SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Aiga Nulle
LV portāls
10. februārī, 2023
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Izglītība
7
7

Pētījums – tikai 20% iedzīvotāju uzskata, ka zinātnes attīstība var mazināt nabadzību

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vai Latvijas sabiedrība uzticas zinātnei? Latvijas Kultūras akadēmijas un Pētījumu centra SKDS pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka zinātnei un zinātnieku viedoklim pilnībā uzticas vien 10% sabiedrības. Lai gan nedaudz pieaug ar zinātni saistītā satura patēriņš, Latvijas iedzīvotāji ir slikti informēti par zinātniekiem un zinātnes sasniegumiem Latvijā.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot un raksturot Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņa un līdzdalības aktivitātes, sniedzot detalizētu raksturojumu par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret zinātni, zināšanām un izglītību, kā arī interesi par zinātni un informētību par zinātnes sasniegumiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, komentējot pētījuma rezultātus, norādīja: “Šis pētījums ļauj novērtēt sabiedrības attieksmes un līdzdalības tendences zinātnes jomā un attiecīgi arī to, cik veiksmīgi ir ministrijas veiktie zinātnes komunikācijas pasākumi. Zinātne – tas ir viens no galvenajiem posmiem mūsu valsts attīstībā, bet ikviena iedzīvotāja līdzdalība zinātnes patēriņā veido zināšanu sabiedrību, kas ir pamats, uz kura balstās stipra valsts un nobriedusi demokrātija.”

Kā liecina 2018. un 2020. gada salīdzinošie dati, par 5% (no 48% uz 53%) ir palielinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri ir piedalījušies kādā zinātnes patēriņa vai līdzdalības aktivitātē. Iedzīvotāji labāk patērē audiovizuālu saturu, kas ir pieejams digitāli un neprasa tiešu un aktīvu līdzdalības iesaisti. Tas savukārt nozīmē, ka satura patērētājam jāpiemīt augstam digitālās lietpratības līmenim.

Zinātnes satura patēriņa paradumi atšķiras dažādās sociāli demogrāfiskās grupās. Vairāk iesaistās iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī cilvēki, kuri ikdienā ģimenē lieto latviešu valodu, kuriem ir augstākā izglītība, kuru ienākumi mēnesī ir 800 eiro un vairāk, tie, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir 400 eiro un vairāk, tāpat arī tie iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgā un Vidzemē. Aktīvāki zinātnes patēriņā un līdzdalības procesos ir publiskajā sektorā nodarbinātie, vadītāji, uzņēmēji, ierēdņi, skolēni, studenti, kā arī mājsaimnieces.

Kopumā rezultāti apstiprina līdzšinējos pētījumos secināto  zemāks izglītības līmenis, mazāki ienākumi, zemāks statuss nodarbinātības struktūrā ir saistīti ar zemāku zinātnes satura patēriņa un līdzdalības līmeni, kā arī skeptiskāku attieksmi pret zinātni un zinātniekiem.

Mazāk nekā puse (45%) pētījuma dalībnieku piekrita (vērtējuma pozīcija 8–10 no 10), ka zinātnei ir liela nozīme valsts attīstībā. Vismazāk respondentu solidarizējušies ar izteikumu, ka “zinātne palīdz risināt ar nabadzību saistītās problēmas”. Tam piekrīt tikai 20% respondentu, nepiekrīt 24% respondentu, turpretī apmēram puse izvēlējušies vērtējumu pozīcijā 4–7 no 10. Pētījuma autori secina: “Apgalvojums ietver priekšstatu par sociālo zinātņu atziņu integrēšanu pierādījumos balstītas politikas lēmumos, un dati liecina, ka sabiedrība izteikti skeptiski vērtē šādas ietekmes varbūtību.”

Tikai 21% sabiedrības spēja nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% bija informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu. Starp nosauktajiem dominē zinātnes sasniegumi farmācijā un medicīnā. Tas, ka nelielam skaitam cilvēku ir zināšanas par atklājumiem un personībām, kuras darbojas zinātnē, varētu nozīmēt, ka nepieciešama plašāka sabiedrības informēšana un ka zinātniskajiem atklājumiem un zināšanām vajadzētu iegūt lielāku nozīmi cilvēku ikdienā.

Pētījumā tika aptaujāti 1044 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem, un to īstenoja Latvijas Kultūras akadēmija un Pētījumu centrs SKDS pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.

LV portāla infografika.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI