SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
08. jūnijā, 2011
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
8
8

Nebanku kreditētājiem iemaukti arvien ciešāki

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai ātri iegūtu naudu, cilvēki mēdz ieķīlāt vērtīgāko, kas viņiem pieder.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

No 1. novembra lombardus un daudzus citus uzņēmumus, kuri ietilpst tā dēvētajā nebanku sektorā, līdztekus daudzajām prasībām, kas stājās spēkā maijā, sagaida vēl viena un ļoti stingra prasība – patērētāju kreditēšanas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai tie šīs jomas komersanti, kuri būs saņēmuši speciālu atļauju jeb licenci.

MK noteikumus Nr.245 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai", kas regulē šo kārtību, valdība pieņēma jau 29. martā. Taču minētais normatīvais akts vēl nav stājies spēkā, jo tas ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā", kura izskatīšana 2. lasījumā Saeimā paredzēta 9. jūnijā.

Šis likums noteiks datumu, kad licencēšana tiks sākta, un komersantu pamatkapitāla obligāto minimālo apjomu. Bet viss pārējais ir noteikts minētajos MK noteikumos, un pārmaiņām var gatavoties gan komersanti, gan to klienti.

Dzīve pasaka priekšā, kas jādara

Kas ir šie uzņēmumi, kurus kopumā dēvējam par nebanku sektoru?

Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta vecākā referente Linda Duntava skaidro: "Tie ir visi komersanti, kas nav kredītiestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē: lombardi, SMS kredītu izsniedzēji, līzingi un dažādu veidu uzņēmumi, kuri izsniedz hipotekāros kredītus, bet nav uzskatāmi par bankām. Šis konkrētais regulējums attiecas tikai uz patērētāju kreditēšanu; ja šāds uzņēmums kreditē tikai komersantus vai izsniedz kredītus saimnieciskās darbības uzsākšanai, tad šādai darbībai licence nebūs vajadzīga."

Lai ieviestu 2010. gada janvārī MK apstiprināto Koncepciju par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā, pērn decembrī jau tika pieņemti papildu grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī.

"Šīs izmaiņas bija nepieciešamas tādēļ, ka tika secināts - šis tirgus ir jāsakārto un tam jāpiemēro lielāka uzraudzība nekā līdz šim," stāsta L. Duntava. "Jo par šo biznesu bija ļoti daudz patērētāju sūdzību, ka tiek pārkāptas patērētāju tiesības gan saistībā ar līgumu noteikumiem, līgumsodiem, gan to, ka parādi tiek piedzīti ar ļoti drastiskām metodēm, turklāt reizēm vispār uzņēmumi negaidīti tiek slēgti, un cilvēki, piemēram, vairs nevar atgūt ieķīlāto mantu. Nav vienotas statistikas, cik šādu uzņēmumu valstī ir, kas tie ir un kur atrodas, tāpēc tos ir ļoti grūti arī uzraudzīt, un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) nereti uzzināja par nebanku kreditora eksistenci tikai tad, kad patērētājs centrā iesniedza sūdzību. Bet lielākajā daļā gadījumu, ja darbības bija krāpnieciskas, tad jau bija par vēlu kaut ko pasākt. Tālab valdības līmenī tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams ieviest uzņēmumu licencēšanu, lai pirmkārt var izsekot šo uzņēmumu darbībai un saprast, kāds ir šis tirgus.

Minēto problēmu dēļ tika nolemts arī ierobežot to fizisko personu darbību, kas ar kredītu izsniegšanu nodarbojas kā ar saimniecisko darbību, t.i., dara to regulāri un pret atlīdzību. No 1. novembra fiziskas personas šādā veidā patērētājus kreditēt vairs nevarēs. (Kritērijus fiziskas personas darbības uzskatīšanai par saimniecisko darbību nosaka gan Komerclikums, gan Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11. panta 1.3 daļa.)

"Šīs izmaiņas bija nepieciešamas tādēļ, ka tika secināts: šis tirgus ir jāsakārto."

Šā pasākuma galvenais mērķis ir aizsargāt patērētāju, lai tas varētu droši saņemt kredītu arī nebanku sektora iestādēs. Jo vairāk tādēļ, ka koncepcijas un grozījumi likumā tapa laikā, kad bankas kredītus faktiski vairs nedeva un arvien vairāk cilvēku sāka izmantot nebanku sektora pakalpojumus, tostarp vēršoties arī šādos uzņēmumos.

Protams, ekonomiskā situācija, kad šis regulējums top, varbūt nav piemērotākā, taču tieši šādos brīžos arī iznirst tās problēmas, kas pastāv tirgū, un skaidrāk izgaismojas nepilnības procesa tiesiskajā regulējumā.

Balstoties uz secinājumiem, ko izdarījām pēc finanšu krīzes sākšanās, ir acīmredzami, ka šajā sektorā ir nepieciešama regulēšana. Arī uzņēmumi, kas šajā jomā darbojas, ievērojot visus likumus un noteikumus, pauda viedokli, ka šī tirgus daļa ir jāregulē. Tas ir arī konkurences jautājums: ja viens uzņēmums darbojas godīgi, maksājot nodokļus un ievērojot patērētāju tiesību aizsardzību, bet otrs to ignorē, ir skaidrs, ka pirmais zaudē konkurētspēju, peļņu un arī labo slavu kopumā. Īpaši tas attiecināms uz lombardiem. Tieši tādēļ, piemēram, Lombardu asociācija, lai uzlabotu lombardu reputāciju, šā regulējuma izveidē mūs ļoti atbalstīja."

Kas varēs un kas nevarēs saņemt licences

"Pirmkārt, minētajos MK noteikumos ir paaugstinātas prasības attiecībā uz finanšu līdzekļu, kas ieguldīti pamatkapitālā, legālo izcelsmi un tiesisku ieguvi. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka ir parādījušās tendences, ka šajos uzņēmumos ieplūst kapitāls arī no kaimiņvalstīm, kas nav ES. Šis nosacījums ir viens no svarīgākajiem - lai līdzekļiem būtu likumīga izcelsme," informē L. Duntava. "Licenci, protams, nevarēs saņemt tādas kapitālsabiedrības, kurām būs kavēti nodokļu, nodevu vai citi obligātie maksājumi valsts budžetā. Tas būs papildu līdzeklis cīņā ar tiem, kuri šobrīd nemaksā nodokļus." Kredītiestādēm patlaban šāds ierobežojums jau ir noteikts Kredītiestāžu likumā, un tā izpildi kontrolē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Licenci nevarēs iegūt arī tādi komersanti, kuriem noteikts aizliegums veikt uzņēmējdarbību finanšu pakalpojumu jomā, piemēram, krāpniecisku darījumu dēļ.

Tā kā kreditēšanas pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar finanšu līdzekļu apriti, kā arī patērētāju iesaistīšanu līgumattiecībās ar augstu riska pakāpi, MK noteikumi paredz ierobežojumus valdes, kā arī padomes locekļu amatu ieņemšanai nebanku pakalpojumu sniedzēju kapitālsabiedrībās.

"Šos amatus nedrīkst ieņemt personas, kas ir krimināli sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, izņemot, ja šī sodāmība jau ir dzēsta (pēc 10 gadiem), kā arī personas, kurām ir atņemtas tiesības veikt komercdarbību finanšu pakalpojumu jomā. Licenci nevarēs saņemt arī tad, ja uzņēmuma valdē ir tādas personas, kas ir bijušas cita uzņēmuma padomes vai valdes locekļi, kuram šī licence ir anulēta. Lai nav tā, ka vienam uzņēmumam licenci anulē, pēc nedēļas tiek nodibināts jauns ar tiem pašiem cilvēkiem vadībā un strādā tāpat vien tālāk. Izņēmums ir gadījumi, kad licence ir anulēta pēc pašas sabiedrības lūguma. Tās ir prasības, kas ir svarīgas, pirms licences pieteikums vispār tiek iesniegts," norāda L. Duntava.

Papildus tiks vērtēta arī kapitālsabiedrības esošās vai plānotās darbības atbilstība patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējumam, kā arī pagātnē pieļautie pārkāpumi komercdarbībā, patērētāju tiesību regulējošo normatīvo aktu vai fizisko personu datu aizsardzības jomā.

Papildu prasības licences saņemšanai

Nebanku sektora uzņēmumiem saistībā ar licenču iegūšanu MK noteikumi paredz arī vairākas papildu prasības. Pirmkārt, ievērojami tiks paaugstināts kapitālsabiedrību pašu kapitāla un pamatkapitāla apmērs.

Pamatkapitāla apmēra palielināšanai ir nozīmīga loma patērētāju tiesību aizsardzībā un tirgus regulācijā, lai nodrošinātu kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu savlaicīgu izpildi visā pilnībā, jo īpaši tad, ja kredīts izsniegts pret nodrošinājumu. L. Duntava skaidro: "Šobrīd gaidām, kad Saeima pieņems grozījumus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtībā, kur ir noteiktas prasības nebanku kreditoru minimālajam pamatkapitālam. Ekonomikas ministrijas iesniegtajā likumprojekta variantā minimālais pamatkapitāls ir noteikts 300 tūkst. latu apmērā."

Noteikumi savukārt paredz, ka licenci nevar izsniegt kapitālsabiedrībai, kuras pašu kapitāls divu gadu periodā ir mazāks par minimālā pamatkapitāla apmēru. Pamatojums ir šāds: minētās prasības ir nepieciešamas, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības stabilitāti un darbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ilgtermiņā un paaugstinātu patērētāju aizsardzību, īpaši gadījumos, ja kredīts tiek izsniegts pret nodrošinājumu.

"Nav vienotas statistikas, cik šādu uzņēmumu ir valstī, kas tie ir un kur atrodas, tāpēc tos ir ļoti grūti arī uzraudzīt."

"Lai varētu saņemt licenci, nebanku sektorā komercdarbībai atšķirībā no bankām jābūt reģistrētai jau iepriekš. Piemēram, bankām Finanšu un kapitāla tirgus komisija vispirms izsniedz licenci darbībai, un tikai pēc tam komersants tiek reģistrēts Komercreģistrā.

Tad vēl, ņemot vērā, ka darbs notiek ar cilvēkiem, tiek slēgti līgumi, kuros ir dažādos veidos apstrādāti personas dati, komercsabiedrībām saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu jābūt Datu valsts inspekcijā reģistrētai personas datu apstrādei vai arī inspekcijā reģistrētam personas datu aizsardzības speciālistam. Papildus tam visam uzņēmumam vēl ir jāizstrādā sava iekšējā kārtība, kādā veidā kredīti tiek izsniegti un kā tiek izvērtēts, vai aizdevums patērētājam patiešām ir jāizsniedz, vai pienācīgi ir izvērtēta cilvēka maksātspēja. Tāpat ir arī jāizstrādā sava iekšējā patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtība. Šo kārtību uzņēmums var izstrādāt atbilstoši savām vajadzībām (vienīgi attiecībā uz maksātspējas izvērtēšanu ir īpašas prasības arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā)," par prasībām licences saņemšanai stāsta L. Duntava.

Licences varēs apturēt un anulēt

Komersantus pirms licences izsniegšanas izvērtēs PTAC, kas arī izsniegs licences un uzraudzīs uzņēmumu darbību licences darbības laikā.

Licence jāatjauno katru gadu, jo šis ir tāds sektors, kas ļoti ātri mainās, līdz ar to var mainīties kreditēšanas pakalpojumi, stāsta EM speciāliste. "Piemēram, uzņēmums var saņemt licenci īstermiņa aizdevumu izsniegšanai līdz kādai konkrētai summai, bet pēc gada izlemj pievērsties arī hipotekārajiem kredītiem vai ieviest lombarda pakalpojumus. Šādu pakalpojumu sniegšana saistās ar citiem riskiem patērētājam, kuru starpā ir nekustamā īpašuma vai ieķīlātās lietas zaudēšana. Ikgadēja pārreģistrācija dos iespēju šos uzņēmumus reizi gadā pārbaudīt. Ja licence būtu beztermiņa, tad pārbaudītu tikai tos, par kuriem ir visvairāk sūdzību, jo šobrīd resursi ir ierobežoti. Bet ar pārreģistrāciju katru gadu varam pārbaudīt visus un secināt, vai tie darbojas atbilstoši visiem noteikumiem."

MK noteikumos ir paredzēts, ka PTAC ir tiesības licenci apturēt un arī anulēt.

"Ja PTAC atklās pārkāpumus, kas ir novēršami, un uzņēmums būs gatavs to darīt, tad licences darbību uz pārkāpuma novēršanas laiku var apturēt. Piemēram, ja pēkšņi parādās kāds jauns valdes vai padomes loceklis, kas neatbilst noteikumu prasībām, tad viņu var aizstāt ar kādu citu. Ja šis un citi pārkāpumi tomēr netiek novērsti, licenci var anulēt. Ja komersantam ir nodevu vai nodokļu parādi, licenci var apturēt līdz brīdim, kamēr parādi tiek segti. Tāpat arī, ja uzņēmums neievēro paša noteiktās kārtības, piemēram, par klientu maksātspējas izvērtēšanu, vai regulāri neatbild uz patērētāju sūdzībām un iesniegumiem. Tie ir trūkumi, kurus var novērst un darboties tālāk. Bet ir arī lietas, par kurām licenci anulē."

Licenci anulēs par noteikumos noteikto nodevu nemaksāšanu, ja kapitālsabiedrība pasludināta par maksātnespējīgu vai tiek likvidēta, kā arī tad, ja licence tikusi apturēta par pārkāpumiem, bet tie nav novērsti PTAC noteiktajā termiņā. Ja licence apturēta vai anulēta, kapitālsabiedrība nedrīkstēs slēgt jaunus līgumus ar patērētājiem, izdarīt izmaiņas licences darbības laikā noslēgtajos līgumos, ja tās būs patērētājam nelabvēlīgākas salīdzinājumā ar pastāvošajiem tirgus nosacījumiem, kā arī slēgt pārjaunojuma līgumus, izņemot gadījumus, ja netiek izsniegts jauns aizdevums.

Kapitālsabiedrība varēs turpināt ar patērētājiem iepriekš noslēgto līgumu apkalpošanu, tomēr MK noteikumi patērētājam piešķir tiesības līgumu vienpusēji lauzt, ja patērētājs licences apturēšanas vai anulēšanas dēļ vairs nejūtas drošs savās saistībās ar uzņēmumu. Tomēr šādā gadījumā patērētājam 30 dienu laikā jāatmaksā aizdevuma summa ar procentiem, kas tiek aprēķināti līdz dienai, kad veikta atmaksa.

Valsts nodeva par licences izsniegšanu ir 50 tūkst. latu un 10 tūkst. latu par pārreģistrāciju. Kā redzams, nebanku sektora komersantiem vajadzēs daudz naudas, lai visu prasīto izpildītu.

Vajadzēs daudz naudas

"Summas ir pietiekami lielas, bet iemesls, kāpēc gan pamatkapitāla, gan licences maksa ir tik augsta, ir šāds: veidojot tiesisko regulējumu, tika pieņemts, ka patērētāju interesēs ir jānodrošina, lai šajā sektorā darbotos tikai stabilas, uzticamas sabiedrības ar ilgtermiņa mērķiem, nevis tādas, kas vēlas ātri sapelnīt naudu un pēc gada pazust," teic L. Duntava. "Pamatkapitāla lielums tika noteikts, izvērtējot visus nozares rādītājus, un atzīts par atbilstošu. (Līdz šim nebanku kreditētājiem SIA pamatkapitāls, tāpat kā visām citām, bija 2000 latu, a/s - 50 tūkst. latu.) Jā, starpība ir diezgan liela, bet savā ziņā tas bija arī politisks lēmums tirgus attīrīšanai no negodīgiem dalībniekiem un tirgus konsolidēšanai. Vairākas profesionālās apvienības par to, protams, ir izteikušas neapmierinātību, tomēr dažas no tām prasības par pamatkapitāla palielināšanu atbalstīja. Tas arī ir loģiski.

"Lai varētu saņemt licenci, nebanku sektorā komercdarbībai atšķirībā no bankām jābūt reģistrētai jau iepriekš."

Teiksim, ja šāds kreditors pārvērtē savas spējas un aizdod patērētājiem vairāk naudas, nekā ir reāli iespējams paša uzņēmuma stabilas finanšu darbības nodrošināšanai, un tiek ierosināta tā maksātnespēja, komersants vērsīsies pret patērētājiem, no viņiem pieprasot uzreiz atdot parādu. Bet cilvēks aizdevumu parasti taču ņem tāpēc, ka viņam naudas ir pietrūcis. Līdz ar to tas ir patērētāju papildu aizsardzības pasākums."

Taču vienlaikus rodas arī jautājums – vai lielo maksājumu dēļ nesaruks pakalpojumu sniedzēju skaits, nemazināsies konkurence, un tādējādi kreditētāji patērētājiem sāks diktēt nelabvēlīgākus nosacījumus? Vai arī pāries ēnu ekonomikas pusē, atkal vairojot pakalpojuma nedrošību?

Cik pamatotas ir kreditēju un patērētāju bažas

"Tāda bīstamība ir," atbild L. Duntava. "Lombardi, piemēram, jau tagad pārtop par komisijas veikaliem. Bet PTAC zina, ka šāds process notiek, un ir gatavs izvērtēt arī šo komisijas veikalu līgumus – vai tie tomēr nav uzskatāmi par kredītlīgumiem. Protams, ir zināms risks ar šā nelegālā biznesa veidošanu un atsevišķu uzņēmumu "paiešanu pagrīdē", to mēs apzināmies, un vienīgais, ko var darīt, ir pastiprināta uzraudzība. Tāpat kā attiecībā uz jebkuru ēnu ekonomikas jomu.   

Lielie uzņēmumi, kuriem jau ir šis noteiktais pamatkapitāls vai arī to nebūs problēmu palielināt, tiešām ir nedaudz privileģētākā stāvoklī. Bet Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu veica tādu kā tirgus izpēti, nebanku kreditēšanas uzņēmumus izvērtējot gan pēc individuālā, gan kopējā apgrozījuma (2010. gada 3. ceturksnī –138,7 milj. latu), izsniegto aizdevumu apjoma (līdz 2010. gada 3. ceturksnim – 205,2 milj. latu), peļņas (2010. gada trīs ceturkšņos – 16 milj. latu) un citiem rādītājiem un no 232 komersantiem izsijājot tos, kuri reāli varētu šīs prasības izpildīt. Protams, uzņēmumiem ir iespējams arī apvienoties un konsolidēties, un arī pašlaik saņemam ziņas, ka, piemēram, pieci mazi lombardi apvienojas vienā lielā ar piecām filiālēm. Izvērtējums liecina, ka tirgū varētu palikt vismaz 80 kreditētāju. Tik mazai valstij kā Latvija tas ir labs rādītājs. Piemēram, Lietuvā nebanku kreditētāju vispār ir tikai aptuveni simts.

Ņemot vērā, ka tirgū darbojas arī bankas, kas tagad atsāk kreditēšanu, nevar gluži apgalvot, ka konkurence būs ļoti ierobežota un procentu likmes tikai kāps. Turklāt kopš pērnā jūnija patērētāju kreditēšanai ir atvērts Eiropas Savienības iekšējais tirgus, un patērētājam šobrīd ir iespēja iegūt aizdevumu arī Vācijā un Spānijā. Protams, tas ir atkarīgs no šo uzņēmumu vēlmes piedāvāt savus pakalpojumus pārrobežu aspektā un no patērētāju vēlmes meklēt šos kreditorus citās valstīs, bet teorētiski tas ir iespējams un visi priekšnoteikumi ir radīti. Tādējādi iznāk, ka mūsu kreditori konkurēs visas ES mērogā, nevis tikai Latvijas iekšējā tirgū.

Ņemot vērā visus šos aspektus, domāju, ka nav sagaidāms tāds procentu likmju kāpums, kā norādīja nozares pārstāvji – pat trīs četru procentu robežās. Nebanku sektorā likmes vienmēr bijušas augstākas nekā bankām: 200-300 un pat 1000 procentu gadā par īstermiņa aizdevumiem. Tā kā tās jau šobrīd ir pietiekami augstas, arī peļņas procents ir gana liels. Šaubos, vai komersanti to vēl paaugstinās, jo patērētāju maksātspēja pašlaik ir ierobežota. Turklāt Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par augļošanu, tikai šis pants, šķiet, praksē vēl nav izmantots."

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI