SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
12. martā, 2014
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
10
17
10
17

Ja kaimiņa mājdzīvnieks traucē mieru

Mājdzīvnieka īpašnieka pienākums ir parūpēties, lai dzīvnieks netraucē apkārtējos iedzīvotājus, arī saimnieka prombūtnes laikā.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Iegādājoties mājdzīvnieku – suni, kaķi, sesku vai citu dzīvnieku, kuru mājās atļauts turēt saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, īpašnieks uzņemas rūpes un atbildību par to. Mājas mīluļa īpašnieka pienākums ir arī parūpēties, lai dzīvnieks netraucētu apkārtējos. Tomēr nereti mēdz būt citādi, piemēram, kaimiņos dzīvojošais suns rej dienām un naktīm, vai arī no dzīvokļa nāk neizturama dzīvnieku radīta smaka. Kā rīkoties šādās situācijās?
īsumā
  • Mājdzīvnieka īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai dzīvnieka smaka, riešana vai gaudošana netraucē apkārtējos.
  • Dzīvoklī vai privātmājā drīkst turēt neierobežotu skaitu mājdzīvnieku.
  • Ja mājdzīvnieka radītie trokšņi un smakas traucē, jāziņo pašvaldības policijai.
  • Par labturības prasību neievērošanu dzīvnieka īpašnieku soda pēc LAPK 106.panta pirmās daļas.

Mājdzīvnieka īpašniekam un turētājam ir saistoši MK noteikumi Nr.266, kas nosaka labturības prasības istabas dzīvnieku turēšanai, dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus. Šo noteikumu 52.punkts paredz: mājdzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākums ir nodrošināt, lai dzīvnieka smaka, riešana vai gaudošana netraucē mājas vai apkārtnes iedzīvotājus. Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.pants mājdzīvnieka īpašniekam par pienākumu nosaka rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai tas netraucē cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.

Prasība dzīvnieka īpašniekam ir saistoša arī viņa prombūtnes laikā. Līdz ar to jārod risinājumi, kā nodrošināt, lai, piemēram, suņa riešana netraucētu kaimiņus, saimniekam esot darbā vai atvaļinājumā ārpus mājas. Prombūtne, piemēram, darba dēļ, dzīvnieka īpašnieku neatbrīvo no atbildības un soda.

Var turēt neierobežotu skaitu dzīvnieku

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nepatīkamus brīžus mēdz sagādāt mājdzīvnieku smakas. Ir dzirdēts ne viens vien stāsts par gadījumiem, kad mazā dzīvoklītī tiek turēts liels kaķu vai suņu skaits. Lai arī mājdzīvnieka labturības prasības tiek ievērotas – nodrošināta barība, uzturēšanās platība, tualete, pastaigas utt., dzīvnieku radītā smaka apkārtējiem var būt tik un tā traucējoša.

"Prasība dzīvnieka īpašniekam ir saistoša arī paša prombūtnes laikā."

Šobrīd Latvijas normatīvie akti nenoteic maksimālo dzīvnieku skaitu, kāds drīkst atrasties privātīpašumā. Līdz ar to dzīvoklī vai privātmājā drīkst turēt neierobežotu skaitu mājas mīluļu, ja vien tiek nodrošinātas to turēšanas prasības saskaņā ar MK noteikumiem Nr.266.

Dzīvnieku smakas un skaļa uzvedība var liecināt arī par mājdzīvnieku turēšanas labturības prasību neievērošanu. Aizdomu gadījumā par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, norādot konkrētu dzīvnieku atrašanās vietas adresi, īpašnieku, kā arī pārkāpuma būtību. Dienests attiecīgi rīkosies un aizdomu apstiprinājuma gadījumā pieņems lēmumu par mājdzīvnieka tālāko likteni.

Ja sarunas nelīdz, jāsauc policija

Radušos situāciju, kad traucē kaimiņa mājdzīvnieks, pirmkārt būtu jācenšas atrisināt sarunu ceļā. Var gadīties, ka pašam dzīvnieka īpašniekam mājas mīluļa radītie trokšņi un smaka nešķiet traucējoša. Tomēr, ja konflikts nav risināms sarunu ceļā, var vērsties savas pašvaldības Administratīvajā komisijā vai pašvaldības policijā. To var darīt gan brīdī, kad notiek pārkāpums, vai pēc tam vērsties ar iesniegumu.

Daugavpils pilsētas pašvaldības policijā skaidro, ka pēc telefoniska izsaukuma saņemšanas pašvaldības policijas darbinieki ierodas notikuma vietā, lai fiksētu pierādījumus un noskaidrotu vainīgo personu. Pēc apstākļu noskaidrošanas tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols vai uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Savukārt, saņemot iesniegumu, pašvaldības policija uzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedību, noskaidro visu nepieciešamo informāciju, vāc pieradījumus un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā vainīgajai personai tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Tālāk protokols un lietas materiāls tiek nosūtīts izskatīšanai Daugavpils pilsētas administratīvajai komisijai.

Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa informē: "Policija, saņemot informāciju par rejošu, gaudojošu dzīvnieku, apsekojumā piesaista Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekus, kuri arī izvērtē dzīvnieka turēšanas apstākļus, vai tas nav par iemeslu dzīvnieka uzvedībai, kas traucē apkārtējos."

"Riešana vai gaudošana ir dabiska suņa uzvedība."

Gadījumos kad mājdzīvnieks traucē apkārtējiem un dzīvnieka īpašnieks traucējumu nenovērš, mājdzīvnieka īpašnieku drīkst sodīt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta pirmo daļu. Mājdzīvnieka īpašniekam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu - fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit eiro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt eiro. Ja pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti, fiziskām personām naudas sodu uzliek no piecpadsmit līdz septiņdesmit eiro, bet juridiskā personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt eiro.

Savukārt par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas – sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām — no simt desmit līdz tūkstoš četrsimt eiro. Iespējama arī dzīvnieka konfiskācija.

Suņa riešana ir dabiska

Daudzdzīvokļu mājās vai privātmāju rajonos vislielāko neapmierinātību rada suņu riešana un gaudošana, īpaši nakts stundās, kad tiek traucēta iedzīvotāju atpūta. Riešana vai gaudošana ir dabiska suņa uzvedība, tādā veidā dzīvnieks saimniekam un pārējiem dara zināmu savu noskaņojumu, vēlmes un vajadzības. Tomēr tas nenozīmē, ka nepastāv veidi, kā suņa īpašnieks šo riešanu var mazināt.

Latvijas Kinologu federācijas prezidente Vija Klučniece skaidro, ka suņi vispār neriet un negaudot nevar, šādā veidā dzīvnieki komunicē. Par suņu riešanas un gaudošanas iemesliem V.Klučniece stāsta: "Suns gaudo un rej, kad jūtas pamests un vientuļš. Vēl gaudot mēdz suņi, kuri pietiekamu laiku nav bijuši pastaigā. Tās var būt arī audzināšanas problēmas. Visbiežāk gaudo tie suņi, kuri ir enerģiski un tiek turēti kā mājas mīluļi, lai gan tradicionāli selekcionēti citam nolūkam. Suns jūtas nekomfortabli un nav pietiekami aktīvi nodarbināts."

Suņu riešanu vai gaudošanu var veicināt dzīvnieku saimnieku pieļautās kļūdas audzināšanā. V.Klučniece kā vienu no audzināšanās kļūdām min šādu piemēru: "Ja suns sāk gaudot, saimnieks atgriežas mājās to nomierināt. Suns ielāgo, ka tad, kad gaudo, saimnieks atgriežas."

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU