SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. janvārī, 2011
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
14
14

Lombardu tumšā ēna sāks gaist maijā

Lombardu darbībai turpmāk – jauni noteikumi un jaunas prasības.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Lombardu kopskaitu varētu salīdzināt ar aizvadītā gada sēņu ražu Latvijas mežos. 2009. gadā to Latvijā bija aptuveni 140. Pēc gada jau tika lēsts, ka galvaspilsētā vien ir vairāk nekā 200, bet, tā kā daudziem lombardiem ir filiāļu tīkli, šo iestāžu kopskaitu valstī šobrīd precīzi nezina neviens. Līdz šim šis bizness izdevīgs ir bijis tādēļ, ka lombardu darbībai normatīvo aktu sistēmā nebija paredzēts īpašs regulējums. Lombardi netika pietiekami ne uzraudzīti, ne kontrolēti. Tomēr 1. maijā stāsies spēkā svarīgākās izmaiņas lombardu darbībā, bet līdz tam nebanku kreditēšanas sektora komersantiem atvēlēts sagatavošanās posms.

Ar šo komercdarbību Latvijā pašlaik var nodarboties jebkura fiziskā vai juridiskā persona, uz kuru ir attiecināmi tikai Komerclikuma vispārīgie noteikumi un daži saistošie tiesību akti, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

Kā liecina policijas vērojumi, lombardos plaši izvērsta zagto mantu uzpirkšana un legalizācija, tajos ieķīlātās mantas netiek pienācīgi reģistrētas, uzskaitītas, par apgrozīto naudu netiek gatavotas atskaites un maksāti nodokļi.

To visu ņemot vērā, lombardu bizness tiek dēvēts par paaugstināta korupcijas riska zonu. Šim haosam darīs galu Ministru kabineta 28.12.2010. noteikumi Nr. 1219 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”, kas stājušies spēkā 1. janvārī.

Svarīgākās izmaiņas lombardu darbībā, kā paredzēts MK noteikumos, gan stāsies spēkā 1. maijā.

Darba laiks – no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā

MK noteikumu 48. punkts nosaka: „Kreditēšanas pakalpojuma, kur kredīta devēja valdījumā kā nodrošinājums nododama kāda kustama lieta un patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto kustamo lietu (turpmāk - ķīlu), sniegšana patērētājam ir aizliegta laika posmā no pulksten 20.00 līdz 8.00.”

Šī prasība pamatota ar Valsts policijas sniegto informāciju, ka zagto mantu īpatsvars atsevišķos lombardos var sasniegt līdz 10 procentiem no kopējā tur glabātā ķīlu apjoma un nepilnīgā preču uzskaite rada grūtības, meklējot zagtās mantas. Turklāt Valsts policijas prakse liecina, ka visvairāk laupīšanu notiek tieši to lombardu apkaimē, kuri darbojas visu diennakti. Tādējādi lombardu darba laika ierobežojumi atrisinātu lielu daļu problēmu.

Latvijas Lombardu asociācijas biedrs, uzņēmējs Ilvars Sirmais, kurš piedalījies arī minētā normatīvā dokumenta izstrādes darba grupā, pauž šādu viedokli: „Ir jāsaprot mērķi, kālab vispār tapuši šādi MK noteikumi, ko ar tiem vēlamies panākt. Svarīgākais – sakārtot nebanku kreditēšanas sektoru, tostarp arī lombardu darbību. Jāpiekrīt tiesībsargājošo iestāžu viedoklim, kas pierādīts ar statistikas datiem, – tumšajās nakts stundās noziedzība pieaug, un laikam gan neviens nejūtas īpaši laimīgs, dzīvojot lombarda tuvumā, redzot, kas tur notiek, un baidoties, ka arī pašam var nolaupīt, piemēram, mobilo telefonu un tūdaļ to arī realizēt lombardā. Tas lombardu labo slavu nekādi nevairo.

"Svarīgākās izmaiņas lombardu darbībā stāsies spēkā 1. maijā."

Loģisks turklāt ir jautājums – vai patērētājam varētu būt ļoti aktuāli diennakts tumšajā laikā apmeklēt lombardu? Vai viņš ir tik nespējīgs plānot savu dzīvi, ka nauda katrā ziņā jāaizņemas vienos vai četros naktī? Šāds darba režīms nāks par labu arī pašu lombardu drošībai, jo arī tiem naktīs mēdz uzbrukt laupītāji.

Protams, ir dzirdēta lombardu pārstāvju žēlošanās, ka tad nāksies atlaist darbiniekus, palielinot sociālā pabalsta lūdzēju skaitu. Bet tai pašā laikā izskan informācija, ka darbības paplašināšanas dēļ lombardos trūkst darbinieku. Neviens taču neliedz strādāt dienā! Protams, kāds neapmierinātais atradīsies vienmēr.”

Darba laika ierobežojumiem var būt arī netieša ietekme uz patērētājiem, kas izmanto diennakts lombardu pakalpojumus, lai iegūtu līdzekļus azartspēļu izmantošanai vai apreibinošu vielu iegādei diennakts tumšajā laikā.

Lombardi nedrīkstēs atrasties vagoniņos vai pārvietojamās būvēs

Saistībā ar ķīlu glabāšanu MK noteikumos Nr. 1219 minētas stingras prasības: patērētāja kreditēšanu pret ķīlu atļauts veikt tikai ēkā vai ēkas daļā; patērētāja kreditēšanu pret ķīlu aizliegts organizēt īslaicīgas lietošanas, pagaidu un pārvietojamās būvēs. Kredīta devējam jānodrošina tā glabāšanā nodoto ķīlu drošība tam paredzētā glabātavā, radot tādus apstākļus, lai nepiederošas personas šīm mantām nevarētu piekļūt. Glabātava ir vienā ēkā ar klientu apkalpošanas zāli un izolēta no citām telpām un klientu apkalpošanas zāles. Ieeja glabātavā nedrīkst atrasties klientu tiešas redzamības un pieejamības zonā. Lielgabarīta ķīlas, kuras nav iespējams glabātavā ievietot, var turēt citā speciāli iekārtotā telpā, kas var atrasties atsevišķā ēkā vai stāvlaukumā, kur nevar piekļūt nepiederošas personas.

"Valsts policijas prakse liecina, ka visvairāk laupīšanu notiek tieši to lombardu apkaimē, kuri darbojas visu diennakti."

Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta vecākā referente Linda Duntava skaidro: „Esam saņēmuši informāciju, ka piemēram, lombardus organizē pat automašīnās. Cilvēks ieķīlā savu mantu un pēc tam pat nevar uzzināt, kur to saņemt atpakaļ. Tas pats ir ar vagoniņiem, kas šodien atrodas vienā, bet rīt var būt aizvesti pavisam citā vietā. Kā zināms, cilvēki lombardos nodod ne tikai traukus, palagus, bet arī antikvāras ģimenes relikvijas, mākslas darbus, un viņi ir ieinteresēti šīs lietas atgūt, nevis pārdot. Tādēļ lombardam noteikti ir jāatrodas tajā vietā, kur manta ir nodota, lai klients savas tiesības ķīlas izpirkšanai var izmantot pilnvērtīgi.”

Arī I. Sirmais sakās dzirdējis, ka lombardu darbība dažkārt organizēta bezmaz kā izbraukuma tirdzniecība, tie iekārtoti arī dažādos kioskos vai tirgos. „Tad ir jautājums – kāda, no patērētāja viedokļa raugoties, ir drošība un garantijas, ka trešo personu ļaunprātīgas rīcības dēļ šīs vietas netiks aplaupītas vai varbūt tirdzniecības punkts vispār pazudis. Absolūti saprotama ir prasība, ka klientu apkalpošanas telpai un mantu glabātuvei jāatrodas atsevišķi. Manā skatījumā, tā ir pat mīkstāka, nekā savulaik tika prasīts, kad lombardu darbību uzraudzīja Latvijas Banka.”

Videonovērošana un civiltiesiskā atbildība

Jauna prasība ir tā, ka lombarda pakalpojumu sniegšanas vieta un glabātuve ir jāaprīko ar apsardzes un ugunsgrēka signalizācijas iekārtām un videonovērošanas aprīkojumu, kas garantē ieraksta kvalitāti. Obligāts nosacījums ir arī apdrošināt kredīta devēja civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā radīto kaitējumu tā glabāšanā nodotajai ķīlai. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limits par apdrošināšanas periodu nedrīkst būt mazāks par kredīta devēja izsniegto aizdevumu kopējo summu.

Kreditēšanas pakalpojuma sniegšana, ķīlu pieņemšana un izsniegšana notiek videonovērošanas zonā; bet pie ieejas pakalpojuma sniegšanas telpā ir jānovieto informatīvas zīmes, kas brīdina patērētāju par videonovērošanu. Papildus tam kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas telpu un glabātavu aprīko ar trauksmes signalizācijas pogu, kas savienota ar apsardzes komersanta centrālo apsardzes pulti.

I. Sirmais norāda, ka daļa lombardu videonovērošanu jau ir ieviesuši. „Jautājums, vai tā atbilst noteikumos iestrādātajām minimālajām prasībām. Taču tās ir uzņēmējiem izpildāmas. Kāds būs ieguvums? Pirmkārt, drošība. Tas darīs piesardzīgākus laupītājus, kuri vēlētos šādām vietām uzbrukt. Otrkārt, tas disciplinēs negodprātīgu lombarda pieņēmēju darbību, treškārt, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem ļoti atvieglos darbu, jo ļaus identificēt arī lombardu klientu vizuālo tēlu.”

Šādas prasības pastāv arī citās licencētās nozarēs, piemēram, azartspēļu un izložu norises vietās.

Viss sīki jāuzskaita, vērtīgākais - jāfotografē

„No jauna ir ieviestas prasības par ķīlu uzskaites dokumentāciju, jo līdz šim to nebija. Līdz 2012. gada 1. janvārim ir paredzēts visā pilnībā pāriet uz elektronisko uzskaiti, un nākotnē, kad līdzekļi to atļaus, šo uzskaiti, līdzīgi kā ASV un citās attīstītajās valstīs, varētu izveidot kā kopēju sistēmu ar vienotu datubāzi, kurai varētu piekļūt arī policija. Tas atvieglotu zagto lietu izsekošanu.

 Šai uzskaitei ir arī otra puse: tā palīdzētu noskaidrot patiesību situācijās, kad lombardā nodota dārga manta ir sabojāta vai, tieši pretēji, – patērētājs nodod jau, piemēram, saskrāpētu lietu, bet vēlāk paziņo, ka tas noticis lombardā. Tātad precīza uzskaite ir arī komersanta interesēs, lai nekļūtu par negodīgu klientu upuri. Dzirdēts, ka rotaslietām dārgakmeņi tiek aizvietoti ar viltotiem, un tamlīdzīgi. Bijuši arī gadījumi, ka ieķīlātā lieta tiek uzreiz pārdota, bet patērētājam atdota nauda. Kā zināms, aizdevums, kas tiek piešķirts pret ķīlu, ir daudz mazāks par lietas tirgus vērtību, līdz ar to patērētājs tik un tā paliek zaudētājos,” stāsta L. Duntava.

„Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” prasa uzskaites sistēmā reģistrēt šādus datus:

  • patērētāja vārdu, uzvārdu un pases datus (personas kods, pases numurs);
  • noslēgtā kreditēšanas līguma numuru un noslēgšanas datumu;
  • kredīta kopējo summu;
  • ķīlas novērtējuma summu;
  •  ķīlas aprakstu, ievērojot virkni turpmāk minēto noteikumu.

Ja kā ķīla kredīta devēja valdījumā tiek nodoti dārgmetāli un to izstrādājumi, uzskaitē jānorāda dārgmetāla veids, prove, svars gramos (ar 0,1 g precizitāti), lietas apraksts, kas nodrošina tās identificēšanu, pievienojot lietas fotoattēlu.

"Kredīta devējam jānodrošina tā glabāšanā nodoto ķīlu drošība."

Ja kā ķīla kredītā tiek nodoti dārgakmeņi un to izstrādājumi, uzskaitē norāda dārgakmeņu veidu, tā svaru karātos (ar 0,001 ct precizitāti), lietas aprakstu, kas nodrošina tās identificēšanu, pievienojot lietas fotoattēlu.

Citu veidu ķīlu uzskaitē norāda ieķīlātās lietas nosaukumu, ražotāja piešķirto identifikācijas numuru, marku, modeli, lietas aprakstu, kas nodrošina tās identificēšanu, arī pievienojot lietas fotoattēlu.

Uzskates dokumentos jābūt norādītiem arī patērētāja maksājumiem saskaņā ar kreditēšanas līgumu; ķīlas izpirkšanas vai pārdošanas datumam, ja ķīla tiek realizēta patērētāja parādsaistību dzēšanai.

Visi ieraksti jāveic nekavējoties pēc jebkuras darbības veikšanas, un ķīlu uzskaites datus glabā ne mazāk kā vienu gadu no ķīlas izpirkšanas dienas vai ne mazāk kā piecus gadus no ķīlas pārdošanas dienas.

Ko dod ķīlas apraksts un fotogrāfija

„Var būt tā, ka cilvēks, ja manta lombardā noturēta pusgadu, nepārtraukti pagarinot izpirkšanas termiņu, pat ir aizmirsis, kāds lombardā nodotais priekšmets izskatās, un izsaka pretenzijas. Arī tad fotogrāfija, apraksts un ieraksti žurnālā varētu kalpot kā pierādījums,” teic L. Duntava. „No 1. maija obligāti jābūt uzskaitei, norādot visu informāciju, kas MK noteikumos minēta, vismaz papīra veidā žurnālos.

Protams, jau šobrīd ir lombardi, kas veic arī elektronisko uzskaiti, un tiem atliks pievienot tikai to informāciju, kas šobrīd sistēmā neparādās. Ja ir kādi lombardi, kuri paši šo informāciju jau ievieto, par to var tikai priecāties. Tā kā elektroniskās sistēmas izstrāde un ieviešana prasīs zināmu laiku, ir noteikts pārejas periods – līdz 2012. gadam.”

„MK noteikumos nav rakstīts, ka obligāti būtu jāuzrāda preces iegādes dokumenti, tehniskā pase un tamlīdzīgi, jo ne vienmēr klients tos būs saglabājis. Bet tas gan ir pateikts, ka nedrīkst būt bojāti vai iznīcināti lietotāja/ražotāja piešķirtie identifikācijas numuri vai lietas identifikācija citādi padarīta neiespējama.

Esmu redzējis ļoti dažādus ķīlu reģistrācijas dokumentus; izpratne par ķīlas aprakstu uzņēmējiem ir ļoti dažāda,” pieredzē dalās I. Sirmais. „MK noteikumos tagad noteiktas vienotas prasības, iekļaujot aprakstos minimālo nepieciešamo informāciju, lai ķīlas būtu identificējamas. No ķīlas apraksta kvalitātes ir atkarīgs, kā veidojas sadarbība starp patērētāju un kreditētāju. Svarīgi arī tas, ka noteikumos ir iekļauta norma par ķīlu fotografēšanu. Prakse, ka vērtīgākās ķīlas tiek fotografētas, pastāv jau tagad.

Vēl gribu teikt, ka elektroniskā uzskaite ir uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoša, mūsdienīga prasība. Nākotnē varētu būt runa par vienotas datubāzes izveidi, sadarbību ar Latvijas Bankas kredītreģistru. Tā tiktu atvieglota lombardu darbības uzraudzība un kontrole, arī uzņēmēju darbība, jo elektroniskā uzskaite samazinās darbinieku noslogojumu: ieraksti žurnālā, protams, ir darbietilpīgāki nekā darbs ar datoru speciālās programmās. Ir vajadzīga izpratne par biznesu kā tādu un stratēģiska izpratne par nākotnes mērķiem.”

Vēl arī licencēšanas „siets”

Bet arī tas nav viss. Lombardu biznesa turētājus gaida licencēšanas procedūra. Paredzēts, ka valdībai līdz 28. februārim ir jāapstiprina MK noteikumu projekts par licencēšanas kārtību. Šim normatīvajam dokumentam jāstājas spēkā no 1. aprīļa, un visiem uzņēmumiem, kuri nodarbosies ar nebanku kreditēšanu, līdz 1. novembrim būs jāiziet caur licencēšanas „sietu”.

„Sabiedrības kopējais viedoklis par lombardiem nav īpaši pozitīvs. Sakārtojot šo uzņēmējdarbības vidi, iespējams visu mainīt uz labo pusi, lai nākotnē arī lombardi tiktu uzskatīti par normāliem nebanku kreditētājiem. Protams, neapmierināti par šiem jauninājumiem būs tie, kuri vēlas gūt tikai ātru peļņu, bet negrib investēt biznesa attīstībā,” secina I. Sirmais.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU