Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencija tika pieņemta 2011. gadā un stājās spēkā 2014. gadā, kad to ratificēja desmit Eiropas Padomes valstis. Šobrīd Stambulas konvenciju ir ratificējušas 371 Eiropas Padomes valstis.
Turcija, kura bija pirmā valsts, kas to ratificēja, 2021. gadā izstājās no dalības konvencijā, savukārt 2022. gadā Stambulas konvenciju ratificēja Ukraina un Apvienotā Karaliste.
Stambulas konvencijas mērķi ir:
- mazināt visas pret sievietēm un meitenēm vērstās diskriminācijas formas un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību;
- aizsargāt sievietes un meitenes no visām vardarbības formām, novērst, sodīt un mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
- īstenot visaptverošus pasākumus, lai aizsargātu un palīdzētu visiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuriem;
- veicināt starptautisko sadarbību ar mērķi mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
- nodrošināt atbalstu un palīdzību organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu efektīvai sadarbībai, izveidojot kopīgu pieeju vardarbības mazināšanai pret sievietēm un ģimenē.
Valstis pievienojas konvencijai, to parakstot un ratificējot (starptautiska līguma noslēgšanas pēdējais posms).
Parakstot konvenciju, valsts izrāda savu interesi kļūt par līguma dalībnieci, taču vēl pilnībā neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi. Ratificējot konvenciju, valsts pauž savu piekrišanu šī līguma saistībām, kā arī uzņemas pienākumu ievērot un pildīt līguma prasības.
Pievienojoties konvencijai, valstij nav tieši jāpārņem visi tās panti savos normatīvajos aktos, jo dalībvalsts var izvēlēties atbilstošākus instrumentus, lai īstenotu konvencijas principus.
Latvijas attiecības ar Stambulas konvenciju
Eiropas Savienība Stambulas konvenciju parakstīja 2017. gadā, tomēr sešus gadus pēc tās parakstīšanas Eiropas Savienība nav tai oficiāli pievienojusies, jo vairākas dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Slovākija un arī Latvija – to ir atteikušās ratificēt.
2016. gadā Latvija Stambulas konvenciju parakstīja, bet, lai to ratificētu, ir nepieciešama Latvijas parlamenta piekrišana, kuras joprojām nav. Tas skaidrojams ar to, ka Stambulas konvencijas saturs atsevišķos aspektos ir izpelnījies pretrunīgus vērtējumus vai neizpratni.
Piemēram, sabiedrībā izskanējuši pat tādi viedokļi, ka, pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijai būtu jāveic grozījumi tiesību aktos, lai mainītu vārda “dzimums” izpratni (no bioloģiskā dzimuma uz sociālo dzimumu), legalizētu poligāmiju (daudzsievību) un viendzimuma partnerattiecības.
2020. gadā Stambulas konvencijas ratificēšanu atbalstošo partiju deputāti vērsās Latvijas Republikas Satversmes tiesā, lūdzot to izvērtēt strīdīgo Stambulas konvencijas punktu atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa, pārbaudot atsevišķu Stambulas konvencijas normu atbilstību Satversmei2, secināja, ka tie nav pretrunā Satversmei un tajā ietvertajām vērtībām.
Satversmes tiesa uzsvērusi, ka Stambulas konvencijas piemērošanas joma ir vērsta uz vardarbības izskaušanu, bet neuzspiež valstij īpašu laulības vai ģimenes formu ieviešanu.
Jānorāda, ka konkrētais Satversmes tiesas spriedums neuzliek likumdevējam pienākumu ratificēt Stambulas konvenciju.
Ņemot vērā strīdīgos uzskatus par Stambulas konvenciju, arī Krišjāņa Kariņa vadītās valdības koalīcijas sadarbības līgumā Stambulas konvencija ir viens no jautājumiem, par kuru partneri vienojās paturēt tiesības balsot atsevišķi.
Vai Stambulas konvencijas ratifikāciju Latvijai var “uzspiest”
Šīgada 15. februārī Eiropas Parlaments ar 469 balsīm “par”, 104 “pret” un 55 atturoties pieņēma rezolūciju, prasot Eiropas Savienībai pabeigt Stambulas konvencijas ratifikāciju un mudinot arī sešas atlikušās dalībvalstis to ratificēt. Šāda prasība izskanējusi, pamatojoties arī uz Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 6. oktobrī sniegto atzinumu, kurā norādīts, ka Eiropas Savienība var ratificēt Stambulas konvenciju arī bez visu dalībvalstu piekrišanas.
Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņotāja Arba Kokalari (Arba Kokalari) apgalvoja: “Pašlaik mums kā eiropiešiem ir iespēja spert vajadzīgos soļus, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, kas skar līdz pat trešdaļai no visām Eiropas sievietēm. Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai ratificēt Stambulas konvenciju. Eiropas Savienībai ir apņēmīgāk jāpievēršas šim jautājumam un jāpāriet no vārdiem pie darbiem, lai apturētu ar dzimumu saistītu vardarbību, aizsargātu cietušos un sodītu vainīgos.”
Iepriekš minētais rada jautājumu –, vai gadījumā, ja Eiropas Savienība ratificēs Stambulas konvenciju, arī Latvijai būs šāds pienākums?
Labklājības ministrijas Starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības politikas departamenta vecākais eksperts Nauris Kozuliņš skaidro, ka šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par Eiropas Padomes pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz, ka Eiropas Savienība pievienosies Stambulas konvencijai tikai attiecībā uz Eiropas Savienības kompetencē esošajām jomām, t. i., Eiropas Savienības iestādēm un pārvaldi, kā arī tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu.
Lai lēmumi stātos spēkā, saskaņā ar procedūru ir nepieciešams saņemt Eiropas Parlamenta piekrišanu.
“Eiropas Savienības pievienošanās Stambulas konvencijai nekādā veidā neuzliek par pienākumu arī dalībvalstīm parakstīt vai ratificēt Stambulas konvenciju, ņemot vērā, ka lēmumi skar tikai Eiropas Savienības kompetences jautājumus,” uzsver N. Kozuliņš, atgādinot, ka līdz šim Latvijā likumprojekta par Stambulas konvencijas ratificēšanu virzībai nav bijis politiskā atbalsta.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, komentējot aktualizēto jautājumu par Stambulas konvenciju, paudis: “Veidojot šo valdību, mēs runājām par Stambulas konvenciju, bet šajā koalīcijā “Jaunā Vienotība” ir vienīgā, kas atbalsta tās ratifikāciju. Tas mani mulsina, jo tas ir Krievijas naratīvs, ka šī konvencija ir kaut kas ļauns. Man ir bēdīgi konstatēt, ka valdībā koalīcijas partneri, nemaz nerunājot par opozīciju, ir uzķērušies uz šī āķa. Tie faktiski ir meli, tomēr daļa mūsu sabiedrības un vairums politiķu ir noticējuši šiem meliem.”
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto aptauju “Vardarbības izplatība Latvijā 2021” secināts, ka katra ceturtā (25,1%) sieviete un katrs piektais (19,5%) vīrietis 18–74 gadu vecumā ir pieredzējis fizisku vai seksuālu vardarbību.
Plašāk par tēmu >>
- Stambulas konvencija: dzinējspēks pret vardarbību vai Trojas zirgs? (I)
- Stambulas konvencija: dzinējspēks pret vardarbību vai Trojas zirgs? (II)
1 https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list?module=signatures-by-treaty&treatynum=210
2 Skat. Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija spriedumu lietā Nr. 2020-39-02 “Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta “c” punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 14. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam”.
