SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
26. janvārī, 2016
Lasīšanai: 15 minūtes
10
10

Kas jāzina patērētājam, vēršoties lombardā

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika;
Designed by Freepik

Latvijā ir 323 lombardu filiāles, kas piedāvā saņemt kredītu pret kustamo ķīlu. Lai gan lombardi Latvijā joprojām ir iedzīvotāju iecienīti, tomēr tie publiskajā telpā neizpelnās tādu uzmanību kā ātrie kredīti. Vai tas liecina par to, ka lombardu nozare ir sakārtota?
LV portāls skaidrojumā par lombardu darbību.
īsumā
  • Lombardi nedrīkst darboties no pulksten 20.00 līdz 8.00.
  • Lombards var atrasties tikai ēkā vai tās daļā.
  • Lombardam nav jāizvērtē patērētāju maksātspēja, bet jāpārliecinās par tā identitāti.
  • Lombardi izsniedz kredītu pret kustamās mantas ķīlu.
  • Lombardos var noformēt īstermiņa aizdevumus bez ķīlas, kurus izsniedz, izvērtējot cilvēka maksātspēju.
  • Atsevišķi lombardi reģionos piedāvā iespēju apmaksāt rēķinus vai veikt naudas pārskaitījumu vai valūtas maiņas pakalpojumus.
  • Uz lombardu atnestajai ieķīlātajai mantai nosaka tirgus vērtību. Patērētājs kredītā var saņemt apmēram 60% no mantai noteiktās tirgus vērtības.

Latvijā lombardi daļai iedzīvotāju arvien ir iecienīti situācijās, kad steidzami ir vajadzīga nauda un ir gatavība sev piederošu mantu ieķīlāt. Pērnā gada pirmajā pusgadā kredīti, kas izsniegti pret kustamas mantas ķīlu, ierindojās vienā no pirmajām vietām visvairāk izsniegto nebanku kredītu topā, pozīcijas zaudējot vienīgi ātrajiem, hipotekārajiem un līzinga kredītiem. Visbiežāk cilvēki lombardā vēlas ieķīlāt juvelierizstrādājumus. Taču uz lombardu bieži tiek nesta arī sadzīves tehnika – īpaši mobilie telefoni, planšetes un datori.

Tomēr tie lombardi, kas darbojas šobrīd, ļoti atšķiras no tiem, kas cilvēkiem bija pieejami pirms pieciem gadiem, skaidro Astrīda Babāne, Latvijas Lombardu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Tas tāpēc, ka šobrīd lombardi papildus kredīta izsniegšanai pret kustamās mantas ķīlu piedāvā arī citus pakalpojumus. Piemēram, iespēju uz vietas lombardā noformēt īstermiņa aizdevumus bez ķīlas, kurus izsniedz, izvērtējot cilvēka maksātspēju. Tāpat ir arī lombardi, kas piedāvā iespēju apmaksāt savus rēķinus vai veikt naudas pārskaitījumu vai valūtas maiņas pakalpojumus, kas sevišķi būtiski lauku reģionos, kur banku pakalpojumi vairs nav pieejami. Bez tam lombardi piedāvā  iegādāties ne tikai neizpirktās ķīlas, bet arī gan jaunu, gan atjaunotu, lietotu sadzīves tehniku un juvelierizstrādājumus par cenām, kas ievērojami zemākas par cenām mazumtirdzniecības tīklā.

Nemainīgs gan paliek nosacījums, ka lombardiem ir strikti aizliegts savus pakalpojumus sniegt laika posmā no pulksten 20.00 līdz 8.00. To nosaka MK noteikumu Nr.1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" 48.punkts. Turklāt tiem ir jāatrodas tikai ēkā vai ēkas daļā – tie nevar atrasties pagaidu vai sezonas būvēs.

Lombardiem ir jāpārliecinās par personas identitāti

Lombardus apmeklē dažādi iedzīvotāji – sākot no pensionāriem, kas ieķīlā dārglietas, lai saņemtu aizdevumu, ko atmaksāt pēc pensijas saņemšanas, beidzot ar uzņēmējiem, kas ieķīlā dārgus izstrādājumus, piemēram, auto, ja steidzami nepieciešams iegūt savā īpašumā lielus naudas līdzekļus.

Tomēr, atšķirībā no citiem nebanku kredītu veidiem, normatīvie akti neuzliek lombardiem, pieņemot kustamo mantu pret ķīlu, pienākumu izvērtēt patērētāja maksātspēju. Tas tāpēc, ka patērētājs jau nodrošina kredīta atmaksu ar savu ķīlu.

Līdz ar to lombarda darbinieka pienākums ir pārliecināties par tās personas identitāti, no kuras ķīla tiek pieņemta. Tātad, lai varētu ieķīlāt mantu, patērētājam jāuzrāda pase vai personas apliecība.

Lai lombards pieņemtu mantu, oriģinālais pirkuma čeks nav nepieciešams, tomēr ir svarīgi, lai lombarda darbinieks var pārliecināties par preces identifikācijas numuru. Tāpēc lombardi nedrīkst pieņemt tādu mantu, kurai ir iznīcināts vai bojāts lietas ražotāja piešķirtais identifikācijas numurs vai citādi ir apgrūtināta vai padarīta par neiespējamu lietas identifikācija. To nosaka MK noteikumu Nr.1219 "Noteikumi par patērētāju kreditēšanu" 54.punkts.

Tāpat lombardi nedrīkst pieņemt lietu, kurai kredīta devējs nevar nodrošināt tai nepieciešamos īpašos glabāšanas nosacījumus (īpašu temperatūras režīmu, apgaismojumu, mitruma režīmu un citus nosacījumus), kuru dēļ lieta var tikt bojāta. Kā arī lietas, kuras izņemtas no privāttiesiskas apgrozības un kuras apgrozība ir ierobežota (preces, kuras var izmantot prettiesiskiem mērķiem, piemēram, šaujamieroči).

Kredītu piešķir 60% apmērā no mantas tirgus vērtības

Kad patērētājs uz lombardu atnes ieķīlāt mantu, tad lombarda darbinieks atnestajai mantai nosaka tirgus vērtību. Savukārt patērētājs kredītā var saņemt apmēram 60% no noteiktās tirgus vērtības. Cilvēks nevar saņemt kredītu visā apmērā, jo pastāv risks, ka viņš ķīlu neizpirks.

Tālāk ar patērētāju tiek slēgts līgums par kredīta piešķiršanu pret ķīlu. Šo līgumu lombards sastāda rakstveidā (papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju), un katrai līgumslēdzējai pusei pienākas viens šā līguma eksemplārs.

Šis līgums paredz, kādu summu patērētājs saņems kredītā un kāda summa būs jāatmaksā, izpērkot ieķīlāto mantu. Līgumus lombardi parasti slēdz uz vienu mēnesi, papildus rēķinot procentus par katru dienu. Parasti procentu izmaksas sastāda 15% no izsniegtās summas par mēnesi. Ja cilvēks pēc mēneša savu mantu neizpērk, tad viņam tiek dotas vēl septiņas dienas, kad viņa manta joprojām ir pieejama un tā netiek izlikta pārdošanā.

"Tas nav lombardu interesēs, lai manta paliktu neizpirkta. Lombardu būtība ir pelnīt uz procentiem. Tādēļ cilvēkam tiek zvanīts, rakstīts un viņš tiek aicināts līgumu pagarināt jeb pārķīlāt. No visa kopējā skaita apmēram 10-12% mantu netiek izpirktas. Šīs mantas tad arī tiek izliktas pārdošanā," skaidro A.Babāne.

Ja patērētājs izvēlas pagarināt līgumu, viņš to var darīt ar tādiem pašiem noteikumiem, ar kādiem noslēgts pirmais līgums – tas jādara rakstiski, to parakstot abām pusēm, izņemot grozījumus, kas izriet no kreditēšanas līgumā noteiktajiem aizņēmuma likmes maiņas noteikumiem

Jāņem vērā, ka Civillikuma 1329.pants nosaka: ja ķīlas ņēmējs sava prasījuma apmierināšanai viņam ieķīlāto lietu pārdod vai pieprasa tās pārdošanu izsolē, tad ieņemtās summas varbūtējs pārpalikums, kas pārsniedz viņa prasījumu, atdodams pārdotās ķīlas īpašniekam.

Tādējādi, ja patērētājs mantu neizpērk, bet lombards ir sedzis visus izdevumus, kas ir saistīti ar ķīlas uzglabāšanu un pārdošanu, bet pāri ir palikusi kāda naudas summa – tā jāatgriež mantas īpašniekam.

Lombardiem ķīla ir jāapdrošina

Līgumā, ko patērētājs slēdz ar lombardu, noteikti jābūt ietvertam ķīlas detalizētam raksturojumam, novērtējumam, kā arī kredīta devēja atbildībai par ķīlas saglabāšanu kreditēšanas līguma darbības laikā (jānorāda ķīlas apdrošinātājs). To paredz MK noteikumu Nr.1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" 41.punkts.

Lombardiem jānodrošina nodoto ķīlu uzskaite, jāpievieno tās apraksts. Turklāt visas ķīlas ir arī jānofotografē. Datus par ķīlu lombarda darbiniekam jāreģistrē uzskaites sistēmā nekavējoties pēc kreditēšanas līguma noslēgšanas. Šo noteikumu 56. un 57.punktā minētos ķīlu uzskaites datus glabā ne mazāk kā vienu gadu no ķīlas izpirkšanas dienas vai ne mazāk kā piecus gadus no ķīlas pārdošanas dienas.

Lombardam jānodrošina, ka ķīla tiek glabāta drošā vietā, speciāli tam paredzētā glabātavā un jānodrošina arī tas, lai pie ķīlām nevarētu piekļūt nepiederošas personas. Ir jāveic pastāvīga videonovērošana.

Turklāt ķīla ir arī obligāti jāapdrošina. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atbildības limits par apdrošināšanas periodu nedrīkst būt mazāks par kredīta devēja izsniegto aizdevumu kopējo summu.

Lai nodrošinātu lielāku ķīlas drošību, glabātavai jāatrodas vienā ēkā ar klientu apkalpošanas zāli, taču tai jābūt izolētai no citām telpām. Ieeja glabātavā nedrīkst atrasties vietā, kur klienti to var ieraudzīt vai arī kur tie var viegli iekļūt. Tāpēc kredīta devējam (lombardam) ir pienākums noslēgt vienu vai vairākus līgumus ar apsardzes uzņēmumiem. Nosacījumi, kas lombardiem jānodrošina ķīlas drošībai, noteikti MK noteikumu 53.punktā.

Ja ķīla ir lielgabarīta un to nevar uzglabāt glabātavā, to var glabāt speciāli iekārtotā telpā, kas var atrasties gan ēkā, gan arī stāvlaukumā. Tomēr jānodrošina tādi glabāšanas apstākļi, lai nepiederošas personas nevarētu ķīlām piekļūt. Vietā, kur glabā lielgabarīta ķīlas, arī ir jānodrošina diennakts apsardze un videonovērošana.

Jānorāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.10pants nosaka, ka lombardus par normatīvo aktu neievērošanu var sodīt ar naudas sodu - no divsimt desmit līdz tūkstoš četrsimt eiro. Savukārt, ja pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas – naudas sodu no trīssimt piecdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt eiro.

Lombarda darbībai nepieciešama licence

Kredīta izsniegšana pret kustamo ķīlu, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, ir uzskatāma par patērētāju kreditēšanu. Tāpēc, lai lombards varētu oficiāli darboties, tam Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir jāsaņem speciāla atļauja jeb licence. Jāpiebilst, ka no 2016.gada speciālo atļauju lombardiem izsniedz uz nenoteiktu laiku (iepriekš tā katru gadu bija jāpārreģistrē).

Šī licence nav lēta – valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas izsniegšanu ir 71 140 eiro. Turklāt katru gadu lombardiem jāmaksā ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību - 14 225 eiro. Licences izsniegšanu regulē MK noteikumi Nr.245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai".

Lombardiem ir pienākums licenci vai tās kopiju novietot patērētājam redzamā vietā. Tas nepieciešams, lai patērētājs varētu pārliecināties, ka šis lombards darbojas oficiāli atbilstoši normatīvajiem aktiem. Lombardu klientiem būtu vērtīgi pārliecināties par licences esamību un derīguma termiņu.

Šobrīd speciālo atļauju ir saņēmuši 19 komersanti, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu pret ķīlu. Savukārt visā Latvijā darbojas 323 lombardu filiāles.

Nozari kropļo nelicencētie lombardi

Pagājušajā gadā Latvijas Lombardu asociācija aktualizēja jautājumu par t.s. nelicencētajiem lombardiem. Tie ir komersanti, kas būtībā veica lombarda funkcijas, tomēr nav ieguvuši licenci, lai patērētājus kreditētu oficiāli. Nereti šādi lombardi sevi pārsauc par komisijas veikaliem.

"Licencēti lombardi nedrīkst strādāt ilgāk par pulksten 20.00. Savukārt komisijas veikals var neievērot noteiktos darba laikus, jo konkrēta punkta Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz par to atbildību, nav," skaidro Vineta Ore, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve.

"Komisijas veikals, preču atpakaļ iepirkšanas veikals un vēl daudzi citi apzīmējumi piešķirti agrākajiem lombardiem, kuri nav vēlējušies izņemt licenci. Nelicencēti lombardi izmanto arī nomas līgumus, piemēram, ja uz kādu no tiem klients aiznes telefonu un pretī saņem naudu, šo darījumu lombarda īpašnieks norāda kā nomas līgumu vai izmanto citas shēmas, kā izvairīties no atbildības," stāsta V.Ore.

Tomēr, ieķīlājot mantu nelicencētā lombardā, zaudētājs var būt pats patērētājs. "Nesot mantu ieķīlāt nelicencētā lombardā, patērētājs nevar būt pārliecināts par savas ķīlas drošību - ieķīlātās mantas netiek apdrošinātas. Normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā lombardos telpas jāaprīko ar novērošanas kamerām, ar drošiem seifiem, kur uzglabāt ķīlas. Turklāt visas darbības ar klientu notiek videonovērošanas zonā, visas ķīlas tiek fotografētas. Ķīlas devējam obligāti ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Visos licencētajos lombardos ir iekšējās kārtības noteikumi, kuri strikti nosaka: ja pieņēmējam rodas kaut mazākās aizdomas, ja klients ir aizdomīgs, vai tas nav viņa identifikācijas dokuments, viņš atsaka pieņemt priekšmetu, jo neviens privātais komersants nevēlas riskēt ar savu licenci. Šīs prasības, protams, neievēro nelicencētie lombardi – viņi ne ar ko neriskē, ja licences nav. Ja viņu pieķers, viņi turpinās strādāt arī turpmāk," norāda A.Babāne.

Lombardi nav ieinteresēti pieņemt zagtas mantas

Tieši nelicencēti lombardi ir radījuši lombardu slikto slavu par to, ka tajos pieņem zagtas mantas. "Cilvēkiem ir izveidojies nepareizs priekšstats par lombardiem kā vietām, kurās var nodot zagtas mantas," stāsta A.Babāne. "Lombardi, pieņemot zagtas mantas, riskē ar savu licenci. Pirmkārt, normatīvie akti ļoti strikti nosaka lombardu darbību, otrkārt, lombardi ir privātās struktūras. Ja lombards, kuru uzrauga PTAC, tiks pieķerts nelegālās darbībās, tad īpašnieks licenci var zaudēt," skaidro Latvijas Lombardu asociācijas priekšsēdētāja.

 Līdz ar to oficiāls lombards zagtu mantu speciāli nepieņems. Tomēr pašiem lombardiem iespējas pārbaudīt to, vai manta ir zagta vai ne, ir ļoti minimāla, stāsta Deniss Jackivs, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zādzību no dzīvokļiem novēršanas un atklāšanas nodaļas priekšnieka vietnieks. Tāpēc policija, uzzinot, kādas mantas tiek nozagtas no mājokļiem, vairākas reizes nedēļā pārbauda arī oficiālos lombardus. Tāpat reģionālā policija sūta pieprasījumus uz lombardu ķēdēm, lai iespējami mēģinātu zagtās mantas atrast.

Visbiežāk policija skatās, vai mantas nav ieķīlājušas personas, kas jau iepriekš nonākušas policijas redzeslokā vai sodītas par zādzībām. Tāpat tiek meklētas arī retas mantas. "Protams, katru telefonu, kas nodots lombardā, mēs nevaram pārbaudīt, taču ik pa laikam tiek pārbaudītas arī populārās mantas," skaidro Valsts policijas pārstāvis.

Lai gan lombardi nav pasargāti no šādiem gadījumiem, tomēr sadarbība ar citām institūcijām palīdz mazināt risku. Piemēram, Latvijas Lombardu asociācija ir noslēgusi līgumu ar CSDD, kas dod iespēju piekļūt pie viņu datubāzes un pārliecināts, vai velosipēds ir reģistrēts uz konkrētās personas vārda vai nav.

Lombardi nav pasargāti arī no pašu iedzīvotāju apzinātas krāpšanas. Tas notiek ar saziņas līdzekļiem jeb mobilajiem telefoniem. "Cilvēks paņem līzingā dārgu mobilo aparātu, pēc tam to atnes un ieķīlā lombardā. Tad viņš pārtrauc maksāt par telefonu un kārtot savas saistības ar mobilo sakaru operatoru, bet ķīlu neizpērk un tā nonāk pārdošanā. Kāds cits aparātu lombardā nopērk, nezinot, ka šis aparāts ir ar apgrūtinājumu un pēc laika mobilo sakaru operators IM kodu nobloķē. Tāpēc esam iesākuši sarunas ar mobilajiem operatoriem par to, lai būtu iespēja pārliecināties, pirms pieņemt ķīlā kādu aparātu, ka tas tik tiešām ir brīvs no saistībām," norāda Astrīda Babāne.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU