Brīvpusdienas skolā – kam tās pienākas?

Lai gan šobrīd valsts apmaksātas brīvpusdienas pienākas visiem skolēniem, kas mācās 1.-4. klasē, neatkarīgi no pašvaldības un skolas atrašanās vietas, ceļš uz šo pakalpojumu nav bijis īss. Pirmajai klasei brīvpusdienas no valsts līdzekļiem piešķirtas vēl tālajā 2008. gadā, un tikai no 2013. gada janvāra brīvpusdienas sāka saņemt arī otrās klases skolēni. No nākamā mācību gada viņiem pievienojās arī trešklasnieki, bet no 2015. gada 1. septembra valsts finansējumu brīvpusdienām piešķir arī 4. klases skolēniem.

"Tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) administrē brīvpusdienām piešķirto valsts finansējumu, izveidojies vēsturiski, lai gan primārā ministrijas funkcija ir izglītība," skaidro IZM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa. Šobrīd valsts brīvpusdienas nodrošina 80 761 skolēnam.

Kā Izglītības un zinātnes ministrija pārdala finansējumu brīvpusdienām?

Finansējums pašvaldībām tiek pārdalīts atbilstoši MK noteikumiem Nr. 12066 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai". Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz izglītojamo skaitu 1.-4. klasē pašvaldības teritorijā esošajās skolās attiecīgā mācību gada 1. septembrī un neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja statusa.

Līdzekļu apmēru katrai pašvaldībai IZM ieskaita mācību gada laikā katru mēnesi līdz divdesmit piektajam datumam. Savukārt pašvaldības pienākums ir pārdalīt šos finanšu līdzekļus tās teritorijā esošajām skolām. Ja līdzekļi paliek pāri, skolas direktors tos var izmantot citu klašu skolēnu ēdināšanai.

Piešķirtais finansējums vienai ēdienreizei – 1,42 eiro

Gadu gaitā mainījies arī piešķirtais finansējums. No 2008. gada 1. septembra līdz 2014. gada 31. augustam valsts budžeta līdzekļi vienam bērnam dienā bija 1,14 eiro, bet no 2014. gada 1. septembra finansējums tika palielināts līdz 1,42 eiro.

"Brīvpusdienas ir tikai viens no veidiem, kā pašvaldība var atbalstīt trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes."

IZM pārstāve I. Bērziņa atzīst, ka pagaidām valsts budžetā pamatizglītības klašu bērnu ēdināšanai finansējums netiek piešķirts pietiekamā apmērā, tomēr katru gadu finansējums šim mērķim tiek palielināts, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.

Pašvaldības tam pielāgojas, piemēram, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta speciālisti (RD IKSD) skaidro, ka skolās komplekso pusdienu cena nepārsniedz  1,42 eiro.

No šī gada rudens – palielinās brīvpusdienu saņēmēju loks

Pārējie izglītojamie, kam brīvpusdienas neapmaksā valsts, tās var saņemt ar pašvaldību atbalstu. Pašvaldību pieeja brīvpusdienu apmaksā ir ļoti atšķirīga – ir pašvaldības, kas atbalsta tikai daudzbērnu un trūcīgas ģimenes, ir pašvaldības, kas pusdienas apmaksā pašvaldībā deklarētiem bērniem vai tiem, kas mācās šīs pašvaldības skolās, skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste Zanda Rūsiņa.

No 2016. gada 1. septembra ir palielinājies brīvpusdienu saņēmēju skaits dažās pašvaldībās.

Rīgas pašvaldībā turpmāk brīvpusdienas saņems arī 5.-9. klašu skolēni. Vairāk informācijas šeit.

Kuldīgas pašvaldībā turpmāk brīvpusdienas saņems visi skolēni 1. līdz 12. klasei.

Saldus novadā brīvpusdienas tiks nodrošinātas pilnībā 1.-4. klasē, savukārt 5.-9. klašu skolēniem brīvpusdienas nodrošinās 1 eiro apmērā, savukārt starpību segs vecāki.

Pašvaldību pienākums palīdzēt trūcīgām ģimenēm

Pašvaldībām atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 7. punktam ir pienākums iedzīvotājiem nodrošināt sociālo palīdzību. Tas nozīmē, ka pašvaldību pienākums ir palīdzēt tām ģimenēm, kuras nevar samaksāt par pusdienām.

 "Brīvpusdienas ir tikai viens no veidiem, kā pašvaldība var atbalstīt trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes. Nenoliedzami, ģimenēm tas ir ievērojams atbalsts (it īpaši daudzbērnu ģimenēm un trūcīgām ģimenēm), ja bērns saņem bezmaksas ēdināšanu izglītības iestādē. Turklāt šo atbalstu saņemt tieši bērns, tas nevar tikt izmantots citam mērķim. Tomēr būtiskākais, lai šo atbalstu varētu saņemt trūcīgu un maznodrošinātu ģimeņu bērni, neatkarīgi no tā, kurā izglītības iestādē mācītos," teic Z. Rūsiņa.

Ne katrā pašvaldībā šis nosacījums tiek ievērots, piemēram, Tiesībsarga birojs novērojis, ka Rīgas pašvaldība brīvpusdienas maznodrošinātu ģimeņu bērniem apmaksā tikai skolēniem, kas mācās pašvaldības dibinātās skolās. Tas nozīmē, ka brīvpusdienas nav tiesīgi saņemt, piemēram, Kultūras ministrijas dibināto skolu audzēkņi.

Kā pašvaldība pārbauda brīvpusdienu izlietojumu?

Brīvpusdienas tiek piešķirtas, taču vai visi skolēni tās izmanto? Vai pašvaldība to uzskaita? Ne tikai katrā pašvaldībā, bet pat skolā ēdināšanu veic atšķirīgi.

 "Ja pusdienas tiek klātas uz galda, tad uz galda tiek pasniegts ēdiens atbilstoši skolēnu skaitam, kas šajā dienā skolu apmeklē. Brīvpusdienu uzskaiti veic skolas atbildīgais darbinieks, kas šos datus iekļauj ikmēneša atskaitēs. Domājot par lietderīgu ēdiena izmantošanu, ēdiens uz galda var nebūt salikts šķīvjos gatavās porcijās, bet gan kopējos traukos, šajā gadījumā ēdiens saglabā siltumu, un katrs skolēns uz sava šķīvja uzliek to tik, cik vēlas," stāsta RD IKSD speciālisti.

Par brīvpusdienu kvalitāti jārunā ar skolas vadītāju

Viens no brīvpusdienu mērķiem ir ne tikai sniegt finansiālu atslogu bērnu vecākiem, bet arī nodrošināt skolēnus ar vismaz vienu sabalansētu, kvalitātes prasībām atbilstošu ēdienreizi dienā.

 "Plašsaziņas līdzekļos, lai arī ne bieži, bet ik pa laikam parādās informācija, ka vecāki nav apmierināti ar ēdiena kvalitāti skolā. Tas ir jautājums, kas risināms ar konkrētās izglītības iestādes vadību, jo izglītības iestādes ēdinātāju izvēlas skolas dibinātājs – pašvaldība," skaidro I. Bērziņa.

Tātad, ja vecākiem ir iebildumi pret pusdienu kvalitāti, tiem jāvēršas pie skolas direktora. Lai nodrošinātu brīvpusdienu kvalitāti, Izglītības ministrija sadarbojas arī ar Izglītības iestāžu ēdinātāju asociāciju, kas konsultē pašvaldības darbiniekus un ēdināšanas objektu vadītājus par kvalitatīva un sabalansēta, uztura normām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu.

Starp citu, skolēna vecāki no brīvpusdienām var atteikties. Piemēram, RD IKSD speciālisti skaidro, ka vecāki var arī atteikties no brīvpusdienām, t.i., jaunāko klašu skolēns netiek pieteikts kā brīvpusdienu saņēmējs, līdz ar to uz galda tiek klāts mazāks porciju skaits, bet vecāko klašu skolēns, kurš nevēlas brīvpusdienas, var nedoties uz ēdnīcu, neņemt piešķirtās brīvpusdienas un nereģistrēt tās ar skolēna e-karti.

Uzsāktas diskusijas par brīvpusdienām arī pirmsskolā

Brīvpusdienu nodrošināšanas prakse pašvaldībās atšķiras, un pārsvarā ēdināšanu apmaksā tieši skolēniem, nevis bērnudārza audzēkņiem.

"Tomēr bezmaksas ēdināšana pirmsskolas izglītības iestādēs ļautu palaist vairāk bērnu bērnudārzos un vecāki varētu ātrāk atgriezties darbā," ir pārliecināti iniciatīvas "Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos" autori, biedrība PROGRESĪVIE, kuru iniciatīvu portālā "manabalss.lv" jau parakstījuši 10 515 cilvēku. Augusta sākumā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kur iniciatīvu izskatīja, tika secināts, ka ideja ir laba, taču bezmaksas ēdināšana bērnudārzos ir jāskata kopā ar citiem pasākumiem bērnu tiesību jomā. Piemēram, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna norāda, ka šis ierosinājums jāskata vienlīdz ar jautājumu par bērnudārza pieejamības nodrošināšanu visiem bērniem.

Šobrīd gan, ņemot vērā valsts budžeta līdzekļu pieejamību, cerīgāka izskatās brīvpusdienu skaita palielināšana vecākajās klasēs. IZM pārstāve I. Bērziņa atzīst, ka šobrīd IZM prioritāte ir pedagogu atalgojuma palielināšana, bet nākamajā periodā varētu tikt kopīgi risināts jautājums par brīvpusdienu iespējamo nodrošināšanu arī nākamajās klasēs.

Savukārt Tiesībsarga birojs norāda uz to, ka jau Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam ir paredzēts, ka pakāpeniski, sākot ar 2016. gadu, tiks ieviestas brīvpusdienas izglītojamajiem līdz 6. klasei, paredzot tam papildu finansējumu no valsts budžeta.