Iepirkšanās internetā ir ātra un ērta, taču rada lielāku risku saņemt nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu, nekā to iegādājoties klātienē. Patērētāji izvēli par labu konkrētam pirkumam bieži vien balsta uz atsauksmēm un vērtējumiem tiešsaistē, kas sniedz lietderīgu atgriezenisko saiti, tomēr ne vienmēr atspoguļo patiesību. Nesen veiktajos pētījumos secināts, ka vairums komersantu tīmekļvietnēs publicēto atsauksmju un vērtējumu ir nepatiesi – tiek izplatīti viltoti neeksistējošu patērētāju viedokļi par precēm, kuras netika pirktas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau iepriekš aicinājis neticēt brīnumiem internetā un rūpīgi pārbaudīt informāciju par tirgotāju.
Plašāk par tēmu >>
To pašu var attiecināt uz atsauksmēm un vērtējumiem, proti, ja atsauksmēs par produktu solīts pārspīlēts rezultāts un tās šķiet pārāk labas, lai būtu patiesas, tad, iespējams, ir viltotas. Viltus atsauksmes sniedz nepatiesu vērtējumu par vēlamo pirkumu, maldina patērētāju un kaitē uzņēmuma reputācijai.
Ja tiek pamanītas viltus atsauksmes, par to jāziņo attiecīgās tīmekļvietnes administrācijai. Tas palīdzēs uzlabot atsauksmju vispārējo kvalitāti un atvieglos citiem klientiem pieņemt pamatotus lēmumus.
Lai patērētājs varētu pēc iespējas labāk izprast un novērtēt atsauksmes un vērtējumus tiešsaistē, PTAC aicina iepazīties ar padomiem, kas palīdzētu sekmīgi atpazīt viltus atsauksmes interneta veikalu platformās.
LV portāla infografika.
|
UZZIŅAI Kopš 2023. gada marta ir spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, ar kuriem nepatiesu atsauksmju un ieteikumu publicēšana tiek atzīta par maldinošu komercpraksi. Tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, interneta veikaliem, tirdzniecības platformām un salīdzināšanas rīku uzturētājiem, ir pienākums kontrolēt, lai to sniegto pakalpojumu vidē netiek publicētas patērētājus maldinošas atsauksmes, un nekavējoties veikt pasākumus, lai tās tiktu dzēstas un pārkāpums neatkārtotos. Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.2 pants noteic, ka par negodīgu komercpraksi Latvijā tās īstenotājam var piemērot soda naudu līdz 4% no gada apgrozījuma jeb ieņēmumiem no saimnieciskajiem darījumiem, bet ne vairāk par 300 000 eiro. Plašāk par tēmu >> |
