FOTO: Freepik.
Stājušies spēkā grozījumi Augstskolu likumā, ar kuriem ievieš jaunu doktorantūras modeli, tostarp nodrošinot doktorantiem atalgojumu studiju laikā, kā arī paredzot vienotu promocijas procesu.
Ar jaunu pantu Augstskolu likumā skaidrots kopīgas doktorantūras īstenošanas modelis.
Grozījumos noteikts: akreditēta augstskola ir tiesīga kopā ar attiecīgas valsts atzītu augstskolu ārvalstī īstenot kopīgu doktorantūru, kas paredz, ka doktorants vienlaikus ir uzņemts arī ārvalsts augstskolas doktora studiju programmā atbilstoši tās uzņemšanas prasībām, un kas ietver viena promocijas darba vai viena doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kopīgu vadīšanu.
Līdz ar to doktorantam noteiktas tiesības izstrādāt vienu promocijas darbu vai vienu doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, kuru aizstāv augstskolā vai ārvalsts augstskolā vai arī augstskolā un ārvalsts augstskolā, ievērojot promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kopīgas vadīšanas prasības un procedūras saskaņā ar noslēgto kopīgas doktorantūras līgumu.
Likums paredz: ja doktorants ir veiksmīgi aizstāvējis promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, tad atbilstoši kopīgas doktorantūras līguma nosacījumiem augstskola un ārvalsts augstskola piešķir vienu kopīgu doktora grādu vai atsevišķu doktora grādu (dubultais doktora grāds) un izsniedz doktora grāda ieguvējam kopīgu doktora diplomu vai atsevišķu doktora diplomu (dubultais doktora diploms).
Jauns pants Augstskolu likumā skaidro doktorantu nodarbinātības iespējas. Tajā minēts: ja doktorants ir uzņemts valsts finansētā studiju vietā, tad augstskola nodrošina, ka ar doktorantu tiek noslēgts darba līgums par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam. Darba līgumu ar doktorantu slēgs uz studiju līguma termiņu. Atlīdzības aprēķināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Jaunā kārtība par atlīdzību attieksies uz doktorantiem, kuri studijas uzsāks no šī gada rudens. Doktoranti, kuri mācības uzsākuši pirms tam, līdzšinējā kārtībā varēs pretendēt uz stipendiju.
Grozījumi likumā paredz, ka doktora studiju programmas, tostarp kopīgās doktora studiju programmas, organizējamas doktorantūras skolās, turklāt augstskolas tās varēs veidot tikai tad, ja tām būs atbilstošs sniegums konkrētajā nozarē.
Likumā paskaidrots: doktorantūras skola nodrošina augstskolas dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai atbilstošu doktora studiju programmu īstenošanu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma vai mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un aizstāvēšanas, kā arī doktora grāda piešķiršanas procesu. Doktorantūras skola ir augstskolas struktūrvienība, kuras darbību regulē doktorantūras skolas nolikums. Augstskola var veidot vienu vai vairākas doktorantūras skolas, bet ne vairāk kā vienu šādu skolu katrā zinātnes nozaru grupā.
Grozījumos arī atsevišķi sīkāk uzskaitītas doktorantūras skolas funkcijas. Piemēram, tās uzdevums būs piesaistīt reflektantus uzņemšanai atklātā konkursā uz vakantām studiju vietām doktora studiju programmās, tostarp kopīgajās doktora studiju programmās, organizēt promocijas padomes un valsts pārbaudījumu komisijas izveidi, kā arī nodrošināt to darbu, nodrošināt, lai doktorantiem ir pieejami studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei neatkarīgi no doktora studiju programmas studiju virziena, veicināt starpnozaru zinātniskos un profesionālos pētījumus, nodrošināt un organizēt doktorantu mobilitāti, nodrošināt karjeras atbalstu doktorantiem, ņemot vērā viņu individuālos mērķus un motivāciju, kā arī situāciju darba tirgū u. c.
Augstskolu likumā iekļauti arī zinātnes doktora grāda piešķiršanas nosacījumi un promocijas padomes funkcijas skaidrojums.
Noteikts, ka promocijas darbs ir oriģināls pētījums, kas izstrādāts patstāvīgi, lai iegūtu zinātnes doktora grādu, un kas publiski aizstāvams par tā novērtēšanu un zinātnes doktora grāda piešķiršanu atbildīgās promocijas padomes sanāksmē. Zinātnes doktora grāda iegūšanai nepieciešamo promocijas darbu doktorants izstrādā promocijas darba vadītāja vadībā augstskolas noteiktajā kārtībā.
Savukārt augstskolas promocijas padome doktorantam pēc akreditētas akadēmiskās doktora studiju programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas ir tiesīga piešķirt zinātnes doktora grādu, ievērojot augstskolas noteikto kārtību zinātnes doktora grāda piešķiršanai. Promocijas padome, atklāti balsojot, pieņem lēmumu par zinātnes doktora grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu. Latvijas zinātnes doktora grāda nosaukums ir zinātnes doktors (philosophiae doctor), un tā oficiālais saīsinājums –Ph. D.
Likumā arī noteiktas tiesības doktorantam, argumentēti pamatojot, prasīt augstskolai iecelta promocijas padomes locekļa un recenzenta nomaiņu.
Stājoties spēkām izmaiņām, likumā regulēts arī jautājums par profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu un valsts pārbaudījumu komisiju, kas atbildīga par šī grāda iegūšanai nepieciešamo doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu novērtēšanu.
Grozījumos noteikts, ka doktora teorētiskais pētījums ir oriģināls mākslinieciskajā jaunradē un zinātnē balstīts pētījums, kas saistīts ar mākslinieciskās jaunrades darbu un sniedz jaunas atziņas mākslinieciskās darbības jomā. Savukārt mākslinieciskās jaunrades darbs ir pētniecībā balstīts, mākslu studiju ietvaros izstrādāts mākslinieciski augstvērtīgs darbs, kura pamatā ir īstenota unikāla mākslinieciska ideja.
Profesionālā doktora studiju grāda mākslās iegūšanai nepieciešamo doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu doktorants veic darba vadītāja un, ja nepieciešams, arī līdzvadītāja vadībā (augstskolas noteiktajā kārtībā).
Valsts pārbaudījumu komisija, atklāti balsojot, pieņem lēmumu par profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu. Latvijas profesionālā doktora grāda mākslās nosaukums ir doktors mākslās (artium doctor), un tā oficiālais saīsinājums – Art. D.
Savukārt valsts pārbaudījumu komisijas izveides kārtību un sastāvu apstiprina augstskolas senāts. Valsts pārbaudījumu komisiju izveido katrā mākslinieciskās darbības jomā.
Turpmāk augstskolai būs tiesības anulēt augstākās izglītības diplomu, ja tas iegūts, pārkāpjot akadēmisko godīgumu, kā arī negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā, skaidrots likuma grozījumos.
Iepriekšminēto pārkāpumu izskatīšana un attiecīgu lēmumu pieņemšana būs augstskolas senāta ziņā.
Augstskolas lēmumu par piešķirtā grāda vai profesionālās kvalifikācijas vai piešķirtā grāda un profesionālās kvalifikācijas atcelšanu varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Paredzēts, ka augstskolas tiesības anulēt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu nav pakļautas noilgumam.
Vēl grozījumos Augstskolu likumā citā redakcijā izteikts stratēģiskās specializācijas termins. Proti, noteikts, ka stratēģiskās specializācijas ir augstskolas dibinātāja noteiktas zinātnes nozaru grupas, kurās augstskola specializējas, īstenojot studiju programmas un veicot zinātnisko darbību.
Savukārt pants, kas skaidro augstskolu tipus un stratēģisko specializāciju, papildināts ar punktu, kas noteic, ka augstskolas nosaukumā aizliegts ietvert maldinošas ziņas, kuras ir pretrunā ar augstskolas tipa (zinātnes universitāte, mākslu un kultūras universitāte, lietišķo zinātņu universitāte, lietišķo zinātņu augstskola) darbības mērķiem. Vienlaikus precizēts universitāšu un augstskolu tipu apraksts un darbības mērķi.
Grozījumos veiktas arī vēl citas izmaiņas.
Jaunais doktorantūras modelis pilnībā tiks ieviests no 2027. gada 1. janvāra. Līdz ar grozījumiem Augstskolu likumā stājas spēkā arī saistītie grozījumi Zinātniskās darbības likumā.
Likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā pauduši: lai gan doktorantu skaits atbilst Latvijas pētniecības jomas kapacitātei, augstā doktorantu “atbiruma” dēļ doktora grādu ieguvēju skaita ziņā esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā.
Kā būtisku iemeslu doktorantu lielajam “atbirumam” likumprojekta autori akcentējuši līdzšinējo finansēšanas modeli, kas nesedz faktiskās doktorantūras īstenošanas izmaksas, tādējādi apdraudot doktorantūras ilgtspēju un nestimulējot kvalitātes pieaugumu. Doktoranta zemais ienākumu apmērs – stipendija – negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi – augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni.
