Pētījuma mērķis bija noskaidrot un raksturot Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņa un līdzdalības aktivitātes, sniedzot detalizētu raksturojumu par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret zinātni, zināšanām un izglītību, kā arī interesi par zinātni un informētību par zinātnes sasniegumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, komentējot pētījuma rezultātus, norādīja: “Šis pētījums ļauj novērtēt sabiedrības attieksmes un līdzdalības tendences zinātnes jomā un attiecīgi arī to, cik veiksmīgi ir ministrijas veiktie zinātnes komunikācijas pasākumi. Zinātne – tas ir viens no galvenajiem posmiem mūsu valsts attīstībā, bet ikviena iedzīvotāja līdzdalība zinātnes patēriņā veido zināšanu sabiedrību, kas ir pamats, uz kura balstās stipra valsts un nobriedusi demokrātija.”
Kā liecina 2018. un 2020. gada salīdzinošie dati, par 5% (no 48% uz 53%) ir palielinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri ir piedalījušies kādā zinātnes patēriņa vai līdzdalības aktivitātē. Iedzīvotāji labāk patērē audiovizuālu saturu, kas ir pieejams digitāli un neprasa tiešu un aktīvu līdzdalības iesaisti. Tas savukārt nozīmē, ka satura patērētājam jāpiemīt augstam digitālās lietpratības līmenim.
Zinātnes satura patēriņa paradumi atšķiras dažādās sociāli demogrāfiskās grupās. Vairāk iesaistās iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī cilvēki, kuri ikdienā ģimenē lieto latviešu valodu, kuriem ir augstākā izglītība, kuru ienākumi mēnesī ir 800 eiro un vairāk, tie, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir 400 eiro un vairāk, tāpat arī tie iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgā un Vidzemē. Aktīvāki zinātnes patēriņā un līdzdalības procesos ir publiskajā sektorā nodarbinātie, vadītāji, uzņēmēji, ierēdņi, skolēni, studenti, kā arī mājsaimnieces.
Kopumā rezultāti apstiprina līdzšinējos pētījumos secināto – zemāks izglītības līmenis, mazāki ienākumi, zemāks statuss nodarbinātības struktūrā ir saistīti ar zemāku zinātnes satura patēriņa un līdzdalības līmeni, kā arī skeptiskāku attieksmi pret zinātni un zinātniekiem.
Mazāk nekā puse (45%) pētījuma dalībnieku piekrita (vērtējuma pozīcija 8–10 no 10), ka zinātnei ir liela nozīme valsts attīstībā. Vismazāk respondentu solidarizējušies ar izteikumu, ka “zinātne palīdz risināt ar nabadzību saistītās problēmas”. Tam piekrīt tikai 20% respondentu, nepiekrīt 24% respondentu, turpretī apmēram puse izvēlējušies vērtējumu pozīcijā 4–7 no 10. Pētījuma autori secina: “Apgalvojums ietver priekšstatu par sociālo zinātņu atziņu integrēšanu pierādījumos balstītas politikas lēmumos, un dati liecina, ka sabiedrība izteikti skeptiski vērtē šādas ietekmes varbūtību.”
Tikai 21% sabiedrības spēja nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% bija informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu. Starp nosauktajiem dominē zinātnes sasniegumi farmācijā un medicīnā. Tas, ka nelielam skaitam cilvēku ir zināšanas par atklājumiem un personībām, kuras darbojas zinātnē, varētu nozīmēt, ka nepieciešama plašāka sabiedrības informēšana un ka zinātniskajiem atklājumiem un zināšanām vajadzētu iegūt lielāku nozīmi cilvēku ikdienā.
Pētījumā tika aptaujāti 1044 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem, un to īstenoja Latvijas Kultūras akadēmija un Pētījumu centrs SKDS pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.
LV portāla infografika.
