Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lauksaimniecības datu centrā ir reģistrēti vairāk nekā 26 000 suņu.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Pēdējā laikā ir palielinājies reģistrēto suņu skaits, pašlaik Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē ir reģistrēts vairāk nekā 26 000 suņu. Vairums no tiem piedalās izstādēs vai kādreiz uz laiku ir izbraukuši ārpus valsts, jo šādos gadījumos obligāti jāveic dzīvnieka reģistrācija.
Suns jāreģistrē līdz sešu mēnešu vecumam
Prasība suni apzīmēt ar pasīvu lasāmrežīma radiofrekvences identifikācijas ierīci jeb mikročipu, kā to bieži dēvē sarunvalodā, un reģistrēt LDC noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība". LDC var reģistrēt tikai tos suņus, kuriem ir implantēts mikročips.
MK noteikumu Nr.491 17.punkts paredz, ka suņa īpašniekam jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts datubāzē līdz sešu mēnešu vecuma sasniegšanai. Normatīvie akti neparedz, ka šobrīd obligāti visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, jābūt čipotiem un reģistrētiem LDC. Situācija mainīsies vasarā, jo saskaņā ar MK noteikumiem Nr.491 līdz 1.jūlijam sunim, kas sasniedzis sešu mēnešu vecumu pirms 2016.gada 1.jūlija, jāimplantē mikroshēma un suns jāreģistrē LDC. Piemēram, ja sunim ir pieci gadi un tam nav mikroshēmas, attiecīgi dzīvnieks nav reģistrēts LDC, tad līdz 1.jūlijam dzīvnieka īpašniekam jānodrošina šo prasību izpilde. MK noteikumu Nr.491 pašreizējā redakcija paredz, ka prasības attieksies uz visiem suņiem – gan pilsētās un ciemos dzīvojošajiem, gan lauku reģionos mītošajiem dzīvniekiem.
Noteikumi paredz, ka kopš pagājušā gada 1.jūlija suņa īpašniekam dzīvnieka atsavināšanas gadījumā jānodrošina, lai tam tiktu implantēta mikroshēma un suns tiktu reģistrēts datubāzē uz atsavinātāja vārda.
Lauciniekiem trūkst naudas čipošanai
Ņemot vērā, ka daudziem suņu īpašniekiem lauku teritorijās nav iespējams izpildīt MK prasības finanšu trūkuma dēļ, Zemkopības ministrija (ZM) valdībā iesniegusi grozījumus MK noteikumos Nr.491. Tie paredz, ka suņu apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija nav obligāta tiem suņiem, kuru īpašnieki ir fiziskas personas un kuru turēšanas vieta ir ārpus pilsētas vai ciema teritorijas. Gadījumā ja lauku teritorijā dzīvojošs suns piedalās izstādēs vai to uz laiku izved ārpus valsts teritorijas, tad dzīvnieks būs obligāti jāreģistrē LDC.
Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, suņu blīvums lielāks ir pilsētās un ciemos. Līdz ar to šajās teritorijās ir būtiskāk nodrošināt suņu reģistrāciju, un ir iespējams pieļaut, ka ārpus pilsētas vai ciema teritorijas turēti fizisko personu suņi nav obligāti jāapzīmē un jāreģistrē.
"Mikroshēmu implantēšana suņiem ļaus policijai efektīvāk nodrošināt sabiedrisko kārtību."
Vairākas sabiedriskās organizācijas izteikušas iebildumus ZM iecerei atbrīvot lauku iedzīvotājus no pienākuma reģistrēt savus suņus. Sabiedrisko organizāciju ieskatā, tieši viensētu suņi, kuri brīvi klejo apkārt, rada lielākos draudus cilvēkiem, lauksaimniecības dzīvniekiem un arī savvaļas dzīvniekiem. Uzbrukuma gadījumā šādiem suņiem nevar noskaidrot īpašnieku, to saukt pie atbildības un pieprasīt kompensāciju par nodarītajiem postījumiem.
Dzīvnieku patversme "Mežvairogi" rosina piemērot 100% atlaidi valsts nodevai par dzīvnieka reģistrāciju viensētās dzīvojošo suņu īpašniekiem par vienu suni. Savukārt par katra nākamā suņa reģistrāciju būtu jāmaksā pilnā apmērā. Iebildumus izteicis arī nodibinājums "Dzīvnieku drauga fonds", kura ieskatos viensētu suņu īpašnieku atbrīvošana no pienākuma reģistrēt dzīvnieku ir diskriminējoša attiecībā pret citām tāda paša statusa iedzīvotāju grupām, piemēram, mazturīgiem suņu īpašniekiem, kas dzīvo pilsētās vai ciemos. Nodibinājuma pārstāvji norāda, ka teritoriālā piekritība saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu automātiski nenozīmē šīs dzīvnieku īpašnieku grupas zemus ienākumus un nespēju nomaksāt valsts nodevu.
Par iespēju lauciniekus atbrīvot no pienākuma reģistrēt savus suņus vēl jālemj valdībai.
Mikroshēma rīsa grauda lielumā
Implantēt sunim mikroshēmu, kas ir rīsa grauda lielumā, jādodas pie veterinārārsta, pats suņa īpašnieks šādu procedūru veikt nedrīkst. Mikroshēmu sunim implantē kakla apvidus kreisajā pusē. Laika gaitā mikroshēma suņa ķermenī var mainīt savu atrašanās vietu, kā arī pastāv anatomiskas īpatnības, kuru dēļ mikroshēma neatrodas tai paredzētajā vietā.
Maksa par mikroshēmas ievadīšanu var atšķirties, to nosaka katra veterinārārsta cenrādis, bet vidēji jārēķinās ar 20–22 eiro. Pēc mikroshēmas ievadīšanas dzīvnieks ir jāreģistrē LDC. Šeit ir vairākas iespējas. Suņa īpašnieks to var lūgt izdarīt veterinārārstam vai doties uz savu pašvaldību. Tomēr jāņem vērā, ka abos gadījumos par pakalpojumu nāksies maksāt, ja veterinārārsts un pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar LDC par maksas iekasēšanu no mājas dzīvnieka īpašnieka par suņa reģistrāciju LDC datubāzē.
"Mikroshēma ir rīsa grauda lielumā."
Pats īpašnieks suni reģistrēt var dodoties uz LDC filiālēm vai uz kādu no ZM Klientu apkalpošanas centriem. Neatkarīgi no tā, kurš variants izvēlēts, par dzīvnieka reģistrāciju LDC jāmaksā valsts nodeva. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.880 "Lauksaimniecības datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādis" tie ir 7,11 eiro. Dodoties reģistrēt suni, īpašniekam līdzi jāņem savs personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība) un mājas (istabas) dzīvnieka pase.
Iegūtie līdzekļi ļauj ierīkot patversmes
Suņa īpašniekam savai pašvaldībai jāmaksā ikgadēja nodeva par dzīvnieka turēšanu. Tās apmērus nosaka katra pašvaldība, un līdz ar to dažādās pašvaldībās nodevas ir atšķirīgas. Piemēram, Ventspilī par suņa turēšanu gadā jāmaksā 5,50 eiro, Jēkabpilī - 7 eiro, bet Jēkabpilī nodevu uz pusi samazina maza izmēra suņiem, kuru skausta augstums nepārsniedz 30 centimetrus. Pašvaldības var noteikt arī to personu loku, kuras atbrīvo no nodevas par suņa turēšanu, piemēram, politiski represētās personas, nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, personas ar invaliditāti.
Kā LV portālam iepriekš norādījusi ZM pārstāve Inga Kronenberga, mikroshēmu implantēšana suņiem ļaus policijai efektīvāk nodrošināt sabiedrisko kārtību, jo, piemēram, suņu uzbrukuma gadījumos ir vieglāk noskaidrot dzīvnieka īpašnieku un saukt to pie atbildības. Prasība suņus reģistrēt LDC ļaus arī pašvaldībām vieglāk iekasēt nodevas par dzīvnieku turēšanu, no kurām iegūtos līdzekļus varēs izlietot dzīvnieku patversmju uzturēšanai, tajās nonākošo dzīvnieku aprūpei un arī suņu pastaigu laukumu ierīkošanai.
Pēc 2016.gada 1.jūlija tos suņu īpašniekus, kuru mīlulim nebūs ievietota mikroshēma un kuru dzīvnieks nebūs reģistrēts LDC, varēs sodīt. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 107.pants fiziskām personām par suņa nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā paredz sodu no 7 līdz 210 eiro.
Suņu īpašniekiem jāatceras, ka par mīluļa turēšanas vietas maiņu, nāvi, pazušanu vai atrašanu, kā arī īpašnieka maiņu ir jāziņo LDC. Minēto informāciju var sniegt, izmantojot latvija.lv e-pakalpojumu vai aizpildot ziņojumu un iesniedzot to LDC. Plašāka noderīga informācija par suņu reģistrēšanu pieejama LDC mājaslapā.
