FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Sākoties jaunajam mācību gadam, LV portāls apkopojis būtiskākās izmaiņas izglītības jomā, kādas gaidāmas 2024./2025. mācību gadā.
Šajā mācību gadā turpināsies pāreja uz t. s. vienoto skolu jeb mācībām tikai latviešu valodā. To paredz 2022. gadā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
Saskaņā ar grozījumos ietverto plānu aizvadītajā mācību gadā mācības tikai latviešu valodā tika īstenotas pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē, savukārt šogad mācības valsts valodā noritēs arī 2., 5. un 8. klasē.
Plašāk par tēmu >>
2024. gada 22. maijā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējās pamatizglītības programmu, atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Lai 2024./2025. mācību gadā skolēns krievu valodas kā otrās svešvalodas vietā varētu apgūt citu svešvalodu, vecākiem līdz šī gada 21. jūnijam bija jāiesniedz iesniegums skolā, turpretī skolas dibinātājam sadarbībā ar skolu jau no 1. septembra attiecīgajiem skolēniem jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu mācību priekšmetā “Svešvaloda 2”.
Grozījumi noteic, ka iespēju atteikties apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu pamatskolēni varēs izmantot vēl līdz 2025. gada 31. maijam.
Vairāk par tēmu >>
Saskaņā ar Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu no šī mācību gada valsts aizsardzības mācība (VAM) noteikta par obligāto mācību priekšmetu klātienes vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, izņemot izglītības programmas, ko īsteno Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā profesionālā vidusskola un kurās izglītojamie iegūst profesionālo vidējo izglītību un jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju.
VAM apguvi nodrošinās Jaunsardzes centra instruktori. Mācības tiks realizētas astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī divus secīgus mācību gadus, paredzot kursa apgūšanai 112 mācību stundas. Kurss sastāvēs no trim moduļiem: “Pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā”, “Noturība krīzes situācijās un vadība” un “Valsts aizsardzības iemaņas”.
Paredzēts, ka izglītības iestādes VAM varēs īstenot ārpus izglītojamo slodzes vai par 20% samazinot mācību stundas citos kursos un iekļaujot VAM noteiktajā izglītojamo mācību slodzē.
Plašāk par tēmu >>
No 1. septembra vidusskolā tiks īstenoti divi atsevišķi pamatkursi – “Vēsture I” un “Sociālās zinātnes I”, tādējādi novēršot līdz šim realizēto vēstures un sociālo zinātņu apvienošanu vienā mācību priekšmetā. Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
Saskaņā ar grozījumiem kursa “Vēsture I” realizēšanai paredzētas 105 mācību stundas, bet kursa “Sociālās zinātnes I” īstenošanai – 140 mācību stundas.
Skolēniem, kuri jau uzsākuši apvienotā kursa “Vēsture un sociālās zinātnes I” apguvi, tā pabeigšanu nodrošinās līdz 2025. gada 31. augustam.
Vairāk par tēmu >>
1. septembrī visās vispārizglītojošajās skolās stājas spēkā jaunā skolēnu vērtēšanas kārtība, ko paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
Atbilstoši jaunajai kārtībai turpmāk ikdienas vērtēšanas jeb formatīvās vērtēšanas vienīgā funkcija būs norādīt skolēnam un pedagogam, vai mācītā viela tiek izprasta, un konkrētais vērtējums netiks ņemts vērā, izliekot gala atzīmi.
Savukārt summatīvais vērtējums, kas tiks saņemts pārbaudes darbos temata vai mācīšanās posma beigās, tiks ņemts vērā, izliekot gala atzīmi.
Vienlaikus noteikts, ka skolēniem vairs nebūs iespējas pārrakstīt katru pārbaudes darbu, kurā iegūts nepietiekams vērtējums. Tā vietā, ja gala vērtējumu vajadzēs uzlabot, skolēns mācību gada izskaņā varēs kārtot kombinēto pārbaudes darbu par visu mācību gada vielu.
Tāpat paredzēts, ka pedagogs, izliekot gada atzīmi, būs tiesīgs piešķirt lielāku nozīmi atsevišķām atzīmēm, tādējādi gala vērtējums ne vienmēr būs atzīmju vidējā aritmētiskā aprēķins.
Plašāk par tēmu >>
Ministru kabineta noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 21.1 punkts, kā arī MK noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 27.12 punkts noteic, ka no šī mācību gada par 5% tiek palielināts centralizēto eksāmenu snieguma slieksnis, lai iegūtu apliecību par pamatizglītības vai vidējās izglītības apguvi. Attiecīgi 9. klašu centralizēto eksāmenu sniegumam jāsasniedz vismaz 15%, bet 12. klašu – 20%.
2024. gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, ar kuriem izveidota tiesiskā bāze jauna doktorantūras modeļa ieviešanai. Tas pakāpeniski tiks ieviests līdz 2027. gada 1. janvārim, taču no 2024. gada 1. septembra stājas spēkā nosacījumi par doktorantu nodarbinātību.
Tie paredz: ja doktorants ir uzņemts valsts finansētā studiju vietā, augstskola nodrošina, ka ar doktorantu tiek noslēgts darba līgums par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam.
Vienlaikus ar grozījumiem 47.1 panta trešajā daļā noteikti vairāki gadījumi, kad ar doktorantu darba līgumu var neslēgt. Piemēram, ja doktorants promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu izstrādā pie doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīta augstskolas sadarbības partnera vai ja doktorants ir nodarbināts organizācijā un atbilstoši saviem pienākumiem izglīto studējošos vai veic zinātnisko darbību, vai ir nodarbināts mākslinieciskās jaunrades darbā un citos gadījumos.
Jaunais doktorantu nodarbinātības regulējums attiecas uz studentiem, kuri 2024./2025. mācību gadā uzsāk studijas doktora studiju programmā.
Vairāk par tēmu >>
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” paredz, ka no 1. septembra profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem un sporta treneriem noteikts jauns darba slodzes sastāvs – 30 stundas nedēļā –, palielinot laiku citu pienākumu veikšanai līdz piecām stundām.
Tas nozīmē, ka turpmāk 25 stundas nedēļā jāvelta mācību stundu vai nodarbību vadīšanai un piecas stundas – citiem pedagoga pienākumiem.
Noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties arī par citu darba slodzes sadalījumu, tai skaitā to samazinot vai palielinot, tomēr darba slodzi mācību stundu vai nodarbību vadīšanai varēs palielināt ne vairāk kā par divām stundām nedēļā.
Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 382 “Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība” noteikts, ka no 1. septembra valsts nozīmes interešu izglītības centri, kuros īsteno zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomu interešu izglītības programmas, saņems papildu finansējumu interešu izglītības programmu attīstībai un pedagogu atalgojumam, kas paredz arī finansējumu četrām pedagogu likmēm.
Piešķirtais papildu atbalsts nodrošinās finansējumu pedagogiem, kuri valsts nozīmes interešu izglītības iestādēs piedalīsies interešu izglītības metodiskā atbalsta un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides funkciju izpildē.
Plašāk par tēmu >>
Saskaņā ar spēkā esošo Ministru kabineta rīkojumu Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” no šī mācību gada vidus – 2025. gada 1. janvāra – pedagogu zemākā vienas stundas darba likme būs 10,35 eiro patlaban esošo 9,54 eiro vietā.
Vienlaikus 21. augustā Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā preses konferencē, iepazīstinot ar aktualitātēm jaunajā mācību gadā, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norādīja: lai gan politiskais mērķis celt pedagogu atalgojumu nav mainījies, jāņem vērā, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ valsts budžetā kā galvenā izvirzīta cita prioritāte, respektīvi, iekšējā un ārējā drošība.
Turklāt izskatīšanai Saeimā tiek virzīti valdības apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem noteikt papildu atlīdzību, kompensējot transporta un mājokļa īres izdevumus.
Grozījumos ietverta iespēja izglītības iestāžu dibinātājam noteikt nosacījumus, apmēru un kārtību, kādā pedagogiem tiek kompensēti izdevumi par transportu un mājokļa īri. Piemēram, dibinātājs varēs noteikt, vai tiek kompensēti tikai sabiedriskā vai tikai personīgā transporta izdevumi, vai abi iepriekš minētie. Tāpat dibinātājs varēs lemt, kādiem apstākļiem pastāvot, tiek kompensēti mājokļa īres izdevumi, piemēram, pedagogs dzīvo noteiktā attālumā no izglītības iestādes un viņam nav iespējas nokļūt darbavietā ar sabiedrisko transportu.
Vairāk par tēmu >>
