VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
22. februārī, 2023
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Veselība
12
12

Pētījumi būs nopietns atbalsts veselības aprūpei Latvijā

LV portālam: VITA ROVĪTE, Dr. biol., Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece.

FOTO: Oļegs Zernovs.

Latvijas Zinātņu akadēmija par vienu no 2022. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē nosaukusi projektu “Hipofīzes audzēju izpēte Latvijā: ceļā uz jaunu bioloģisko marķieru atklāšanu”, pie kura strādājusi plaša zinātnieku grupa. Pētnieku iegūtie dati par hipofīzes audzēju izdalītajām specifiskajām molekulām, iespējams, pavērs ceļu šo audzēju agrīnai diagnosticēšanai. Zinātnieki ir izpētes sākumā, tomēr projekts turpināsies nu jau starptautiskā līmenī, intervijā par pētījumu un zinātnes attīstību Latvijā stāsta projekta vadītāja, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, Dr. biol. VITA ROVĪTE.

īsumā
  • Finansēšanas avotus lielā mērā ietekmē, kas tajā brīdī ir aktuāls sabiedrībā, kas ir vajadzīgs. Līdzīgi ir ar biežāk sastopamajām saslimšanām – lielāks atbalsts, lai palīdzētu vairāk cilvēkiem. Finansējums šajās jomās ir vairāk pieejams nekā citiem fundamentāliem pētījumiem zinātnē.
  • Protams, varu apgalvot –, ja finansējums būtu lielāks, Latvijā varētu izdarīt daudz vairāk, pētījumi būtu krietni augstākā līmenī. Bieži vien līdzekļu apjoms ir nepietiekams. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, mūsu zinātniskās darbības līmenis pēdējos gados noteikti ir pieaudzis.
  • Latvijai vajadzētu koncentrēties infrastruktūrai un kompetencēm, kas tai jau ir, mēģināt tās maksimāli attīstīt. Tā ir gan biomedicīnas joma, kur redzam, ka esam stipri, gan citas jomas. Vajadzētu akcentēt potenciālās tēmas, kas nākotnē Latvijā varētu veicināt lielāku attīstību.
  • Nākotnē, iegūstot vairāk informācijas un to pētot, varētu prognozēt iespēju, ka konkrēti cilvēki Latvijā potenciāli saslimtu ar kādu noteiktu slimību. Pieņemsim, tas varētu palīdzēt veikt agrīnāku diagnostiku, ātrāk atklāt vai patiešām prognozēt, ka attiecīgās zāles vienam cilvēkam nebūs piemērotas, savukārt otram tās būs jālieto.

Par jums sarunu festivāla “Lampa” pieteikumā teikts: “Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāja, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece. Pētniece, kas darbojusies daudzu multifaktoriālo saslimšanu pētniecības projektos, ar praktisku pieredzi biobanku veidošanā, uzturēšanā un izmantošanā pētniecībai.” Lūdzu, īsumā iepazīstiniet ar sevi!

Esmu bioloģijas zinātņu doktore molekulārajā bioloģijā, aizstāvēju doktora disertāciju 2012. gadā. No 2016. gada beigām esmu iesaistījusies virknē profesionālo aktivitāšu savā jomā, gan kļūstot par Nacionālās biobankas – Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes – vadītāju, gan pakāpeniski veidojot savu zinātnisko darbību, rakstot un piesakot projektus. Tagad esmu izveidojusi zinātnisko grupu, kura pamatā nodarbojas ar audzēju un autoimūno slimību izpēti.

Pamatā strādāju Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī pasniedzu lekcijas studentiem Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), nosaucot 2022. gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē, kā vienu no tiem minēja jūsu vadīto projektu “Hipofīzes audzēju izpēte Latvijā: ceļā uz jaunu bioloģisko marķieru atklāšanu”. Tajā līdzdarbojas daudzi pētnieki, vairākas Latvijas lielās slimnīcas un Lietuvas Veselības zinātņu universitāte. Kāpēc izvēlējāties pētīt tieši hipofīzes audzējus? Cik tas ir svarīgi medicīnā?

Tēmu esmu saņēmusi mantojumā no profesora Jāņa Kloviņa un profesora Valda Pīrāga. Viņi pie hipofīzes audzēja izpētes Latvijā sāka strādāt jau 2011. gadā, izveidoja iestrādnes – uzsāka ievākt paraugus no pacientiem, izveidoja paraugkopu, kuru varētu pētīt dažādos kontekstos.

Kad 2016. gada beigās iesaistījos šajā projektā, hipofīzes audzēju izpētē sāku vadīt vairākas eksperimentālās jomas. Pakāpeniski auga pieredze un resursi, un katrs jauns atklājums patiesībā rada jaunus jautājumus. Tā process attīstījās, līdz profesors Kloviņš pievērsās citām izpētes jomām un atstāja tēmu turpināt man.

Grupa ne tikai veic hipofīzes audzēju izpēti, mūsu pieredze un zināšanas tiek īstenotas arī citās jomās, piemēram, esam izveidojuši sadarbību aizkuņģa dziedzera audzēju izpētē. Šogad sāksies projekts par gliomas izpēti. Būtībā augam un attīstāmies arī citos virzienos.

LZA par šo projektu sniegusi šādu informāciju: augstu vērtējami iegūtie dati par hipofīzes audzēju izdalītajām specifiskajām molekulām, kas, iespējams, pavērs ceļu šo audzēju agrīnai diagnosticēšanai. Kādi ir projektā gūtie secinājumi?

Vairākus gadus, konkrēti, no 2016. gada, ir notikusi virkne dažādu pētījumu, kas ir rezultējušies augsta līmeņa publikācijās. Viena no tēmām, kuru pētījām, ir hipofīzes audzēju šūnu kultūras, kur no audzēja veido šūnu kultūras, lai pēc tam pētītu audzēju īpašības, respektīvi, ar šūnu kultūrām strādātu laboratorijā.

Tas, ko parādījām vienā no pētījumiem, – viens no šūnu kultūru veidiem, kas ļoti plaši tiek izmantots pasaulē, slikti reprezentē audzēju. Cits šūnu kultūras veids ir daudz labāks un vairāk izmantojams.

Šis atklājums noderēs daudziem zinātniekiem.

Otrs aspekts ir neinvazīvie marķieri. Ko tas nozīmē? Mēs pētījām vairākus veidus, kā, paņemot pacienta asinis, varētu spriest par audzēju, kas pacientam lokalizēts smadzenēs. Ir noteiktas molekulas, nukleīnskābes – gan DNS, gan RNS –, kas no konkrētiem audiem, šajā gadījumā hipofīzes audzēja, nonāk pacientam asinīs. Paņemot asinis, ar īpašu metodoloģiju var konstatēt nukleīnskābes, kas var raksturot audzēju dažādos kontekstos, – vai tas ir agresīvs, vai veiksmīgāk reaģēs uz terapiju. Šādā veidā audzēju var arī diagnosticēt.

Protams, esam izpētes sākumā, jo datus citām grupām vajag atkārtot, pārliecināties, ka citās populācijās ir līdzīgi rezultāti, pierādīt. Tas ir vēl viens solis, kas nākotnē noteikti varētu palīdzēt šo audzēju diagnostikai un ārstēšanai.

UZZIŅAI

Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursa par nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē 2022. gadā rezultāti 12 galvenajos zinātņu virzienos

Lietišķā zinātne

  • Izstrādāti hromatiskie materiāli viedajiem logiem un nulles enerģijas ēkām.

  • Izstrādāta inovatīva amfotērā atsaistītā elektrolīze – vienkāršs koncepts, lai šķeltu ūdeni un ražotu H2 ar augstu efektivitāti lētā un drošā veidā.

  • Radīts unikāls industriālās robotikas risinājums – viedais robots ar attīstītām redzes, jušanas un cilvēka žestu saprašanas spējām.

  • Radīti savienojumi, kas uzlabo antibakteriālās terapijas efektivitāti.

  • Hipofīzes audzēju izpēte Latvijā: ceļā uz jaunu bioloģisko marķieru atklāšanu.

  • Ribes ģints augu, Cecidophyopsis pumpurērču un upeņu reversijas vīrusa izpēte ilgtspējīgai Ribes ģints ogulāju rezistences selekcijai un audzēšanai.

  • Pētījumi par heterogēnām pašapputes graudaugu populācijām: agronomiskās īpašības, izmaiņas audzēšanas apstākļu ietekmē, izveidošanas un uzlabošanas iespējas.

Teorētiskā zinātne

  • Radīta jauna pieeja personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē.

  • Starptautiskā kolektīvajā monogrāfijā atklāta latviešu modernās sabiedrības veidošanās un rakstniecības saskarsme.

  • Unikāls pētījums Latvijas jaunāko laiku vēsturē ar nacionālu un starptautisku nozīmi: latviešu izcelsmes virsnieki Krievijas impērijas armijā 19. gs. 2. pusē–1914. gadā.

  • Pētījums par pirmo latviešu filosofu Jēkabu Osi un personālisma strāvojumu.

  • Latvijas ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu kompleksa izpēte starptautiskā kontekstā un instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai.

Konkursā kopumā tika vērtēti piecdesmit pieci pieteikumi, no tiem 16 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 13 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 22 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs.

Plašāk >>

Kā šos audzējus plānots agrīni diagnosticēt? Vai vajadzēs tikai no cilvēka paņemt asins analīzes, lai viss būtu skaidrs?

Patlaban ir iespējams raksturot noteiktas audzēja īpašības, paņemot pacienta perifērās asinis. Līdz lietošanai klīniskā praksē, lai, nododot asinis, varētu diagnosticēt hipofīzes audzēju, esam vēl ļoti tālu, taču nākotnē perifērās asinis varētu tikt ļoti plaši izmantotas audzēju diagnostikā un prognostikā.

Vai projekts turpināsies?

Jā, pašreiz ir iegūts finansējums Latvijas, Lietuvas un Taivānas kopprojektā, kur kopā ar šo divu valstu zinātniekiem specifiski skatīsimies uz noteiktu jonu kanālu darbību un nozīmi hipofīzes audzējos, kā tie var ietekmēt audzēju attīstību. Iespējams, tur arī var meklēt potenciālos mērķus terapijas izpētei.

Teicāt, ka nodarbosities arī ar citu audzēju izpēti. Kāpēc tieši audzējiem pievēršat vislielāko uzmanību?

Tā ir sanācis, ka katrs jauns atklājums rada jaunus jautājumus, un mūsu zinātniskās grupas kompetence un pieredze ir vairāk izveidojusies tieši audzēju jomā. Tāpat arī ir nodibināta sadarbība ar ārvalstu partneriem, ar kuriem piedalāmies projektā par aizkuņģa dziedzeru audzēju izpēti un citiem smadzenēs lokalizētajiem audzējiem – gliomām.

No gliomas un aizkuņģa dziedzera audzēja ir ļoti liela mirstība, un tie ir sarežģīti ārstējami. Tas savukārt padara šos pētījuma virzienus aktuālus.

Jau daudzus gadus galvenie nāves cēloņi Latvijā nemainīgi ir sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji.

Skaidrs, ka šo slimību sastopamība populācijā arvien pieaug un, lai palīdzētu, ir nepieciešams meklēt gan jaunus agrīnās diagnostikas veidus, gan efektīvāku ārstēšanu.

Vēl viens aspekts ir tas, ka zinātnieku darbība balstās uz finansējuma piesaisti. Bieži vien finansēšanas avotus lielā mērā ietekmē, kas attiecīgajā brīdī ir aktuāls sabiedrībā, kas ir vajadzīgs.

Kad sākās Covid-19 pandēmija, redzējām, ka arī šīs saslimšanas izpētei tika novirzīti līdzekļi. Līdzīgi ir ar biežāk sastopamajām slimībām, ir lielāks atbalsts, lai vairāk palīdzētu cilvēkiem. Finansējums šajās jomās ir vairāk pieejams nekā citiem fundamentāliem pētījumiem zinātnē.

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.– 2027. gadam paredz, ka finansējumam 2024. gadā jāsasniedz 1%, 2027. gadā – 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr visu laiku sabiedriskajā telpā izskan, ka zinātnei ir par maz finansējuma. Kā situāciju vērtējat no sava skatpunkta?

Nedaudz paskatījos “Eurostat” datus par vidējo finansējumu Eiropas Savienībā. 2020. gadā tas bija 2,3% no IKP. Latvija vēl ļoti atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja. Protams, labi, ka finansējums pieaug. Tomēr tādām zinātnes lielvalstīm kā Beļģija, Vācija, Zviedrija tas ir virs 3% no IKP. Perspektīva, kur tiekties, ir.

Darām ļoti daudz, piesaistām finansējumu, cik tas ir iespējams. Latvijas mērogā ir fundamentālo lietišķo pētījumu programma, valsts pētījumu programma Covid-19 seku mazināšanai. Tagad būs vairāki projekti, kas saistīti ar genoma izpēti – gan tie, kurus finansē Eiropas Savienība, gan citi.

Protams, varu apgalvot –, ja finansējums būtu lielāks, Latvijā varētu izdarīt daudz vairāk, pētījumi būtu krietni augstākā līmenī. Bieži vien līdzekļu apjoms ir nepietiekams. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, mūsu zinātniskās darbības līmenis pēdējos gados ir pieaudzis.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā ir izveidota ļoti laba infrastruktūra, uz kuras bāzes varam attīstīt zinātni, tomēr bez finansējuma tas ir grūti.

Vai to, ko jūsu zinātnieku darba grupa ir izpētījusi, var salīdzināt ar pasaulē veiktajiem pētījumiem? Parasti dažādu valstu zinātnieku pētījumi notiek paralēli. Kā uz pasaules fona vērtējat savas komandas sasniegumus?

Saistībā ar hipofīzes un aizkuņģa dziedzeru audzēju izpēti mums ir veiksmīga sadarbība ar ārvalstu pētniekiem. Tas, ko redzam, – būtībā nekonkurējam ar zinātniekiem, ar kuriem sadarbojamies. Mums ir viens mērķis, proti, pētīt aspektus, kas ir saistīti ar audzēju, lai to diagnosticētu un veiksmīgāk ārstētu. Katra grupa veido savu pieeju, kas ir atšķirīga no citām. Mēs papildinām viens otra darbību, iegūstam arvien lielāku zināšanu bāzi, kas kopā tiek uzkrāta, lai nākotnē varētu veidot jaunas terapijas.

Ņemot vērā finansējuma pieejamību, veicam pasaules līmeņa pētījumus, kas būtu daudz augstvērtīgāki, ja būtu pieejams vairāk finansējuma.

Lasīju, ka Lietuva vēlas kļūt par pasaules līderi dabaszinātnēs un pēc astoņiem gadiem panākt Singapūru pēc dabaszinātņu sektora radītā IKP apmēra. Vai, jūsuprāt, Latvija arī varētu izvirzīt ambiciozu mērķi zinātnes attīstībā?

Tas būtu ļoti pozitīvi, un, protams, šim procesam būtu nepieciešams arī valsts atbalsts. Kam Latvijai vajadzētu koncentrēties? Domāju, ka termins “līderis dabaszinātnēs” ir ļoti izplūdis.

Latvijai būtu nepieciešams koncentrēties tai infrastruktūrai un kompetencēm, kas valstij jau ir, mēģinot tās maksimāli attīstīt.

Tā ir gan biomedicīnas joma, kur redzam, ka esam stipri, ir grupas, kurām ir pieredze, gan citas jomas. Vajadzētu akcentēt potenciālās tēmas, kas nākotnē Latvijā varētu veicināt lielāku attīstību.

Vai vajadzētu izvirzīt vienu mērķi, kam atvēlēt līdzekļus? Vai tomēr sadalīt finansējumu mazākās daļās un strādāt vairākos virzienos?

Ļoti daudzas pētniecības jomas savstarpēji pārklājas. Populāra kļūst nanomedicīna, kur dažādām medicīniskām problēmām tiek lietoti atšķirīgi ķīmiski–fizikāli risinājumi, kas ir nepieciešami, piemēram, veiksmīgākai terapijas nogādāšanai līdz audzējam, tā sauktās nanodaļiņas, kur nevaram iztikt bez kompetentām personām citās jomās. Attiecīgi nevarētu teikt, ka, piemēram, biomedicīna varētu būt vienīgais, kam Latvijā jānovirza līdzekļi. Visas jomas ir svarīgas, ir multidisciplinārās pētniecības, kur ir nepieciešamas arī citas kompetences, un tas ir svarīgi.

Valdība 14. februārī atbalstīja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projekta īstenošanu, kurā paredzēts nodrošināt Latvijas iedzīvotāju genoma references datu uzglabāšanu un apstrādes rīku izstrādi. Projektu īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs par ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Šo projektu vada profesors Kloviņš, un tas ir cieši saistīts ar genoma datu apstrādi biobankas ietvaros. Šogad sākam īstenot Eiropas “Viens miljons genomu” projektu, kur par dalībnieku iesaisti un paraugu apstrādi, no kuriem tiek iegūti genoma dati, atbildīga ir biobanka.

Projekts, kuru pieminat, nodrošinās genoma datu uzglabāšanas un apstrādes kapacitāti. Kāpēc ir svarīga dažādu rīku izveide? Tādēļ, ka tas potenciāli ļautu maksimāli izmantot genoma datus dažādām personalizētajām medicīnas vajadzībām, piemēram, nosakot, kurām personām vai personu grupām būtu piemēroti vieni vai otri medikamenti.

Kāpēc ir svarīga Latvijas iedzīvotāju genoma datubāzes attīstība? Ko tas katram no mums nozīmē?

Tas nozīmē, ka mums ir apkopota informācija par Latvijas populācijas iedzīvotāju genomiem. Tie, kas atrodas biobankā, ne visi ir sekvencēti vai genotipēti, bet daļa tomēr ir. Projektā pakāpeniski mēģinām arvien vairāk genomu sekvencēt un genotipēt.

Genoma struktūra dažādām populācijām atšķiras. Esam atšķirīgi, piemēram, no angļiem, vāciešiem.

Lai saprastu genoma atšķirības, ir nepieciešama bāze, kurā ir genoma dati. Varam noteikt, cik lielā mērā, piemēram, Anglijā izpētīta genoma nomaiņa, kas ir saistīta ar slimību vai atbildi uz medikamentiem, attiecas arī uz Latvijas populāciju.

Potenciāli izpētot, kādā apjomā un kādi ģenētiskie varianti ietekmē atbildi uz zālēm, varam šo informāciju piemērot arī Latvijas populācijai.

Nākotnē, iegūstot vairāk informācijas un to pētot, varētu prognozēt iespēju, ka konkrēti cilvēki Latvijā potenciāli saslimtu ar kādu noteiktu slimību. Pieņemsim, tas varētu palīdzēt veikt agrīnāku diagnostiku, ātrāk atklāt vai patiešām prognozēt, ka attiecīgās zāles vienam cilvēkam nebūs piemērotas, savukārt otram tās būs jālieto. Tas, protams, nenotiek vienā brīdī, ir nepieciešami ilgtermiņa pētījumi, kurus veicam, un pakāpeniski veidojas zināšanu bāze.

Nākotnē pētījumi būs ievērojams atbalsts veselības aprūpei Latvijā, jo genoma analīžu cenas pēdējā laikā ļoti krītas, un šādi dati varētu būt pieejami plašam sabiedrības lokam.

Zinātnieku grupas Anglijā un Nīderlandē jau konkrētās slimnīcās veic cilvēku genotipēšanu, iegūst informāciju par potenciālajiem riskiem un medikamentu iedarbību, proti, sāk zinātni ieviest praksē un skatīties, kā tas strādā.

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu jaunajiem zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Valdības deklarācijā izvirzītais mērķis palielināt kopējo finansējumu zinātnei ne mazāk kā 1,5% apmērā no IKP pašreizējo 0,7% vietā joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
12
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU