SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
29. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
6
17
6
17

Par suņu un kaķu turēšanu - svarīgākais no tiesību aktos noteiktā

Dzīvnieka īpašnieka pienākums ir rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa mājdzīvnieku.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Ar to brīdi, kad cilvēks izšķiras par labu mājdzīvniekam, viņš uzņemas atbildību par kaķa vai suņa labturības, īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu.
Suņu un kaķu turēšanas prasības un dzīvnieku īpašnieku pienākumus noteic arī normatīvie akti. Prasības suņu turēšanai pilsētās, ciemos un viensētās atšķiras.
īsumā
  • Viensētās suni ārpus telpām var turēt nepiesietu, ja tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus.
  • Sabiedriskā vietā var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja tas piesiets pavadā, dzīvnieks netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
  • Uzpurnis obligāti jālieto tikai bīstamiem suņiem.
  • Par 6 mēnešiem vecāks kaķis var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja tas ir sterilizēts.
  • Dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai dzīvnieka smaka, riešana vai gaudošana netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus; apdzīvotu vietu teritorijā jāsavāc sava mājdzīvnieka ekskrementi.

Laukos suni var turēt nepiesietu

Viensētās (ārpus pilsētām un ciemiem) MK noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" ļauj suni ārpus telpām turēt nepiesietu, ja saimnieks nodrošina, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus. Ja suns viensētā veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanos teritorijā norāda ar zīmi "Suns!".

Suņa turēšanas nosacījumi pilsētās un ciemos atšķiras no prasībām viensētās. Turot suni ārpus telpām piemājas teritorijā pilsētā vai ciemā, dzīvnieka īpašniekam šī teritorija pilnīgi jānorobežo no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Pie norobežotās teritorijas ieejas vārtiem ir jāierīko zvans vai cita ierīce, kas ļauj sazināties ar teritorijas īpašnieku.

Suni pastāvīgi turot piesietu ārpus telpām, dzīvniekam jānodrošina pilnvērtīga ēdināšana ne retāk kā reizi dienā, tāpat jābūt vienmēr brīvi pieejamam svaigam ūdenim, vismaz reizi diennaktī pastaigu minimums pusstundas garumā. Dzīvnieka īpašniekam sunim jāsagādā būda vai mītne, kurā dzīvnieks var patverties nelabvēlīgos laika apstākļos. Būdai vai mītnei garumā, augstumā un platumā jāpārsniedz suņa izmēri ne mazāk kā par 30 centimetriem, tajā jābūt pakaišiem vai citam siltam grīdas segumam, kā arī saimniekam tajā jānodrošina tīrība.

Turot suni pastāvīgi piesietu ārpus telpām, tam jābūt vismaz divus centimetrus platai ādas kaklasiksnai vai citam ķermenim piegulošam aksesuāram, kurš sunim nerada ievainojumus, turklāt nedrīkst pieļaut, ka suns no tās varētu patvarīgi atbrīvoties. Pavadai vai ķēdei jābūt vismaz trīs metrus garai. Tāpat MK noteikumi noteic, ka ķēdes vai pavadas savienojumam ar kaklasiksnu izmanto rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples. Jāņem vērā, ka suni turēt piesietu drīkst tikai pēc 10 mēnešu vecuma sasniegšanas.

Normatīvie akti pastāvīgi ārā ļauj turēt tikai tādu suni, kas pēc genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) piemērots turēšanai āra apstākļos. Turēšana ārā nedrīkst kaitēt suņa veselībai un labsajūtai.

Suņa turēšana dzīvojamās telpās

Turot suni telpās, tā saimniekam jānodrošina pilnvērtīga ēdināšana ne retāk kā reizi dienā. Sunim vienmēr jābūt brīvi pieejamam svaigam ūdenim. Suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, jānodrošina vismaz 30 minūšu ilga pastaiga ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.

Pie vairuma veikalu izliktas norādes, ka tajā ieeja suņiem ir liegta. Bet kur likt uz brīdi četrkājaino draugu, ja nepieciešams iepirkties? Normatīvie akti ļauj sabiedriskās vietās īslaicīgi atstāt suni vienu, ja tas ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja dzīvnieks netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

Kad suni drīkst vest pastaigā bez pavadas?

To, vai suni ārpus privātās teritorijas var brīvi laist bez pavadas, nereti nosaka praktiskie apsvērumi un dzīvnieka raksturs. Normatīvie akti ļauj viensētā dzīvojošu suni vest pastaigā bez pavadas ārpus dzīvnieka īpašniekam piederošās teritorijas. Tomēr sunim jābūt saimnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā tas spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

"Kaķim kontaktēšanās ar cilvēku jānodrošina vismaz reizi divās dienās."

Pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suņus pastaigās jāved pavadā. Ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Izņēmums ir vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts.

Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga skaidro: "Zaļā zona ir sabiedrības ērtībām, veselības un estētiskuma labā ar zālienu vai stādījumiem apaudzēta un kopta teritorija. Zaļās zonas izveido gan iekšpilsētā (parki, skvēri), gan ārpilsētā (mežaparki), lai mazinātu vai kompensētu pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi." Vietējās pašvaldības vietas, kurās nedrīkst uzturēties ar suni, nosaka ar saviem saistošajiem noteikumiem. Ja šāda aizlieguma nav, tad suns tur var uzturēties, norāda ZM speciāliste. Lai nepiedzīvotu nepatīkamus mirkļus un būtu drošs, ka ar suni parkā, skvērā vai citviet var uzturēties, jāiepazīstas ar savas pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Uzpurnis obligāts tikai bīstamiem suņiem

Dodoties ar suni pastaigā ārpus teritorijas, kas nepieder dzīvnieka īpašniekam, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai, piemēram, iemauktiņiem. Savukārt sunim, kas par bīstamu atzīstams saskaņā ar normatīvajiem aktiem – MK noteikumu Nr. 428 "Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai" 5. punkts – jābūt sarkanai atšķirības lentei.

Nereti suņu īpašniekiem ir neziņa par uzpurņa nepieciešamību, piemēram, dodoties pastaigā. Obligātu uzpurņa lietošanu normatīvie akti paredz tikai bīstamiem suņiem. MK noteikumu Nr. 428 "Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai" 34. punktā teikts, ka uzpurnim jābūt ar slēgtu purna daļu, kas nepieļauj iespēju iekost cilvēkam vai dzīvniekam. Tādējādi, ja suns nav atzīts par bīstamu, uzpurņa lietošana ir dzīvnieka īpašnieka brīva izvēle.

Kaķim nav liegts staigāt tur, kur tam tīk

Pilsētu mikrorajonos ir sastopami apkārtnē brīvi staigājoši kaķi, un patiesībā lielai daļai šo dzīvnieku ir arī saimnieki. Gan pašvaldību saistošie noteikumi, gan saimnieku izvēle savu kaķi apzīmēt ar kaklasiksnu mūsdienās ir kļuvusi par bieži novērotu praksi, tādējādi atšķirot mājas kaķi no bezsaimnieka kaķa.

Pašsaprotami, ka kaķa uzvedība un iespējamais apdraudējums apkārtējiem nav salīdzināms ar brīvi skrienoša suņa neprognozējamo uzvedību. Tādēļ arī atšķirībā no suņiem kaķiem tiesību akti neliedz atrasties ārpus to saimnieku īpašuma nepieskatītiem. MK noteikumu Nr. 266 21. punkts paredz – kaķis, kas ir vecāks par 6 mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja tas ir sterilizēts. Turklāt par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pants paredz, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var atļaut pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana.

Kaķu saimniekam savam mīlulim jānodrošina vienmēr brīvi pieejams svaigs ūdens un pilnvērtīga barība. Ja dzīvnieks tiek turēts slēgtā telpā, kaķim jānodrošina kaķa tualete. Tāpat jānodrošina kontaktēšanās ar cilvēku vismaz reizi divās dienās. Tas nozīmē, ka nevar kaķi vienu atstāt uz nedēļu un nelikties par to ne zinis. Turot kaķi slēgtās telpās, uzturēšanās platība nevar būt mazāka par pieciem kvadrātmetriem, ja dzīvnieks ir vecāks par sešiem mēnešiem.

Jārūpējas, lai dzīvnieks netraucē apkārtējos

Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pantā noteiktie dzīvnieka īpašnieka pienākumi ietver arī pienākumu nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, un rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku.

Suņa, kaķa īpašnieka pienākums ir nepieļaut dzīvnieka klaiņošanu, kā arī nodrošināt dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu. MK noteikumu Nr. 266 52. punktā uzskaitīti suņu un kaķu īpašnieku pienākumi. Starp tiem – nodrošināt, lai dzīvnieka smaka, riešana vai gaudošana netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus; apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājdzīvnieka ekskrementus.

"Suņa turēšanas nosacījumi pilsētās un ciemos atšķiras no prasībām viensētās."

Suņu un kaķu īpašniekiem jārēķinās, ka par dzīvnieka nodarītu kaitējumu citām personām var nākties atlīdzināt. Civillikuma 2363. pantā teikts, ka par mājas kustoņa nodarītiem zaudējumiem atbild kustoņa turētājs, ja viņš nepierāda, ka spēris visus pēc apstākļiem nepieciešamos drošības soļus vai ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem.

Obligāto suņu čipošanu plāno atlikt līdz 2017. gada 1. janvārim

Spēkā esošā MK noteikumu Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" redakcija paredz, ka līdz šī gada 1. jūlijam sunim, kas sasniedzis sešu mēnešu vecumu pirms 2016. gada 1. jūlija, jāimplantē mikroshēma un dzīvnieks jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā. LV portāls jau ziņoja par iesniegtajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība", kas paredz, ka ārpus pilsētas vai ciema teritorijas turēti fizisko personu suņi nebūs obligāti jāapzīmē un jāreģistrē. Obligātās čipošanas prasības atcelšana lauciniekiem sabiedrībā raisīja plašu rezonansi, šādam risinājumam nepiekrīt arī vairākas sabiedriskās organizācijas.

ZM plānojusi veikt jaunus grozījumus minētajos MK noteikumos. Ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece informē, ka ir nolemts veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 491, pārceļot obligātās suņu apzīmēšanas ar mikroshēmu un reģistrācijas Lauksaimniecības datu centra datubāzē termiņu līdz 2017. gada 1. janvārim.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU