Transporta izdevumu kompensācija vai bez maksas pieejams transports šobrīd noteikts septiņās pašvaldībās. Tomēr ar grozījumiem likumā tiek dota iespēja, nevis noteikts pienākums. Pašvaldības to varēs vai nu izmantot, vai ne.
FOTO: Freepik.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” paredz, ka pašvaldību un valsts izglītības iestāžu dibinātāji varēs kompensēt pedagogiem transporta un mājokļa īres izdevumus. Minētos grozījumus likumā akceptējis Ministru kabinets, drīzumā sāksies to izskatīšana Saeimā. Viedokli par likumprojektu un atbildes uz LV portāla jautājumiem sniedz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns.
Ministru kabinets (MK) atbalstījis un iesniedzis Saeimā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (turpmāk – likumprojekts), kas dos iespēju valsts vai pašvaldību izglītības iestāžu dibinātājiem sniegt pedagogiem nozīmīgu materiālo atlīdzību – kompensēt mājokļa vai transporta izdevumus. Vajadzība veikt konkrētos grozījumus tika identificēta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem, kas norisinājās pērn.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tiesību uz papildu atlīdzību pedagogiem noteikšanas nolūks ir mazināt attiecīgās jomas pārstāvju trūkumu nozarē. Pedagogu nodrošinājums, viņu ataudze un profesijas nepietiekamā pievilcība ir problēma, kas raksturīga izglītības sistēmām vairākās valstīs. Izglītības iestāžu vadītāji Latvijā ik gadu cīnās ar pedagogu trūkumu skolās, ko tomēr vairāk vai mazāk sekmīgi atrisina. Prognozes diemžēl nav optimistiskas.
Ekonomikas ministrija (EM) lēš, ka līdz 2030. gadam darbaspēka piedāvājums izglītības nozarē sasniegs vien 91% no pieprasījuma, bet līdz 2040. gadam tas samazināsies līdz 88%.
Tātad joprojām pastāv risks, ka pedagogu trūkuma dēļ ne visas izglītības iestādes varēs nodrošināt pat obligātās izglītības pieejamību. Tāpēc jārod risinājumi, kas dotu iespēju pedagogus ilgtermiņā piesaistīt un noturēt izglītības iestādēs.
Izglītības iestādes, kuras uzrunājušas pedagogus darbam, nereti saskaras ar to, ka viņi, kaut arī vēlētos, nevar uzsākt darbu konkrētajā mācību iestādē. Atalgojums vairs nav tik liels šķērslis, kā tas bija nesen.
Nereti tieši attālums līdz izglītības iestādei un izdevumi, kas saistīti ar mājokļa īri, ir iemesli, kādēļ pedagogiem jāizvēlas cita darba vieta vai nodarbinātības veids.
Minētās problēmas pamatā ir divi būtiski aspekti, proti:
Likumprojektā ietvertais risinājums dos iespēju pašvaldībai kā izglītības iestādes dibinātājam, izvērtējot savas iespējas un pieejamos finanšu resursus, izstrādāt kārtību dzīvojamo telpu īres maksas un transporta izdevumu kompensācijai. Savukārt valsts dibinātajām izglītības iestādēm atbilstošu kārtību noteiks Ministru kabinets.
Ņemot vērā, ka sabiedriskā transporta nodrošināšana Latvijas teritorijā, it īpaši ārpus administratīvajiem centriem, nav pilnvērtīga un tā sakārtošana ir ilgstoši risināts, bet vēl arvien neatrisināts jautājums, ar likumprojektu dibinātājam tiek radīta iespēja sniegt atbalstu pedagogiem nokļūšanai darba vietā.
Pašvaldībām būs rīcības brīvība izlemt, vai tiek kompensēti braucieni tikai ar sabiedrisko transportu (vilcienu, autobusu, pilsētas maršruta transportu) vai tikai ar personīgo transportu, vai abiem.
Dibinātājs lems arī par to, kādiem apstākļiem pastāvot, izdevumi tiks kompensēti. Piemēram, varēs noteikt maksimālo attālumu no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, kompensēt transporta izdevumus, ja pedagogam nav iespēju nokļūt darba vietā ar sabiedrisko transportu tā neesamības vai neatbilstoša kursēšanas laika grafika dēļ. Tāpat varēs lemt par izdevumu kompensēšanu personiskā transporta izmantošanai, paredzot, vai tiek kompensēti visi ceļā radušies izdevumi vai daļa no tiem.
Attiecībā uz izdevumu par mājokļa īri segšanu dibinātājs noteiks kārtību un apmēru, kādā tos apmaksā.
Dibinātājs var ņemt vērā pedagoga esošo dzīvesvietu, viņam piederošā nekustamā īpašuma atrašanās vietu, kā arī noteikt termiņu, uz kādu kompensācija dzīvojamās īres izdevumu segšanai tiek piemērota.
Jauno pedagogu piesaistei lieti noderētu arī pašvaldības īres vai dienesta dzīvokļi, taču pēc savulaik notikušās pārsteidzīgās privatizācijas pašvaldību rīcībā esošais dzīvojamais fonds ir niecīgs, bet jaunu attiecīgā tipa ēku būvniecību ar izglītību reglamentējošajiem tiesību aktiem nevar veicināt.
Jau tagad pašvaldības meklē un atrod iespējas, kā sniegt papildu atbalstu pedagogiem, tostarp kompensējot izdevumus par transportu vai īri. Minētais var radīt neizpratni par likumprojektā iekļautā regulējuma nepieciešamību. Attiecībā uz privāto izglītības iestāžu dibinātājiem darbojas princips, ka atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar tiesību normām, un dibinātājs patstāvīgi var noteikt papildu atlīdzības veidus. Turpretī uz publiskajām izglītības iestādēm tiek attiecināts princips – atļauts ir tikai tas, kas noteikts tiesību aktos. Tādēļ pašvaldību un valsts piedāvātie papildu atlīdzības veidi pedagogiem ir nosakāmi tiesību aktos.
Izglītības likuma 52. panta “Pedagoga tiesības” pirmo prim daļu, kurā noteikts, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes no izglītības iestādes dibinātāja un šā likuma 59. panta ceturtajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam papildu atlīdzību, iecerēts papildināt ar 3. un 4. punktu, nosakot:
Savukārt Izglītības likuma 14. pantu “Ministru kabineta kompetence izglītībā” plānots papildināt ar 50. punktu, kurā Ministru kabinetam tiek dots jauns pilnvarojums noteikt kārtību un apmēru, kādā valsts dibināto izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumus.
Uz lūgumu izteikt viedokli par likumprojektu, atbildot uz dažiem LV portāla jautājumiem, atsaucās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns.
Vairākas pašvaldības arī līdz šim sniedza vai vēlējās sniegt papildu atbalstu pedagogiem, sevišķi jaunajiem mācībspēkiem. Vai un kā normatīvā regulējuma trūkums tam traucēja?
Inga Vanaga
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu ietekmē pašvaldības vadītāja, izglītības pārvaldes un juristu attieksme, izpratne un profesionalitāte. Līdz šim LIZDA bieži saskārās ar problēmu, ka pašvaldības atteicās sniegt atbalstu pedagogiem, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu likuma 2. panta trešo daļu. Toties tās pašvaldības, kuras atbalstu piešķīra, uzsvēra savas autonomās tiesības lemt par to budžetu un pašvaldību hartu.
Transporta izdevumu kompensācija vai sabiedriskais transports bez maksas ir pieejams septiņās pašvaldībās, proti, Rīgā, Jūrmalā, Saulkrastu, Olaines, Ādažu, Cēsu un Augšdaugavas novadā, tai skaitā:
Mājokļa izdevumu atbalsts vai cita veida atbalsts mājoklim paredzēts deviņās pašvaldībās, respektīvi, Dobeles, Ogres, Saulkrastu, Valmieras, Ķekavas, Siguldas, Salaspils novadā, Jelgavā un Jūrmalā, tostarp:
Stipendijas un cita veida atbalsts jaunajiem pedagogiem noteikts 21 pašvaldībā: Cēsu, Augšdaugavas, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Limbažu, Ogres, Valkas, Smiltenes, Valmieras, Ķekavas, Ādažu, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu novadā, Daugavpilī un Liepājā.
Vairākas pašvaldības atbalsta saņemšanai izvirza papildu nosacījumus:
Ņemot vērā normatīvo aktu interpretāciju un principu “kas publiskajā sektorā nav skaidri atļauts, tas ir aizliegts”, vērsāmies pie Saeimas deputātiem, IZM un sadarbības partneriem ar lūgumu atbalstīt attiecīgos grozījumus Izglītības likumā.
Rūdolfs Kalvāns
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Legāli transporta izdevumus tik vienkārši kompensēt nevar. Pamatā ir pašvaldības saistošie noteikumi, kuros paredzēts, kam un kādā veidā to var kompensēt. Pašvaldībām tas ir ļoti sāpīgs jautājums, kas tiek risināts ar īpašu izpilddirektora rīkojumu, precīzi nosakot personas un amatus, kam un cik lielā apmērā degvielu kompensē. Vairumā gadījumu tas attiecas uz vadošajiem amatiem vai īpašiem speciālistiem. Turklāt ir jāsniedz atskaites, maršruta kartītes utt. Konkrētā pieeja skolotājam reāli nav iespējama.
Vai iecerētie grozījumi Izglītības likumā palīdzēs risināt esošās problēmas?
Inga Vanaga:
Grozījumi neatrisinās problēmas visās izglītības iestādēs, taču tie veicinās atbalstu pedagogiem, sākot no pirmsskolas līdz augstākās izglītības pakāpē strādājošajiem.
Izglītības iestādes dibinātājam būs iespēja atsaukties uz skaidru normatīvo regulējumu, ja tas vēlēsies sniegt atbalstu, kā arī nebūs jāraizējas par kontrolējošo institūciju nostāju un jāatbild uz to jautājumiem.
Grozījumi Izglītības likumā nerisina pedagogu trūkuma problēmu. Ar likuma grozījumiem nav iespējams paaugstināt pedagoga profesijas prestižu. Tomēr, ja Izglītības likumā nepastāvētu attiecīgie panti, tad būtu daudz grūtāk panākt gan algas grafiku, gan veselības apdrošināšanas polises, gan citas sociālās garantijas.
Rūdolfs Kalvāns: Grozījumi palīdzēs daļēji atrisināt esošās problēmas.
Likums dod iespēju, nevis nosaka pienākumus.
Konkrēto iespēju pašvaldības varēs vai nu izmantot, vai ne. Pierīgas pašvaldībām un lielajām pilsētām minētā iniciatīva varētu būt aktuāla. Lielai daļai pašvaldību par likumprojektā ietverto atbalstu pedagogiem nav ko sapņot. Daudzu pašvaldību budžeta izdevumi pārsniedz jebkādus ieņēmumus.
Vai pēc grozījumu pieņemšanas izglītības iestāžu dibinātāju atbalsts pedagogiem varētu palielināties? Kādas ir jūsu prognozes par izglītības iestāžu dibinātāju iespējām un vēlmi kompensēt pedagogiem transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumus?
Inga Vanaga: Precīzi nevar prognozēt, jo ģeopolitiskā situācija ietekmē ekonomisko un finansiālo situāciju, attiecīgi pašvaldību iespējas sniegt atbalstu pedagogiem. Prakse liecina, ka mājokļa un transporta izdevumu kompensēšana ir aktuāla, īpaši pašvaldībās, kurās akūti trūkst pedagogu.
Rūdolfs Kalvāns: Ar dzīvojamo telpu īri ir vienkāršāk. Ja šādi dzīvokļi ir pašvaldības īpašumā, tad ar vienu līgumu jautājumu var ērti un ātri atrisināt. Minētā prakse ir pietiekami izplatīta Siguldas novadā. Turpretī ar degvielu ir krietni sarežģītāk. Vairākums pedagogu nevēlēsies pildīt visas pašvaldības noteiktās atskaites. Labāka iespēja būtu, ja pašvaldība noteiktu pedagogiem piemaksu, kas aprēķināta par degvielas izdevumiem. Tādējādi papildu atskaites nebūtu nepieciešamas.
Kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju izglītības iestāžu nodrošināšanā ar pedagogiem? Vai un kādā apmērā grozījumi Izglītības likumā palīdzēs attiecīgo problēmu risināt?
Inga Vanaga: Pedagogu joprojām trūkst. Latvijā aktīvāk jārisina pedagogu ataudzes jautājums.
Latvijas pedagogu saime ir piektā vecākā starp Eiropas Savienības valstīm.
IZM sniegtā informācija liecina, ka vakances ir ap 3% no kopējā pedagogu skaita. Pēc mūsu aprēķiniem tas varētu būt ap 1500 pedagogu. Ievērojamais vakanču skaits rada pedagogu pārslodzi, un tas ir drauds ne tikai izglītības kvalitātei, bet arī pieejamībai.
Informācija no OECD ziņojuma1: skolotāju vidējais vecums dažādās OECD valstīs ir atšķirīgs. Dažās valstīs pedagoģiskais darbaspēks ir daudz jaunāks nekā darbaspēks kopumā, savukārt citās skolotāji parasti ir vecāki. Latvijā 57% skolotāju vispārējās vidējās izglītības programmās ir vecumā virs 50 gadiem. Pēdējos astoņos gados īpatsvars ir ievērojami palielinājies. Salīdzinājumam OECD vidējais rādītājs ir 39%. Profesionālo programmu skolotāji ir jaunāki par saviem kolēģiem vispārējās programmās, un Latvijā 53% no tiem ir 50 gadus veci vai vecāki (visā OECD vidēji 43%).
Rūdolfs Kalvāns: Patlaban lielākais deficīts ir svešvalodu (vācu, franču, spāņu valodas) skolotāji un, kā vienmēr, pedagogi STEM priekšmetos – datorikā, ķīmijā, fizikā.
Kāds papildu atbalsts būtu nepieciešams pedagogiem?
Inga Vanaga: Pirmkārt, jāievēro padsmit normatīvo aktu (likumi, MK noteikumi un rīkojumi), kas šobrīd netiek ievēroti. Otrkārt, nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas stiprinātu pedagogu tiesības, veicinātu izglītojamo un vecāku atbildību, kā arī sekmētu drošu skolas vidi – lielāku fizisko un emocionālo drošību. Treškārt, svarīgi panākt grozījumus Izglītības likumā, kas paredzētu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas principus līdzīgi kā Atlīdzības likumā (Valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu likumā), piesaistot pedagogu algu noteiktam koeficientam. Tas novērstu regulārās protesta akcijas, kad LIZDA pieprasa valdībai ievērot Izglītības likuma normu, kas noteic pienākumu MK apstiprināt algas grafiku. Ceturtkārt, jānosaka mazāks mācību stundu skaits jaunajiem pedagogiem pirmajos divos gados, lai viņi nebūtu pārslogoti, varētu vairāk laika veltīt sagatavošanās darbiem un profesionāli veiksmīgāk socializēties. Lietuvā tāda prakse pastāv.
Būtiski ir uzticēties un sadarboties ar pedagogiem, būt līdzatbildīgiem, vienlaikus ļaujot strādāt brīvi un radoši, jo viņi veido Latvijas nākotni, dod labāko mūsu jaunajai paaudzei.
Rūdolfs Kalvāns: Vajadzīgs pašvaldības vadības atbalsts, lai attiecīgās kompensācijas, īpaši degvielai, ir piemaksa bez atskaitēm. Turklāt tas attiektos arī uz skolu direktoriem.
Īsumā par izglītību 2023 (Education at a Glance 2023). Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/20082/download?attachment.
