Freepik
Pirms gandrīz četriem gadiem uzsāktā jaunā doktorantūras modeļa ieviešana šobrīd iezīmē robežšķirtni, jo beigām tuvojas sagatavošanās un izmēģinājuma posms. Pārmaiņas ir ilgi gaidītas un ļoti vajadzīgas, jo Latvijā doktora grāda ieguvēju skaits ir par 2–2,5 reizēm mazāks, nekā būtu nepieciešams kvalificētu pētnieku un augstskolu mācībspēku ataudzei. Uz LV portāla jautājumiem par jaunā modeļa ieviešanu atbild divu zinātnes universitāšu – Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes – atbildīgie speciālisti.
RTU Doktorantūras studiju nodaļas vadītājs Dr. sc. ing. Lauris Bisenieks:
RTU Doktorantūras studiju procesa vadītāja Anda Barkāne:
RSU Zinātņu prorektore Ph. D. Agrita Kiopa:
RSU Doktorantūras nodaļas dekāne Dr. med., prof. Sandra Lejniece norāda uz vairākiem neskaidriem jautājumiem, piemēram:
Pirms gandrīz četriem gadiem Ministru kabinets atbalstīja konceptuālajā ziņojumā “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” ietverto risinājumu.
Šajā ziņojumā ir sniegts plašs un detalizēts pamatojums doktorantūras modeļa maiņai. Secināts, ka doktora līmeņa izglītība Latvijā attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē, balstoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm. Tiesību akti diezgan precīzi reglamentē promocijas procesu, bet neregulē vai nepietiekami regulē daudzus būtiskus doktorantūras kvalitātes aspektus. Tāpēc doktorantūras saturs, procedūras un kvalitāte augstskolās var krasi atšķirties. Dažādu iemeslu (finansiālo, procesuālo, intelektuālo u. c.) dēļ diezgan augsts ir arī doktorantu atbirums. Nereti doktorantūras studijas tiek pabeigtas, bet doktora grādu tā pretendenti iegūst vien pēc daudziem gadiem vai arī neiegūst vispār. Tas liek apšaubīt doktorantūras rezultativitāti, jo par plānotā rezultāta sasniegšanu ir uzskatāma nevis studiju pabeigšana, bet gan doktora grāda iegūšana.
Atbilstoši 2019. gada statistikas datiem doktora grāda ieguvēju skaits Latvijā bija 2–2,5 reizes mazāks, nekā nepieciešams kvalificētu pētnieku un augstskolu mācībspēku ataudzei.
2019. gadā doktora grādu Latvijā bija ieguvuši 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Eiropas Savienības vidējais rādītājs šajā gadā bija 1,1%.
Turklāt visvairāk doktoru Latvijā bija vecuma grupā virs 70 gadiem, no kuriem daudzi zinātnē un akadēmiskajā darbā vairs aktīvi nestrādāja. Diemžēl situācija turpmākajos gados nav būtiski mainījusies.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Ziņojumā piedāvāts jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu pakāpeniski uzsākt no 2020. gada vidus un pabeigt 2026. gadā. Tostarp laikā no 2020. līdz 2024. gadam plānots pilnveidot normatīvo regulējumu, no 2021. līdz 2023. gadam – īstenot jauno doktorantūras modeli izmēģinājuma projektos, 2022. gadā – uzsākt doktorantūras skolu izveidi un jaunu doktora studiju programmu licencēšanu doktorantūras skolas ietvarā, kā arī pakāpeniski ieviest jaunā doktorantūras modeļa finansēšanas kārtību.
Jebkuras reformas, arī jauna doktorantūras modeļa, ieviešanai ir nepieciešama tiesiskā bāze. Ir sagatavoti un drīzumā Saeimā galīgajā lasījumā tiks skatīti vajadzīgie grozījumi Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā. Tie dos iespēju pieņemt jaunus vai grozīt pašreizējos likumiem pakārtotos normatīvos aktus, tostarp – doktora studiju valsts standartu (profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai).
Līdz ar to var teikt, ka pašlaik doktorantūras modeļa ieviešanas procesā tiek iezīmēta robežšķirtne, t. i., beidzas tā sagatavošanās un izmēģinājuma posms.
Kā zinātnes universitātēm veicas ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu? Kā tiek vērtēts šis modelis, un vai tas atbilst augstskolu vajadzībām? Šos jautājumus LV portāls uzdeva divām zinātnes universitātēm: Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātei (RSU). Abas šīs augstskolas ne vien aktīvi iesaistījušās doktorantūras modeļa ieviešanā, bet arī lielā mērā jau veikušas savas struktūras reorganizāciju, tostarp konsolidāciju.
|
UZZIŅAI Pašlaik RTU doktorantūrā studē 415 doktoranti. Divos iepriekšējos gados doktorantu bija vairāk (2022. gadā – 471, 2023. gadā – 445). |
Uz LV portāla jautājumiem atbild RTU Doktorantūras studiju nodaļas vadītājs Dr. sc. ing. Lauris Bisenieks un Doktorantūras studiju procesa vadītāja Anda Barkāne.
Kāda ir RTU pieredze doktorantūras modeļa ieviešanā?
Lauris Bisenieks: RTU ir realizējusi vai uzsākusi vairākas iniciatīvas, kas saskan ar jaunā doktorantūras modeļa pieeju. Jau 2010. gadā tika ieviesta Doktorantūras skola, 2016. gadā doktorantiem sāka piešķirt grantus. Promocijas darba aizstāvēšana ir integrāla RTU doktora studiju programmu sastāvdaļa kopš 2011. gada. Dinamiska sastāva režīmā strādā trīs promocijas padomes – katrai aizstāvēšanai tiek nozīmēts individualizēts ekspertu loks. Doktoranti promocijas darba izstrādes posmā saņem finansiālo atbalstu (2009.–2015. gadā – ESF stipendijas, no 2016. gada – RTU grantus doktorantiem). Reflektanti var uzsākt pētniecības iemaņu apguvi doktora studiju programmā visa gada garumā.
Pašlaik Doktorantūras skolas funkcijas veic Doktorantu studiju nodaļa, kura nodrošina uzņemšanu, grantus, prasības promocijas darbu vadītājiem, promocijas procesu. Tā tiks pārveidota par Doktorantūras skolu, doktorantūras regulējuma izstrādē un ieviešanā vairāk iesaistot programmu direktorus.
Anda Barkāne: Doktorantūras skola darbojas kā “vienas pieturas punkts”. Lai šo funkciju izpildītu, doktora studiju lietvedība tiek pārņemta no fakultātēm un institūtiem.
Lauris Bisenieks: Vēl šogad plānojam ieviest vakanču pieeju – RTU konkursu uz budžeta vietām organizēs kā konkursu uz atsevišķām vakancēm, nevis kā uzņemšanu doktora programmā atbilstoši rangam.
Izaicinājums ir resursu trūkums, un to nemaina arī likuma jaunā redakcija. Ārēju šķēršļu modeļa ieviešanai gan nav.
Anda Barkāne: Plānojam izstrādāt iekšējās darba kārtības noteikumus uzņemšanai visu cauru gadu pēc vakanču sistēmas, konsolidēt doktora studiju programmas.
Lielākās problēmas modeļa ieviešanas procesā rada tas, ka akadēmiskajā vidē jāmaina domāšana par doktoranta statusu (students versus darbinieks), kā arī likumiskās nesakritības starp doktorantu statusu (doktorants students versus doktorants vēlēts zinātniskais personāls).
Kā jūs vērtējat jauno doktorantūras modeli? Vai tas atbilst RTU vajadzībām?
Lauris Bisenieks: Visprincipiālāk šo doktorantūras modeli no iepriekšējiem atšķir finansējums doktorantu atalgojumam. Modeļa svarīgākā komponente ir stabils finansējums pētījumu atbalstam un doktorantu sociālajam nodrošinājumam visiem doktora programmās studējošajiem, bet valsts šo atbalsta mehānismu vēl nav ieviesusi.
Anda Barkāne: Būtiska atšķirība ir arī tā, ka doktorants tiek uzņemts atbilstoši noteiktai vakancei, tātad viņš ir algots darbinieks. Līdz šim doktoranti ļoti bieži tika uztverti kā “bezmaksas vai lētais darbaspēks”.
Tas veicināja strādāšanu ārpus universitātes paralēli doktorantūrai, kas savukārt bieži rezultējās ar doktora grāda neiegūšanu četru gadu laikā vai tā neiegūšanu vispār.
Algotam doktorantam ir lielāka produktivitāte (publikācijas, promocijas darba rakstīšana u. c.), pastāv lielāka varbūtība, ka promocijas darbs tiks aizstāvēts paredzētajā laikā. SAM pilotprojekts to jau pierādīja.
Lauris Bisenieks: Doktorantūras modeļa projekts kopumā atbilst RTU redzējumam par labi pārvaldītu doktorantūru pilnas nodarbinātības gadījumā. Prognozēju, ka pēc modeļa ieviešanas doktorantūrā nonāks motivētāki cilvēki, kuri ir gatavi veltīt četrus savas dzīves gadus pētniecības iemaņu apguvei un jaunu zināšanu radīšanai.
Tajā pašā laikā modeļa tiesiskais regulējums būs “ciešāks” un sarežģītāk administrējams, nedodot nepieciešamo brīvību universitātēm ieviest jaunākās tendences doktoru sagatavošanā. Modelī būtu jāiekļauj iespēja sagatavot nepilnas nodarbinātības doktorus.
Anda Barkāne: Vairākumā realizēto virzienu modelis ir tieši tas, kas bija vajadzīgs (piemēram, reāla nodarbinātība, lai veiktu pētniecisko darbu). Taču atsevišķos zinātņu virzienos, piemēram, ekonomikā, kur ļoti liels doktorantu īpatsvars ir industrijas cilvēki, obligāto nodarbinātību nevar savienot ar nodarbinātību industrijā. Tas nebūt nenozīmē, ka promocijas darbs netiks izstrādāts un aizstāvēts.
Nepieciešams paredzēt arī “neklātienes doktorantūru” ar citiem nosacījumiem un termiņiem (nepasliktinot universitātes statistikas rādītājus).
Jāsaprot, ka valstij doktoranti un izglītoti cilvēki ir vajadzīgi, tāpēc nopietni jāapsver iespēja organizēt neklātienes doktorantūru arī kā “budžeta vietas” un rosināt industrijas cilvēkus tiekties pēc šī doktora grāda.
Ja budžeta vietas būs arī neklātienes studijām, tad universitātēm pašreizējā budžeta ietvaros jāļauj pašām lemt, cik ilgā laikā uzņemtajam doktorantam jāiegūst grāds. Tagad paredzēts, ka naudu dod tikai par grāda ieguvējiem.
Ļoti svarīgs aspekts ir nepieciešamība piesaistīt perspektīvus ārzemju doktorantus, taču šobrīd doktorantiem, kuri nāk no valstīm ārpus Eiropas, pēc jaunā modeļa tik un tā ir paredzēta nodarbinātība, bet paralēli ir pieejamas vienīgi maksas doktorantūras Latvijā, kas ir pretrunīgi.
Ko no savas pieredzes doktoru sagatavošanā varat ieteikt citām universitātēm un augstskolām, kas arī īsteno doktora studiju programmas?
Lauris Bisenieks: Izveidot pietiekami neatkarīgu un atbilstoši finansētu doktorantūras skolu ar minimāliem interešu konfliktiem pārvaldībā.
Anda Barkāne: Ir svarīgi atcerēties, ka doktoranti lielākoties ir aptuveni 25–35 gadus veci, kas nozīmē, ka tā ir ekonomiski visaktīvākā sabiedrības grupa. Viņi veido ģimeni, iekārto dzīvesvietu u. tml. Tātad finansiālais jautājums nepavisam nav otršķirīgs.
Ļoti daudzi perspektīvi jaunie pētnieki ir aizgājuši no akadēmiskās vides tikai nepiemērotu darba apstākļu dēļ. Neviens jau neprasa miljonus, taču rēķini ir jānomaksā un uz galda arī kaut kas jāliek.
Tieši tādēļ jaunais doktorantūras modelis tiek sagaidīts ar lielām cerībām.
Doktorantu skaits Rīgas Stradiņa universitātē
|
Apakšnozares |
Doktoranti |
|
|
2022 |
2023 |
|
|
Medicīna |
129 |
146 |
|
Farmācija |
11 |
13 |
|
Psiholoģija |
8 |
10 |
|
Tiesību zinātne |
22 |
21 |
|
Politikas zinātnes |
14 |
11 |
|
Sociālā antropoloģija, socioloģija, sociālais darbs |
10 |
7 |
|
Komunikācijas kultūra un multimediji |
6 |
6 |
|
Veselības vadība |
0 |
3 |
|
Biznesa vadība un ekonomika |
13 |
10 |
|
Gadā kopā: |
213 |
227 |
|
Programmas |
Doktoranti |
|
|
2022 |
2023 |
|
|
Veselības aprūpe |
148 |
169 |
|
Sociālās zinātnes |
65 |
58 |
|
Gadā kopā: |
213 |
227 |
Uz LV portāla jautājumiem atbild RSU Zinātņu prorektore Ph. D. Agrita Kiopa, Doktorantūras nodaļas biroja vadītāja Gundega Ziemele un Doktorantūras nodaļas dekāne Dr. med., prof. Sandra Lejniece.
Kāda ir universitātes pieredze doktorantūras modeļa ieviešanā?
Agrita Kiopa: RSU doktorantūras procesu organizē Doktorantūras nodaļa. Papildus tam jau kopš 2018. gada darbojas Doktorantūras skola, kas ir vienas pieturas punkts informācijai par pētniecības resursiem un tīklošanās platforma. RSU gadījumā visas jaunajā modelī aprakstītās doktorantūras skolas funkcijas pilda Doktorantūras nodaļa. Doktorantūras skola ir papildinošs resurss.
RSU doktora studiju programmas ir pārstrādātas atbilstoši Zalcburgas principiem: tās ir četrgadīgas un noslēdzas ar piešķirtu doktora grādu, kā to paredz modelis. Budžeta vietās studējošajiem ir pieejami doktorantu granti pētniecībai un mobilitātei, ko sedz no studiju vietai paredzētajiem līdzekļiem. RSU ir piedalījusies visos konkursos un ieguvusi Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu doktorantu grantiem, kas iekšējā konkursa kārtībā daļai doktorantu nodrošina atalgojumu un pētniecības resursus.
Galvenā problēma modeļa ieviešanā ir saistīta ar resursiem doktorantu atalgojumam un pētniecībai. Valsts finansējums to šobrīd nenodrošina.
Latvijas Zinātnes padomes pētniecības projekti un valsts pētījumu programmu projekti paredz doktorantu darbavietas, tomēr to ir pārāk maz. Doktorantu granti ir labs papildinājums, tomēr arī tos iegūst tikai neliela daļa doktorantu un uz laika periodu, kas ne vienmēr sakrīt ar studiju kalendāru.
Vēl šogad modeļa ieviešanā plānojam:
1) izstrādāt iekšējo sistēmu doktorantu pieņemšanai darbā, kas ir būtiskākais jaunā modeļa elements;
2) ieviest jaunas, RSU pilnībā nodrošinātas doktora studiju un darba vietas konkrētās tēmās un darbavietās, paredzot, ka šādās pilnībā nodrošinātās vietās studijas varēs uzsākt vismaz 20% no pirmā studiju gada doktorantiem;
3) pārskatīt un uzlabot doktora studiju iekšējo kvalitātes vadības sistēmu.
Gundega Ziemele: RSU pašlaik realizē konsolidētās pilna laika klātienes doktora studiju programmas veselības aprūpē un sociālajās zinātnēs. Studiju ilgums ir četri gadi, apjoms – 264 kredītpunkti. Katra šī programma ietver vairākas apakšnozares.
Pašreiz Doktorantūras nodaļas pārraudzībā ir viss studiju un promocijas process, kas ietver:
Promocijas procesā jau pirms jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas katram doktorantam tika izveidota viņa promocijas darba specifikai atbilstoša promocijas padome.
Plānojam reglamentējošā dokumentā ieviest vienošanos starp RSU, promocijas darba vadītāju un doktorantu. Šī līguma mērķis būs piedāvāt doktorantam Zalcburgas principiem un rekomendācijām atbilstošu un uz inovācijām orientētu doktorantūru un iespēju pievilcīgā institucionālajā vidē (tā ietver darba apstākļus un karjeras izaugsmes iespējas) apgūt plaši izmantojamas prasmes, zināšanas, kompetences, kas nepieciešamas oriģināla promocijas darba izstrādei un doktora grāda iegūšanai.
Kā jūs vērtējat jauno doktorantūras modeli? Vai tas atbilst RSU vajadzībām?
Sandra Lejniece: RSU jau sen tiek īstenotas jaunajā doktorantūras modelī paredzētās funkcijas. Būtiskākais, ar ko saskaramies ilgtspējas nodrošināšanā, ir nepietiekams budžeta vietu skaits, kā arī pētījumu izmaksu kāpums, kas ietekmē promocijas pētījuma gaitu un progresu. Vēl viena problēma ir tā, ka doktoranti ne tikai studē un veic zinātnisko pētniecību, bet paralēli arī strādā. Tas paildzina promocijas darba izstrādes gaitu.
Pašlaik nav skaidrības, kā turpmāk noritēs promocijas process, kas notiks ar Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesībām.
Ja tiek likvidēts Latvijas Zinātnes padomes eksperta statuss, tad vajadzētu definēt vienādas prasības promocijas padomes locekļiem – lai visas augstskolas darbotos pēc vienota modeļa. Tāpat nav skaidrs, vai promocijas darbi būs jāiesniedz Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijai. Valsts līmenī vajadzētu noteikt, kādam jābūt minimālajam citējamo publikāciju skaitam konkrētās datubāzēs, lai pretendents varētu aizstāvēt promocijas darbu.
Ja ar doktorantiem tiks slēgti līgumi, tad nav līdz galam saprotams, kas finansēs atalgojumu un vai līgumi būs jāslēdz ar visiem doktorantiem, arī tiem, kas studē par maksu.
Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība
Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.
Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.
Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”
Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).
Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?
Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.
