Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Veselīga uztura ieteikumos nereti norādīts, ka vecākiem nevajadzētu saldumus izmantot kā balvu.
FOTO: SXC
Katram skolēnam vismaz reizi dienā ir jābūt iespējai saņemt siltu ēdienu, un atbilstoši MK noteikumiem Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" pusdienas organizē ne agrāk kā pulksten 11 un tām paredz vismaz 30 minūšu starpbrīdi.
No šā gada 1.septembra valsts nodrošina brīvpusdienas 1.-3.klašu skolēniem. Šim nolūkam no valsts atvēlēts finansējums 11 679 100 eiro apmērā. Vienlaikus vienam bērnam paredzētā valsts dotācija pusdienām tiek palielināta no 1,14 uz 1,42 eiro. Atsevišķas pašvaldības brīvpusdienas nodrošina arī citām klasēm, piemēram, Jūrmalas dome.
Kam jābūt pusdienās?
Latvijā pamata un vispārējās izglītības skolās ēdināšanu nodrošina 930 uzņēmumi, kuri reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) un pārtikas produktus iegādājas uz iepirkuma pamata.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" 1.pielikumam pamatskolās un vidusskolās pusdienu ēdienkartē katru dienu jābūt:
Ēdnīcās pieejamā vietā ir jābūt redzamai nedēļas komplekso pusdienu ēdienkartei un dienas izvēles ēdienkartei, norādot abās ēdienkartēs iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Par to ir atbildīgs skolas direktors.
Nost ar frī kartupeļiem!
Jau kādu laiku skolēna uzturā nedrīkst iekļaut:
Dažādus gaļas izstrādājumus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles), žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus izglītojamo uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:
Šādus ēdienus gan ēdienkartē nevar iekļaut biežāk kā reizi nedēļā. Pārtikas produktu iepirkumā izvēlas tikai tādus produktus, kuru ražošanā neizmanto sintētiskās krāsvielas un kuri nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti.
Negribu uz ēdnīcu!
Tiesa, ja netālu no skolas atrodas kāds ātrās apkalpošanas restorāns, tad šie ierobežojumi lielas izmaiņas nerada. Ir skolas, kur aizliegtie ēdieni viegli pieejami arī kafejnīcās. Slimības profilakses un kontroles centrs izpētījis, ka kopš 2008.gada par 8,3% ir palielinājies to skolu īpatsvars, kurās skolēniem ir pieejams papildu ēdināšanas serviss - kafejnīca vai veikals. Tādēļ pieaugusi arī iespēja skolēniem skolā nopirkt dažādus saldumus, sāļos našķus un dzērienus ar cukuru.
Pagaidām normatīvā regulējuma šādām skolu kafejnīcām nav. Diskutēt gan var par to, ko darīt ar burgeru un citām ne visai veselīgām ēstuvēm, kas nereti atrodas gājiena attālumā no skolas. Īpaši tas raksturīgs galvaspilsētas skolām.
Uztura speciāliste Inese Siksna min vairākus iemeslus, kāpēc skolēni dažkārt izvairās no skolu ēdnīcām, piemēram, daļā skolu atbilstoši tehniskajām iespējām ēdnīca izvietota telpās, kur ir slikta ventilācija vai atmosfēra. Bērnam var nepatikt ne ēdiena aromāts, ne būt patīkami telpās atrasties no emocionālā viedokļa. "Tā ir tehniska lieta, ko skola varētu atrisināt, bet tas ir dārgi. Ja skatās cenu ziņā, tad skolas ēdnīcā ēst tomēr ir lētāk nekā ārpus tās. To pierāda tas, ka daļa cilvēku, kas strādā netālu no skolām, dodas uz turieni pusdienot, jo tas ir izdevīgāk," norāda uztura speciāliste.
Protams, ir vērts padomāt arī par ēdiena vizuālo izskatu. I.Siksna akcentē: "Var būt tā, ka skolas pavāram trūkst radošuma vai prasmes ēdienu pagatavot tā, lai tas ne vien labi garšotu, bet arī izskatītos."
Kopumā var secināt, ka skolas varētu uzlabot ēdnīcu kvalitāti, tādējādi piesaistot vairāk bērnu, bet tas savukārt saistīts ar finansēm un tehnoloģiskām iespējām.
Augsts aptaukošanās rādītājs
Veselīga uztura ieteikumos nereti norādīts, ka vecākiem nevajadzētu saldumus izmantot kā balvu. Tomēr ir novērots, ka vecāki kā balvu par kādiem sasniegumiem bērnu ved apēst kādu burgeru. Tādējādi bērnam ar laiku rodas vēlme pašam sevi tā iepriecināt. I.Siksna norāda, ka to sauc par "emocionālo ēšanu".
Arī šogad Zinību dienā vislielākās skolēnu rindas bija tieši dažādos fast food restorānos. "Lielākai daļai skolēnu tā ir diezgan satraucoša diena, un ar ēdienu var radīt sev nosacītu komfortu. Ja bērnam ir kabatas nauda, viņš var pats to izvēlēties," norāda I.Siksna. Saprotams, ka mācības un kontroldarbi ikdienā arī rada stresu.
Uztura speciāliste gan akcentē: ja bērns kādu retu reizi uz burgera ēstuvi arī aiziet, lielu ļaunumu organismam tas nerada. It sevišķi pusaudžu vecumā nereti došanās kopā ir arī kompānijas jautājums, tāpēc nav arī tik vienkārši ierobežot šādus kopīgus apmeklējumus. Taču jāatceras – ikdienā šāda pārtika nav piemērota.
Piemēram, Latvijas Diabēta federācija norāda, ka pēdējos gados pasaulē dramatiski pieaug tieši bērnu un pusaudžu saslimšana ar 2.tipa diabētu. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra 2012./2013. mācību gadā veiktais Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums uzrādījis, ka Latvijā joprojām saglabājas augsts pirmklasnieku īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos (24% zēniem un 21% meitenēm).
Bioloģiskā pārtika skolu ēdnīcās
Līdz ar Krievijas embargo ieviešanu daudz tiek runāts arī par to, lai skolu ēdnīcās izmantotu tikai Latvijā ražotus pārtikas produktus. Tā kā uz pārtikas produktiem tiek veidoti iepirkumi, tad parasti uzvar tieši lētākā cena. Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija martā uzsvēra, ka skolās un bērnudārzos netiek izmantots bioloģiskās lauksaimniecības potenciāls.
MK noteikumu Nr.172 8.punkts gan noteic, ka, lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritērijus produktiem, kam izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu.
Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, tad neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija, izvēlas to piegādātāju, kura piedāvājumā ir vairāk produktu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām. Līdz ar to nav arī gluži tā, ka šai pārtikai nav nekāda prioritāte.
Vai tiešām ir ļoti liela atšķirība, vai skolās ir bioloģiskie dārzeņi? I.Siksna komentē, ka šādi salīdzinoši pētījumi par uzturvērtību nav veikti. Tomēr bioloģiskam produktam ir garantija, ka tas nav bijis saskarē ar dažādiem piesārņotājiem un ķimikālijām. "Arvien vairāk mūsdienās tiek runāts, ka visi šie ne tik vēlamie savienojumi ir tie, kas kaut kādā veidā ir ietekmējuši mūsu veselību. Tam var būt saistība gan ar aptaukošanos, gan ar to, ka onkoloģiskās slimības ir pirmajās vietās saslimšanu ziņā. Tomēr nav jau arī tā, ka ne bioloģisks produkts nav ēdams, joprojām ir ļoti apzinīgi zemnieki, kuru produkts vienkārši nav iekļuvis šajā grupā. Atšķiras cenas, un es nezinu, vai skola un jebkurš vecāks to var atļauties. Cena vienmēr ir atšķīrusi tradicionālos un bioloģiskos produktus. Vietējos produktus gan es atbalstītu, un īstenībā arī bērnam tā doma labi patīk," norāda uztura speciāliste un piebilst, ka arī skolās īstenotās programmas "Skolas auglis" un "Skolas piens" rada bērnos labu izpratni par veselīgāku uzturu.
Programmā "Skolas auglis" skolēni trīs reizes mācību nedēļā saņem augļu vai dārzeņu vai to asorti porciju, savukārt programmā "Skolas piens" skolēni katru mācību dienu saņem līdz 250 ml piena vai noteiktu piena produktu par samazinātu cenu. Šīs programmas finansē Eiropas Komisija.
Tikai 8% ēdināšanas uzņēmumu nodrošinājuši pilnīgas higiēnas normas
Bez ēdiena un tā kvalitātes nozīmīgas ir arī higiēnas normas. MK noteikumi Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" noteic, ka skolēnu ēdināšanai izmanto pārtikas produktus, ievērojot to derīguma termiņu, uzglabāšanas režīmu un pagatavošanas noteikumus. Pirms ēdiena sadales ēdināšanas bloka vadītājs vai viņa pilnvarota persona paņem arī pagatavoto ēdienu paraugus, ko marķē, norādot parauga ņemšanas laiku (stundu, minūti). Paraugus uzglabā ledusskapī 24 stundas 2-6°C temperatūrā. Pēc 24 stundām ēdienu paraugus iznīcina. Izglītojamajiem pagatavotais ēdiens nav paredzēts atkārtotai uzsildīšanai nākamajā dienā.
Protams, pašsaprotami ir arī tas, ka ēdināšanas bloka darbinieki darba procesā ievēro personīgo higiēnu, izmanto un maina darba apģērbu atbilstoši veicamā darba specifikai. Darba apģērbu uzglabā atsevišķi no personīgā apģērba.
"Lielākai daļai skolēnu mācību diena rada nogurumu. Ar kvalitatīvu ēdienu iespējams radīt nosacītu komfortu."
Arī traukiem, galda piederumiem un virtuves inventāram ir jāatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām, kas noteiktas materiāliem un priekšmetiem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku. Aizliegts lietot alumīnija galda piederumus un alumīnija traukus ēdiena pagatavošanai. Trauku, galda piederumu, virtuves trauku un inventāra mazgāšanai izmanto atbilstošus mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot to lietošanas instrukciju.
Jāatzīst gan, ka, lai normatīvie akti cenšas stingrāk regulēt ēdināšanas pakalpojumus, tomēr tas nenozīmē, ka skolās viss noris tiem atbilstoši. To, vai skolas ēdināšana un higiēnas normas atbilst normatīvajiem aktiem, kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Šādas plānveida pārbaudes dienests veic trīs reizes gadā. Iepriekšējā mācību gada laikā PVD veicis 2491 pārbaudi un konstatējis daudzus pārkāpumus, kas diemžēl nerunā par labu ēdināšanas uzņēmumiem.
PVD pārstāve Laura Jansone informē, ka, pārbaudot higiēnas prasību izpildi izglītības iestāžu ēdināšanas blokos, konstatēts, ka tikai 8% ēdināšanas uzņēmumu pilnībā nodrošina higiēnas normu ievērošanu, bet 92% atsevišķas higiēnas neatbilstības. Tās gan būtiski ēdiena kvalitāti neietekmē. Piemēram:
Neskatās, cik daudz sāls pievieno
Arī ar MK noteikumu Nr.172 ievērošanu pilnībā nav veicies, jo vairāk nekā 30% no PVD veiktajām pārbaudēm konstatētas neatbilstības veselīga uztura principiem. Piemēram, nav ievērotas enerģētiskās vērtības un uzturvielu dienas normas, nepietiekams nedēļas ēdienkartē iekļaujamais produktu daudzums, ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas, kā arī pusdienās nav ietverts pamatēdiens.
Tāpat PVD konstatējuši, ka gandrīz 15% gadījumu neviens nekontrolē, cik sāls vai cukurs tiek pievienots ēdienam, un tas pārsniedz noteiktās normas. Piemēram, sāls norma nedrīkst pārsniegt 0,4g uz 100g produkta.
Vairākās pārbaudēs secināts, ka bērnu uzturā iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām prasībām, piemēram, cīsiņi, desas, zivju pirkstiņi u.c., kuros ir nepietiekams gaļas vai zivju saturs, gaļas produkti, kuru sastāvā ir mehāniski atdalīta gaļa vai pievienotas pārtikas piedevas – garšas pastiprinātāji un krāsvielas. Tāpat ir skolas, kurās turpina pārdot frī kartupeļus.
Atklājies arī tas, ka vairākās skolās nav bijusi prasībām atbilstoši izstrādāta ēdienkarte vai arī tā nav saskaņota ar izglītības iestādes vadītāju vai viņa pilnvarotu personu.
PVD par pārkāpumiem piemērojis dažādus sodus, arī naudas sodus.
