SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
11. februārī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
3
3

Latvijas dabas un kultūras objekti ar starptautisku vērtību iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā tika iekļauta 2011.gadā. Šobrīd norit darbs pie nominācijas sagatavošanas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

FOTO: Gatis Diedziņš/ LETA

Latvijā ir daudz unikālu kultūras un dabas pieminekļu, kas piesaista arī starptautisku uzmanību. Būtu grūti visus uzskaitīt, bet lielāko ievērību izpelnījušās vietas ir atrodamas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas nacionālajā sarakstā. Kopumā abos sarakstos iekļauti pieci Latvijas objekti. LV portāls skaidro, kas ir šie saraksti un kādus objektus tajos iekļauj.
īsumā
  • UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauj unikālas, autentiskas un izcilas kultūras un/vai dabas mantojuma paraugteritorijas.
  • Katrai valstij jāveido Pasaules mantojuma nacionālais saraksts.
  • Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā iekļauti trīs objekti.
  • Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi Latvijas objekti.
  • Objekta esamība kādā no sarakstiem nodrošina atpazīstamību ārpus Latvijas.

Pasaules kontekstā vērtīgu vietu reģistri

Vietas iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā vai Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā apliecina, ka tai ir liela vērtība ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī.

UNESCO Pasaules mantojuma starptautiskajā reģistrā tiek iekļautas unikālas, autentiskas un izcilas kultūras un/vai dabas mantojuma paraugteritorijas. Tām nav līdzīgu pasaulē. Ar visām sarakstā iekļautajām vietām var iepazīties UNESCO vietnē whc.unesco.org/en/list.

Katrai valstij, kura ir pievienojusies UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, jābūt izveidotam nacionālajam sarakstam. UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā saraksta mērķis ir izcelt, apzināt un popularizēt Latvijas kultūras un dabas mantojumu, kuram ir liela vērtība pasaules kontekstā. Nacionālais saraksts ir viens no posmiem vietas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

"Objekta iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā ir sarežģīts un ilgs process."

Ceļš līdz objekta iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir sarežģīts un ilgst vairākus gadus. Vispirms objektam jābūt iekļautam nacionālajā sarakstā. Pēc tam ir jāsagatavo nominācija ar pamatojumu, kāpēc vieta ir unikāla pasaules kontekstā vai kāpēc tā ir izcilākais paraugs kādam mākslas, arhitektūras stilam, dabas veidojumam vai kultūrainavai. Sagatavotais pieteikums jāiesniedz Pasaules mantojuma komitejai, kura pieņem galīgo lēmu par objekta iekļaušanu vai neiekļaušanu starptautiskajā reģistrā.

Lai vieta tiktu iekļauta kādā no abiem sarakstiem, tai jāatbilst vienam vai vairākiem tālākminētajiem kritērijiem:

  • ir jābūt cilvēka radošā talanta meistardarbam;
  • jāpierāda cilvēcisko vērtību būtiska ietekme uz arhitektūras vai tehnoloģiju, monumentālās mākslas, pilsētu plānošanas vai ainavu arhitektūras attīstību kādā laika periodā vai kādā kultūras apgabalā pasaulē;
  • jāsniedz unikāla vai vismaz izcila liecība par kultūras tradīcijām vai civilizāciju, kas joprojām pastāv vai ir izzudusi;
  • jābūt izcilam celtniecības tipa, arhitektūras vai tehnoloģijas ansambļa, vai ainavas paraugam, piemēram, kas ilustrē nozīmīgu(-us) posmu(-us) cilvēces vēsturē;
  • jābūt izcilam tradicionālās cilvēku apmetnes, zemes izmantošanas vai jūras izmantošanas paraugam, piemēram, kas atspoguļo kultūru (vai kultūras) vai cilvēku un vides mijiedarbību, jo īpaši, ja tā ir kļuvusi viegli sabojājama neatgriezenisku izmaiņu iespaidā;
  • jābūt tieši vai materiāli saistītam ar izcilas, universālas nozīmes notikumiem vai tradīcijām, ar idejām vai ar uzskatiem, ar mākslas vai literatūras darbiem;
  • jāietver izcils dabas fenomens vai teritorijas ar ārkārtīgi skaistu dabu un estētisku nozīmīgumu;
  • jābūt izciliem piemēriem, kas atspoguļo galvenos zemes vēstures posmus, tostarp liecina par dzīvību, nozīmīgiem, pastāvīgiem ģeoloģiskiem reljefa veidošanas procesiem vai nozīmīgiem ģeomorfiem vai fiziogrāfiskiem elementiem;
  • jābūt izciliem piemēriem, kas atspoguļo nozīmīgus, pastāvīgus ekoloģiskus vai bioloģiskus procesus sauszemes, saldūdens, piekrastes vai jūras ekosistēmu un augu un dzīvnieku sabiedrību evolūcijā un attīstībā;
  • jāietver tās dabiskās dzīvotnes, kuras ir vissvarīgākās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tostarp dzīvotnes, kurās mīt apdraudētas sugas ar īpašas nozīmes universālu vērtību no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa.

Latvijas nacionālais saraksts – solis ceļā uz Pasaules mantojuma sarakstu

UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā 2011.gadā tika iekļautas trīs vietas – Daugavas loki, Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, kas ir nominēts iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā. Reizi piecos gados UNESCO Latvijas Nacionālā komisija izsludina pieteikšanos nacionālajam sarakstam. Objektus iekļaušanai var izvirzīt jebkura fiziska vai juridiska persona, sagatavojot pieteikumu.

Kuldīgas novada domes projektu speciāliste Sintija Vītoliņa stāsta: "Kuldīgas vecpilsētas iekļaušana Latvijas nacionālajā sarakstā ir sekmējusi pilsētas iedzīvotāju un sabiedrības informētību par nepieciešamību saglabāt kultūras vērtības."

Kuldīgas pašvaldība aktīvi strādā pie Kuldīgas vecpilsētas nominācijas sagatavošanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tiek prognozēts, ka nominācija tiks iesniegta ne ātrāk kā 2015.gadā.

Pasaules mantojuma sarakstā jau divi Latvijas objekti

Starp gandrīz tūkstoš objektiem, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā, ir arī divas Latvijas vietas – Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks.

Pasaules mantojuma sarakstā Rīgas vēsturisko centru iekļāva 1997.gadā. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca atklāj: "Rīgas vēsturiskā centra unikalitāti un universālo vērtību veido salīdzinoši labi saglabājusies viduslaiku un vēlāko laiku pilsētas struktūra, viduslaiku apbūve, jūgendstila arhitektūras daudzums un kvalitāte, kurai līdzīgas nav citviet pasaulē, kā arī 19.gadsimta arhitektūra. Rīgas vēsturiskais centrs un tā vērtības tika atzītas par cilvēka radošā talanta meistardarbu un pierāda cilvēcisko vērtību mijiedarbība noteiktā laikā, noteiktā kultūras apgabalā pasaulē arhitektūras, monumentālās mākslas, pilsētu plānošanas attīstībā."

"Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāls Ziemeļeiropas kontekstā."

Pēc Starptautiskās Mērnieku federācijas iniciatīvas Strūves ģeodēzisko loku UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļāva 2005.gadā. Strūves ģeodēziskais loks ir unikāla 19.gs. ģeodēzisko uzmērījumu sistēma Zemes izmēru un formas noteikšanai. Loks ir liecība vienai no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām, ko īstenoja no 1816. līdz 1855.gadam. Loks stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras un uz Zemes virsmas atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem.

Par objekta iekļaušanu I.Švarca stāsta: "Nominācijas sagatavošanas procesā līdera lomu uzņēmās Somija, bet visas pārējās 9 valstis, kuru teritorijā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkti, arī tika aicinātas piedalīties nominācijas sagatavošanā un savu punktu nominēšanā. Strūves loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla, sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma un izcila sava laika zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība."

Grobiņa ceļā uz iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāls Latvijas un Ziemeļeiropas kontekstā. Tas glabā nozīmīgas vikingu laika liecības.

Šā gada 28.janvārī UNESCO Pasaules mantojuma centrā vērtēšanai tika iesniegta sērijveida nominācija "Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā", kurā viens no objektiem ir Grobiņas arheoloģiskais ansamblis. Pieteikumu nominācijai Latvija gatavoja ar kopā ar Islandi, Vāciju, Dāniju un Norvēģiju, valstīm, kuru objekti arī iekļauti nominācijā. Šā gada laikā tiks vērtēta nominācijas atbilstība, un nākamā gada vasarā būs zināms galīgais lēmums par Grobiņas iekļaušanu vai neiekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Katrīna Kukaine atzīst: "Starptautiskajā zinātniskajā vidē Grobiņa kā vikingu laika kultūras izpausme ir plaši zināma. Tā tiek pieminēta arī citu valstu pētījumos."

K.Kukaine norāda, ka Grobiņa kopš virzīšanas uz Pasaules mantojuma sarakstu ir ieguvusi lielāku atpazīstamību, lielāka interese vērojama ne tikai no zinātnieku, bet arī tūristu puses.

Latvijas objekta iekļaušana sērijveida nominācijā apliecina, ka Latvijas teritorijā notikumi risinājušies neatrauti no norisēm reģionā.

Grobiņas novada domē informē, ka arheoloģiskais komplekss tiek izmantots tūrisma attīstībā. Stāstot par vikingu laikmetu, tiek stāstīts arī par kuršu vēsturi. Grobiņas pilsēta ir viena no piemēriem, kā vēsturiskus notikumus izmantot vietas tēla veidošanā. Jau vairākus gadus pilsētas svētku programmā tiek izmantots vikingu laika motīvs.

Ieguvumi un atbildība

Iekļaujot vietu kādā no sarakstiem, tiek apliecināta vietējās sabiedrības vēlme tās saglabāšanā. Saraksts ļauj piesaistīt lielāku starptautiskās sabiedrības uzmanību nozīmīgiem Latvijas kultūras un dabas objektiem. Vietas iekļaušana reģistros uzliek ne tikai morālu atbildību. Par pienākumiem, kurus uzliek vietas iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā, stāsta Ieva Švarca: "Reizi sešos gados valstij ir jāsniedz ziņojums par konvencijas īstenošanu un Latvijas teritorijā esošo Pasaules mantojuma vietu saglabāšanas, aizsardzības stāvokli, pieņemtajiem normatīviem, popularizēšanas aktivitātēm, zinātnisko darbību šo vietu izpētē u.c. saistītiem jautājumiem.

"Vietas iekļaušana kādā no reģistriem uzliek atbildību visai sabiedrībai."

Konvencija paredz arī pārvaldības un aizsardzības plānu izstrādi, kas atbildīgajām institūcijām jāspēj sekmīgi īstenot. Pasaules mantojuma vietām jānodrošina arī ilgtspējīga monitoringa sistēma, kas atspoguļo vietas saglabāšanas stāvokli un saglabāšanas efektivitāti. Vienlaikus mantojuma vietu pārvaldniekiem jācenšas vairot vietējās kopienas iesaisti mantojuma vērtību izcelšanā un saglabāšanā. Ir būtiski, ka vietējie iedzīvotāji apzinās, kāda loma mantojumam ir viņu kopienas identitātes veidošanā un pašapziņas celšanā un kā šis resurss var kļūt par pašvaldības attīstības virzītājspēku."

Jēkabpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Afanasjeva norāda, ka Strūves ģeodēziskā loka punkta "Jēkabpils" esamība Pasaules mantojuma sarakstā šobrīd gan nav ļāvusi piesaistīt papildu finansējumu, bet tūristu interese gan ir jūtama. Loka punkts tiek izmantots kā daļa no pilsētas identitātes. L.Afanasjeva uzsver: "Tas ir mūsu lepnums – pasaules līmeņa objekts, to vienmēr izceļam!"

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU