Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Krimināllikumā (KL) kopš 2018. gada 1. janvāra ir paredzēta kriminālatbildība par personas vajāšanu. Tā ir noteikta KL 132.1 pantā. Nodarījums ir klasificēts kā vieglākais noziedzīga nodarījuma veids – kriminālpārkāpums. No 2018. līdz 2023. gadam Latvijā par vajāšanu ir izskatītas trīs lietas; par šo nodarījumu ir pieejama arī judikatūra, kas atrodama Augstākās tiesas Judikatūras nolēmumu arhīvā. Pēc notikumiem Jēkabpilī Saeimā pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, ar ko paredzēts pastiprināt sodu par vajāšanu. Ja šie grozījumi stāsies spēkā, vajāšana turpmāk tiks klasificēta kā mazāk smags noziegums un personu par šo noziedīgo nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Vajāšana ir vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai bijis iemesls baidīties par savu vai tuvinieku drošību.
Vajāšana ir ietverta KL XIII nodaļā pie noziedzīgajiem nodarījumiem pret personas veselību, jo ar vajāšanu tiek apdraudētas personas veselības saglabāšanas intereses.
Nodarījums šobrīd ir klasificēts kā vieglākais noziedzīgā nodarījuma veids – kriminālpārkāpums, par kura izdarīšanu personu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku no 15 dienām līdz trīs mēnešiem vai ar probācijas uzraudzību uz laiku no viena līdz pieciem gadiem, vai ar sabiedrisko darbu no 40 līdz 280 stundām, vai ar naudas sodu no vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, šobrīd var piemērot naudas sodu no 600 līdz 60 000 eiro. Probācijas uzraudzības piemērošana ir ierobežota tikai uz nepilngadīgām apsūdzētām personām.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, izmeklējot un iztiesājot vajāšanas nodarījumu, aizdomās turēto vai apsūdzēto personu var apcietināt, ja pastāv iemesls apcietināšanai, bet jāņem vērā, ka apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas, no kurām pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 20 dienām. Turklāt apcietināt personu var tikai tad, ja ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.
Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”, ar ko Latvijā tika ieviesta atbildība par vajāšanu, anotācijā1 paskaidrots, ka ar KL 132. pantā paredzēto kriminālatbildību par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu pilnībā netiek aptverti visi Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu minētie personas vajāšanas gadījumi. Tādēļ bija nepieciešams papildināt KL ar jaunu noziedzīgā nodarījuma veidu.
Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācijā sniegts detalizēts vajāšanas skaidrojums Konvencijas izpratnē. Vajāšana (angliski – stalking) nozīmē, ka vainīgā persona tīši pret cietušo personu vairākkārt vērš tādus draudus, kas liek šai personai baidīties par savu drošību.
Vajāšana ir jebkāda atkārtota draudīga izturēšanās pret konkrētu personu, kas iedveš šai personai bailes.
Draudīga izturēšanās var būt vairākkārtēja citas personas izsekošana, iesaistīšanās nevēlamā saskarsmē ar citu personu vai paziņošana citai personai, ka tā tiek novērota. Tā var būt arī fiziska sekošana vardarbības upurim, ierodoties viņa darba vietā, sporta vai izglītības iestādē, kā arī sekošana vardarbības upurim virtuālajā vidē (sociālo mediju tīmekļa vietnēs u. c.).
Iesaistīšanās nevēlamā saskarsmē ir arī aktīva sazināšanās ar vardarbības upuri, izmantojot jebkādus pieejamos sakaru līdzekļus.
Svarīgs aspekts, ka šīs darbības ir kriminālsodāmas tikai tad, kad tiek konstatēts, ka tās veiktas ar nolūku iedvest bailes vardarbības upurim. Ja persona, piemēram, vienu reizi būs izsekojusi kādu personu vai vienu reizi būs iesaistījusies nevēlamā saskarsmē ar citu personu, kriminālatbildība par vajāšanu neiestāsies, jo ir nepieciešams konstatēt vairākkārtēju vai ilgstošu nevēlamu saskarsmi ar cietušo personu. Kriminālatbildība neiestāsies arī par tādām darbībām, kas nerada pamatu personai baidīties par savu vai tuvinieku drošību.
Publiski pieejamā statistika2 rāda, ka Latvijā no 2018. līdz 2023. gadam par vajāšanu ir izskatītas trīs lietas; par šo nodarījumu ir arī judikatūra, kas pieejama Augstākās tiesas Judikatūras nolēmumu arhīvā.3
Publiskajā anonimizēto tiesu nolēmumu datu bāzē4 atrodami divi spriedumi par vajāšanu (lieta Nr. 11181433020 un Nr. 11511000219), no kuriem izriet, ka apsūdzētie vajājuši bijušās dzīvesbiedres, veicot ilgstošu un nevēlamu saziņu ar tām, izmantojot mobilos telefonus (sūtot īsziņas, zvanot), kā arī ierodoties personīgi cietušo dzīvesvietās un darba vietās, izsakot draudus upuriem, tādējādi radot cietušajām bailes par savu un bērnu drošību.
Apsūdzētie tika sodīti ar brīvības atņemšanu nesaistītiem kriminālsodiem – sabiedrisko darbu uz 200 stundām un naudas sodu 3000 eiro apmērā.
Vajāšana ir sodāma arī tad, ja persona noziedzīgās darbības veikusi pret upuri, kura nav personas tuvinieks. Saskaņā ar Augstākās tiesas mājaslapā pieejamo informāciju5 kāda persona tika notiesāta par to, ka vairākkārt izteica draudus žurnālistei, kā arī vajāja un veica ilgstošu nevēlamu saziņu ar žurnālisti, tādēļ viņai bija iemesls baidīties par savu drošību. Šajā lietā persona par vajāšanu tika sodīta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.
Pēc nesenajiem notikumiem, kad Jēkabpilī noslepkavoja sievieti,6 par ko aizdomās tiek turēts viņas bijušais vīrs, Saeimā tika aktualizēts jautājums par KL 132.1 pantā paredzētā kriminālpārkāpuma sankcijas samērīgumu.7
Pēc diskusijām Saeimā pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, saskaņā ar ko paredzēts pastiprināt sodu par vajāšanu.
Ja šie grozījumi stāsies spēkā, vajāšana turpmāk tiks klasificēta kā mazāk smags noziegums, aizdomās turēto vai apsūdzēto personu līdz lietas pabeigšanai varēs apcietināt uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, bet sodīt varēs ar brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku no 15 dienām līdz trīs mēnešiem, vai ar probācijas uzraudzību uz laiku no viena līdz pieciem gadiem, vai ar sabiedrisko darbu uz laiku no 40 līdz 280 stundām, vai ar naudas sodu trīs līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.
|
Uzziņai Saeima 11. maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus KL, izsakot 132.1 pantu (Vajāšana) šādā redakcijā: (1) Par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Likumprojektu Saeimai vēl jāskata divos lasījumos. |
1 Grozījumi pieejami: https://likumi.lv/ta/id/291734-grozijumi-kriminallikuma (aplūkoti 16.05.2023.).
2 Statistika pieejama: https://dati.ta.gov.lv/MicroStrategy/asp/Main.aspx (aplūkota 16.05.2023.).
3 Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs (aplūkots 16.05.2023.).
4 Pieejama: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi (aplūkota 16.05.2023.).
5 Pieejama: https://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/kriminallietu-departamenta/stajas-speka-notiesajoss-spriedums-kriminallieta-par-zurnalistes-vajasanu-11592?year=2023&month=03 (aplūkota 17.05.2023.).
6 Piemēram: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.04.2023-par-bijusas-dzivesbiedres-slepkavibu-mekletais-virietis-menesiem-vajajis-savu-upuri.a505359/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme (aplūkots 17.05.2023.).
7 Pieejams: https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32233-plano-pastiprinat-kriminalatbildibu-par-draudiem-izdarit-slepkavibu-vai-nodarit-smagus-miesas-bojajumus (aplūkots 17.05.2023.).
