumiem Nr.458 "Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām" VUGD rīcībā ir jābūt 1696 speciālām autotransporta tehnikas vienībām un 137 kuģošanas līdzekļiem (noteiktam skaitam dažādās kategorijās), bet ļoti daudz kā no visa minētā VUGD ir par maz vai nav vispār. Piemēram, noteikumos minēti 47 glābšanas automobiļi (ir deviņi), 45 ķīmisko avāriju automobiļi (ir divi) utt.

Īstenībā, lai pārvarētu atpalicību, VUGD vajadzībām ik gadu vajadzētu iegādāties ap 30 auto.

Nākamā gada valsts budžetā VUGD speciālā ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojuma iegādei piešķirts papildu finansējums 461,5 tūkst. latu (vairāk nekā 10 dažādām pozīcijām).

Taču nav pateikts vēl kas svarīgs – VUGD depo (ar dažiem izņēmumiem) ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un neatbilst nekādiem vietējiem un kur nu vēl Eiropas Savienības normatīviem. Dienestam pašlaik ir 92 depo ēkas, no kurām trešā daļa uzbūvētas līdz 1940.gadam, sešdesmit – līdz 1992.gadam, un tikai divas ir jaunākas. Turklāt, lai izpildītu MK 2004.03.02. noteikumu Nr.61 "Kārtība, kādā VUGD veic un vada ugunsdzēšanas un glābšanas darbus" 5.punktu VUGD savas vienības ierašanās notikuma vietā republikas pilsētās ir jānodrošina piecu minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas; pārējās pilsētās un lauku teritorijās, kur iedzīvotāju blīvums ir 10 un vairāk cilvēku uz km2, - 15 minūšu laikā, bet retāk apdzīvotās vietās – 25 minūšu laikā.

Kā norāda IeM, pašlaik tikai aptuveni 75-80% gadījumu ugunsdzēsēji glābēji spēj ierasties noteiktajā laikā.

Lai to varētu izdarīt, Pierīgā un citās straujas attīstības teritorijās ar lielu iedzīvotāju pieplūdumu vien vajadzētu izveidot vairāk nekā 40 jaunus depo. Bet vecajos depo, kas vēl saglabājušies kaut cik normālā stāvoklī, ir cita problēma – šajās ēkās jaunie auto nemaz netiek iekšā.

Lai atrisinātu dienestā uzkrātās problēmas (šeit visas nav nosauktas), ir vajadzīga milzu nauda. Gandrīz 400 miljoni latu. Šābrīža taupības apstākļos tā šķiet nereāla summa. Komisijas deputāti VUGD vadībai problēmu sistemātiskai risināšanai ieteica izstrādāt dienesta ilgtermiņa attīstības koncepciju un tā virzīties tālāk.

O.Āboliņš sacīja: šādi dokumenti ir sagatavoti, bet, tiklīdz varas gaiteņos ierauga milzīgās summas, tā tie pazūd kādās atvilktnēs. Bet tikmēr Skrundā depo jau ir sabrucis. Taču - arī pēc dažiem gadiem gribētos būt drošiem, ka tad, kad ugunsdzēsēji un glābēji būs, nedod Dievs, vajadzīgi, viņi tiešām arī atbrauks – un ar kāpnēm, šļūtenēm un visu citu, kas tobrīd būs vajadzīgs.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU