SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
24. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
1
6
1
6

Kā rīkoties, ja uzbrucis suns

Cilvēka nepārdomāta rīcība dzīvniekā var raisīt agresiju, un šādā gadījumā suns aizstāvēsies uzbrūkot.

FOTO: SXC

Plašsaziņas līdzekļos itin bieži lasāmas ziņas par to, ka suns sakož pieaugušos vai bērnus. Šā gada laikā līdz jūlija vidum Valsts policijā reģistrēti 37 šādi gadījumi – suņi cilvēkiem nodarījuši vieglus vai vidēja smaguma miesas bojājumus. Kaitējumu veselībai var radīt ne tikai kodumi, bet arī trakumsērga, ja dzīvniekam tā bijusi.
LV portāls skaidro, kā rīkoties, ja uzbrucis suns, un kāda ir dzīvnieka saimnieka atbildība.
īsumā
  • Suņa īpašniekam jānodrošina, lai dzīvnieks neapdraud citus dzīvniekus un cilvēkus.
  • Suns ir jāreģistrē un jāvakcinē pret trakumsērgu.
  • Pēc suņa uzbrukuma jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības un jāvakcinējas pret trakumsērgu.
  • Pēc suņa uzbrukuma vakcīnu pret trakumsērgu apmaksā valsts.
  • Par suņa uzbrukumu vēlams ziņot Valsts policijai.
  • Vainīgā suņa īpašniekam sodu piemēro saskaņā ar Krimināllikumu.

Suņu īpašniekiem jāievēro turēšanas prasības

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka – suņa īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai mājdzīvnieks neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina suņu turētājus būt atbildīgiem un rūpēties, lai viņu četrkājainie draugi neapdraud apkārtējos – citus cilvēkus un dzīvniekus, jo sevišķi vasaras periodā, kad iedzīvotāji atpūšas pie dabas, pludmalēs, ir skolu brīvlaiks bērniem.

MK noteikumos Nr.266 ir atrunātas suņu īpašnieku un turētāju tiesības un pienākumi, kā arī īpašās prasības suņa turēšanai. Suņa īpašniekiem jāatceras, ka mājdzīvniekam jābūt reģistrētam, kā to paredz MK noteikumi Nr.491.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe skaidro: "Saimnieka pienākums ir rūpēties par sabiedrības labvēlīgu attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku, kā arī jānodrošina, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Tātad, ja saimnieks pilsētu un ciemu teritorijā sabiedriskā vietā ir izvedis pastaigā suni, tam ir jānodrošina, ka dzīvniekam ir uzlikta kakla siksna vai cits aksesuārs, piemēram, iemauktiņi, to vedot pavadā. Turklāt bīstamam sunim jābūt uzliktai arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.

Pastaigas laikā suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā, izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts. Dzīvniekam jābūt saimnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Ārpus pilsētām un ciemiem, viensētās, suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus."

Neradiet iemeslu uzbrukumam!

PVD pārstāve Anna Joffe atgādina: "Ikdienas gaitās katram no mums jāatceras, ka dzīvnieks pilda savas funkcijas: sargā teritoriju, sargā savu saimnieku, ir saimnieka draugs un ir tam uzticīgs. Suni nevajadzētu izprovocēt uz agresīvu rīcību. Cilvēka nepārdomāta rīcība dzīvniekā var raisīt agresiju, un šādā gadījumā suns aizstāvēsies uzbrūkot. Tādēļ nevajadzētu aizskart vai kaitināt nepazīstamu dzīvnieku.

Pat, ja suns, kuru saimnieks piesējis pie staba, kamēr veikalā iepērkas, vai dāmas klēpja sunītis izskatās miermīlīgas dabas, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir aizmirsis savus sarga pienākumus. Suns tos pildīs arī tad, ja vēlēsieties vien sajūsmināti pabužināt suņa skaustu vai noglāstīt purniņu. Tāpat, ja dzīvnieks rūc vai rej pat tad, ja viņam nemaz netuvojaties, nevajadzētu šo agresiju lieki uzkurināt, kaitinot dzīvnieku."

"Ar trakumsērgu saslimis cilvēks neizdzīvo."

PVD speciālisti aicina vecākus pievērst uzmanību gan bērna, gan suņa uzmanībai, ja mazulis pavada laiku un spēlējas ar pašu suni. Arī pazīstama dzīvnieka rīcība var būt neparedzama.

Nereti pie privātīpašumiem ir izvietoti uzraksti, ka teritoriju apsargā suns. Ja ir nepieciešamība iekļūt šādā teritorijā, jāvienojas ar saimnieku, ka viņš kontrolēs dzīvnieku un situāciju. Šāda vienošanās var novērst nepatīkamas situācijas, tajā skaitā draudus veselībai un dzīvībai.

Lauku reģionos dzīvnieki bieži mēdz skraidīt brīvā vaļā un saimnieku nepieskatīti. Ja, piemēram, braucot ar velosipēdu, ir jāšķērso šāds pagalms, labāk nokāpt no velosipēda un īpašumu šķērsot kājām, stumjot velosipēdu. Braukšanu ar velosipēdu, skrituļslidām vai skrituļdēli dzīvnieks var uztvert kā provokāciju.

Par suņa uzbrukumu jāziņo

Ja suņa uzbrukuma rezultātā radušies miesas bojājumi, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja bez tās var iztikt, jādodas pie ģimenes ārsta vai jāvēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Par suņa uzbrukumu vēlams ziņot Valsts policijai, tādējādi novēršot citus dzīvnieka uzbrukšanas gadījumus. Policiju var izsaukt uz notikuma vietu vai arī par notikušo ziņot vēlāk, piemēram, nākamajā dienā vērsties ar iesniegumu. Pēc iesnieguma saņemšanas policija uzsāks izmeklēšanu un noskaidros lietas apstākļus. Atbildīgo dienestu pārstāvji norāda, ka nepieciešams piefiksēt uzbrukuma lieciniekus un paņemt to kontaktus, kas nepieciešamības gadījumā var noderēt.

PVD norāda, ka administratīvo procesu par suņa bīstamības izvērtēšanu uzsāk tikai pēc oficiāla iesnieguma un pierādījumu saņemšanas par suņa uzbrukumu no valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības, kuras lietvedībā ir lieta par suņa uzbrukumu cilvēkam vai dzīvniekam vai suņa uzbrukumā cietušās personas, ja pirms tam kompetentai iestādei ir ziņots par uzbrukumu. Pēc saņemtās informācijas izvērtēšanas PVD organizē komisiju suņu bīstamības izvērtēšanai.

"Bīstamam sunim jābūt uzliktai arī sarkanai atšķirības lentei."

Suņa, tāpat kaķa un mājas seska īpašniekam ir jānodrošina dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59.pantā noteiktajām prasībām. Ja šī prasība netiek ievērota, dzīvnieka īpašniekam piemēro administratīvo sodu. Ja suns nebūs vakcinēts pret trakumsērgu vai būs nokavēta vakcinācija un tas uzbruks un sakodīs cilvēku, atbilstoši MK noteikumiem Nr.178, visticamāk, veterinārārsts eitanizēs nevakcinēto dzīvnieku un nosūtīs paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai. Savukārt dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas, PVD un laboratoriskās izmeklēšanas izdevumi, kas saistīti ar darbībām, kuras veiktas iespējamās trakumsērgas gadījuma apkarošanai. Tomēr, neskatoties uz lielajiem riskiem, daļa suņu īpašnieku savus mājdzīvniekus nevakcinē.

Veicot izvērtēšanu, PVD pagājušajā gadā par bīstamiem atzinis 2 suņus, šogad no 18 izvērtētajiem gadījumiem suņi par bīstamiem atzīti 2 gadījumos. A.Joffe norāda, ka pamatā šādiem iesniegumiem ir nevis suņu agresija, bet saimnieku attieksme pret savu mīluļu uzraudzīšanu un savu pienākumu nepildīšana.

Pēc sakošanas obligāti jāvakcinējas

Ar trakumsērgu var saslimt siltasiņu dzīvnieki, piemēram, suņi, kaķi, lapsas, un arī cilvēki. Šī infekcijas slimība galvenokārt izpaužas kā centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi un beidzas ar nāvi gan dzīvniekiem, gan sakostajiem cilvēkiem. Līdz ar to gadījumos, kad iekodis suns, obligāti jāvakcinējas pret trakumsērgu.

Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) skaidro – ja cilvēku ir sakodis, saskrāpējis vai apsiekalojis dzīvnieks, koduma, saskrāpējuma vieta nekavējoties rūpīgi jānoskalo ar lielu ūdens daudzumu, ziepēm vai mazgāšanas līdzekli. Tas jādara aptuveni 10 minūtes, tādējādi mehāniski attīrot brūci no siekalām. Pēc tam nekavējoties jāvēršas pie ārsta, kurš noteiks tālāko rīcību.

"Arī pazīstama dzīvnieka rīcība var būt neparedzama."

Gadījumos, kad cilvēkiem iekož dzīvnieks, vakcīnu pret trakumsērgu vienmēr apmaksā valsts. Ir iespēja saņemt profilaksei potes pret trakumsērgu, šādā gadījumā par vakcīnu ir jāmaksā pašam un valsts nesedz izdevumus.

Situāciju aizvadītajā gadā skaidro SPKC sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Vilciņa: "2013.gadā pēc dzīvnieku kodumiem ir veiktas 13 893 potes, vienam cilvēkam veic 3 vai 5 potes, tātad aptuveni tika vakcinēti 2 līdz 4 tūkstoši cilvēku, no kuriem viena trešdaļa bija bērni."

SPKC apliecina, ka pēdējos gados Latvijā nevienam cilvēkam nav reģistrēts saslimšanas gadījums ar trakumsērgu, līdz ar to nav reģistrēti arī šīs slimības izraisīti nāves gadījumi.

Suņa īpašnieku sodīs

Ne visi suņu īpašnieki godprātīgi izpilda noteiktās prasības – reģistrēt savu mājdzīvnieku. Tomēr dzīvnieka nereģistrēšana neļaus izvairīties no atbildības. Situāciju komentē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Diāna Tarvida: "Gadījumā, kad suns ir sakodis cilvēku, nevis suņa oficiāla reģistrācija, bet fakts, ka dzīvnieks ir nodarījis kaitējumu cilvēka veselībai un apdraudējis tā dzīvību, ir galvenais faktors, ko ņem vērā izmeklēšanā. Līdz ar to policijas uzdevums ir noskaidrot visus notikuma apstākļus un vainas konstatēšanas gadījumā saukt pie atbildības personu, kuras darbības vai bezdarbības dēļ dzīvnieks ir nodarījis miesas bojājumus cietušajam – tas var būt suņa īpašnieks, turētājs vai cita persona. Katrā situācijā tiek vērtēti konkrētā notikuma apstākļi."

Suņa īpašniekam, turētājam vai citai personai, kura ir atbildīga par dzīvnieka uzbrukumu, piemēros sodu saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 pantu – par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu. Ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā suns cietušajam nodarījis viegla vai vidēja smaguma miesas bojājumus, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā suns cietušajam nodarījis smagus miesas bojājumus vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Latvijas tiesu praksē ir bijuši gadījumi, kad vainīgā suņa īpašniekam ir piespriests cietumsods.

D.Tarvida piezīmē, ka cietušais var vienoties ar suņa īpašnieku vai citu personu, kura vainojama dzīvnieka nodarītajā kaitējumā, par attiecīgu kompensāciju un pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU