Valsts cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina pensiju, kā arī atlaides dažādu pakalpojumu apmaksai, tostarp personas ar 2. grupas invaliditāti ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma, saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.  

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt savām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. 

Tādējādi, ja nepieciešama palīdzība aprūpē, jāvēršas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā. 

Sociālais dienests pārbauda saņemto informāciju, novērtē personas vajadzības, materiālos un personiskos resursus un lemj par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, piedāvājot piemērotāko pakalpojumu. Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā (piemēram, aprūpes mājās pakalpojumu), bet, ja ar tiem nepietiek un personai ir noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis, tad tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. 

Likuma 8. pants noteic, ka klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem.  

Katrā pašvaldībā pieejamo sociālo pakalpojumu klāsts un apjoms var būt atšķirīgs, pašvaldības sociālajā dienestā jāuzzina par konkrētās pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem, to saņemšanas un samaksas kārtību.