ES plāno ieviest vienotu vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanas regulējumu

Eiropas Komisija (EK) 2022. gada 8. martā nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (Priekšlikums).

Tajā uzsvērts, ka vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir plaši izplatīta visā ES, un tiek lēsts, ka tā skar katru trešo sievieti ES.

Piemēram, 2014. gadā:

• katra desmitā sieviete ziņoja, ka ir cietusi no seksuālas vardarbības;
• katra divdesmitā sieviete ir tikusi izvarota;
• katra piektā sieviete ir cietusi no vardarbības ģimenē. 1

Tikpat izplatīta ir kibervardarbība (dažādu veidu vardarbība tiešsaistē, t. sk. intīmu materiālu kopīgošana bez piekrišanas, kibervajāšana un kiberuzmākšanās). 2020. gadā katra otrā gados jaunā sieviete piedzīvojusi ar dzimumu saistītu kibervardarbību.2

Sievietes saskaras ar vardarbību arī darbā – aptuveni trešdaļa sieviešu ES, kuras ir saskārušās ar seksuālu uzmākšanos, to ir piedzīvojušas, atrodoties darbā.

Priekšlikuma mērķis ir efektīvi apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā ES, nosakot kriminālatbildību un sankcijas par attiecīgajiem nodarījumiem, stiprinot cietušo aizsardzību un tiesu iestāžu pieejamību, nodrošinot atbalstu cietušajām personām, kā arī sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību šajos jautājumos.

Vardarbības apkarošanai nepietiek ar Stambulas konvenciju

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) tiek uzskatīta par visaptverošāko starptautisko regulējumu šajā jomā, tomēr ne visas ES dalībvalstis, t. sk. Latvija, to ir ratificējušas. Vienlaikus ES nav konkrēta tiesību akta, kurā būtu pilnvērtīgi risināts jautājums par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Ar Priekšlikumu iecerēts sasniegt tos mērķus, kas ietverti Stambulas konvencijā un kas ir Eiropas Savienības kompetencē, piemēram, paredzēt minimālos standartus ES dalībvalstīm kriminālatbildības noteikšanā par kibervardarbības nodarījumiem (Stambulas konvencijā nav iekļauti).

Būtiskākie ierosinājumi

Lai sasniegtu Priekšlikumā norādītos mērķus, ierosināts:

• noteikt kriminālatbildību par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem visā ES:
  • izvarošana (kuras kritērijs ir piekrišanas trūkums);
  • sieviešu dzimumorgānu kropļošana;
  • kibervajāšana;
  • intīmu attēlu kopīgošana bez piekrišanas;
  • kiberuzmākšanās;
  • kiberkūdīšana uz naidu vai vardarbību;
• stiprināt cietušo piekļuvi tiesu iestādēm un tiesības uz pienācīgu aizsardzību, reaģējot uz to personu specifiskajām vajadzībām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, ieviešot pasākumus, kas nodrošinātu:
  • ka valsts iestādes ir pienācīgi sagatavotas un speciālisti, kuri varētu nonākt saskarsmē ar cietušajām personām un likumpārkāpējiem, ir apmācīti, lai risinātu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu;
  • valsts iestāžu dzimumsensitīvu attieksmi pret cietušajām personām;
  • individuālu vajadzību novērtējumu attiecībā uz aizsardzību un atbalstu, kas pielāgots vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo specifiskajām vajadzībām;
  • īpašus aizsardzības pasākumus bērniem, kuri cietuši no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē;
  • aizsardzību, izmantojot ārkārtas lieguma un aizsardzības rīkojumus; 
  • efektīvus mehānismus, lai cietušie varētu pieprasīt kompensāciju no likumpārkāpēja;
  • tiešsaistes satura izņemšanu saistībā ar kibervardarbības nodarījumiem un tiesiskās aizsardzības iespēju skartajiem lietotājiem;
  • tādu valsts struktūru esamību, kas palīdz, konsultē un pārstāv cietušās personas tiesvedībās par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē;
  • īpašu atbalstu seksuālās vardarbības un sieviešu dzimumorgānu kropļošanas gadījumos;
  • piekļuvi diennakts valsts palīdzības tālruņu līnijām, patversmju lielāku pieejamību, visaptverošu atbalstu personām, kuras cietušas no seksuālas uzmākšanās darbā, un mērķtiecīgu atbalstu sievietēm, kuras bēg no bruņotiem konfliktiem;
• stiprināt koordināciju un sadarbību valstu un ES līmenī, nodrošinot daudziestāžu pieeju un uzlabojot datu vākšanu par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Plānots, ka vienotās prasības dalībvalstīm būtu jāpārņem divu gadu laikā pēc direktīvas pieņemšanas un stāšanās spēkā.

Situācija Latvijā

Kaut arī Latvija līdz šim nav ratificējusi Stambulas konvenciju, kas izpelnījusies pretrunīgu vērtējumu (uzzini vairāk šeit >> Vai Latvijai būs jāratificē Stambulas konvencija), nevar noliegt, ka pēdējo desmit gadu laikā arī Latvijas normatīvajā regulējumā ir ieviestas nozīmīgas izmaiņas, lai mazinātu vardarbību ģimenē:

• kopš 2014. gada Latvijā darbojas pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējums;
• kopš 2021. gada jūlija spēkā esošais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu apjoms ir papildināts ar pienākumu vardarbības veicējam apmeklēt vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursu;
• kopš 2022. gada februāra policijai ir tiesības pieņemt lēmumu par varmākas nošķiršanu bez aizsargājamās personas iesnieguma.

Tomēr par nepilnībām Latvijas normatīvajā regulējumā, proti, nepietiekamu vai neefektīvu cietušās personas aizsardzību pret vardarbību, liek domāt arī nesen izskanējušais vardarbības pret sievieti gadījums Jēkabpilī, kad varmāka pēc ilgstošas vajāšanas un terorizēšanas īstenojis draudus un nogalinājis bijušo dzīvesbiedri, ignorēdams aizliegumu tuvoties.

Sieviešu tiesību aizsardzības biedrības “Centrs Marta” vadītāja Iluta Lāce paudusi, ka minētais gadījums liecina par to, ka Latvijā vardarbības novēršana pret sievieti joprojām nav prioritāra un policijai ir nopietnāk jāreaģē uz šādām situācijām.

FOTO: Pixabay.

Pauž atbalstu vardarbības apkarošanas regulējuma pilnveidošanai

Šī gada 29. martā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti uzklausīja un apstiprināja Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas sagatavotās nacionālās pozīcijas direktīvas priekšlikumam par  vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kas kopumā atbalsta Priekšlikumu un tā mērķus, kā arī centienus pilnveidot vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē tiesisko ietvaru.

Komisijas deputāti uzsvēra nepieciešamību veicināt sabiedrības uzticēšanos tiesībsargājošajām iestādēm, lai tām palīdzētu izmeklēt un atklāt vardarbības noziegumus pret sievietēm, sniegtu atbalstu vardarbībā cietušajiem un novērstu jaunus vardarbības gadījumus.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere akcentēja vajadzību nākotnē salāgot nacionālo regulējumu ar direktīvas Priekšlikuma normām par vardarbības novēršanu kibertelpā, kā arī jautājumos par cietušo tiesiskās aizsardzības stiprināšanu.

Tā kā direktīvas Priekšlikums paredz ieviest palīdzības tālruni vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuru atbalstam, kam jābūt pieejamam visu gadu, 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un bez maksas, Ministru kabinets šī gada 4. aprīlī jau apstiprināja Satiksmes ministrijas ierosinātos grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz tālruņa numura “116016” tehnisku rezervēšanu, lai sniegtu iespēju sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, saņemt palīdzību un atbalstu, informāciju par viņu tiesībām un iespējām tās izmantot un vērsties attiecīgajās organizācijās.

Latvijā šobrīd jau ir pieejami vairāki bezmaksas tālruņa numuri, uz kuriem piezvanot, iespējams saņemt konsultācijas un psihoemocionālo palīdzību arī vardarbības ģimenē, tostarp vardarbības pret sievieti, gadījumos:

• 116006 (“Palīdzības dienests noziegumu upuriem”);
• 116111 (diennakts Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis);
• 116123 (diennakts krīzes tālrunis).

1 Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA). Violence against women: an EU-wide survey. Main results report. 2014. gads. FRA apsekojums par vardarbību pret sievietēm ir balstīts klātienes intervijās ar 42 000 sieviešu visā ES.

2 Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS). Combating gender-based violence: Cyberviolence, European added value assessment. 2021. gads.