VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. aprīlī, 2023
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Izglītība
21
21

Zinātni valsts novērtē ar diplomu

LV portālam: AINĀRS STEPENS, medicīnas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors neiroloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs.

FOTO: Alīna Kļaviņa, Latvijas Vēstnesis.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Militārās medicīnas pētījumu un studiju centrs līdzdarbojas augsta līmeņa starptautiskos projektos – lielākā daļa no tiem ir saistīti ar NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizāciju, kurā pētījumi tiek īstenoti par katras dalībvalsts piešķirtajiem līdzekļiem. Latvijā pētījumi tiek veikti, primāri balstoties zinātnieku labajā gribā, iniciatīvā un RSU līdzekļos, kas paredzēti pētniecībai, intervijā secina medicīnas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors neiroloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs AINĀRS STEPENS.

īsumā
  • Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra rašanās pirmsākumi meklējami jau 2014. gadā, šis laiks sakrita ar Ukrainas kara pirmo fāzi. RSU izrādīja iniciatīvu, lai sniegtu savu pienesumu kopējā visaptverošā valsts aizsardzībā.
  • Visvairāk pētniecisko aktivitāšu ir Cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijā, kas nodarbojas ar pētniecību militārās medicīnas un cilvēkfaktora (dažādas situācijas, kas saistītas ar personāla jautājumiem – fiziskajiem, psiholoģiskajiem u. c.) jomā.
  • Dr. Kārlis Rācenis ir Latvijas pārstāvis NATO darba grupā par bakteriofāgu terapiju un ieņem nozīmīgu lomu šajā komandā. Tēma ir ļoti aktuāla saistībā ar pieaugošo bakteriālo rezistenci pret antibiotikām. Vajag alternatīvas metodes, kādā veidā tās iznīcināt.
  • Apjomīgs projekts bija veltīts muskuloskeletālajam traumatismam, kas ir galvenais medicīniskais iemesls, kāpēc visā NATO militārajā sistēmā militārpersonas priekšlaicīgi atstāj dienestu.
  • Vēl viens sadarbībā ar NATO īstenotais projekts ir saistīts ar virtuālajā realitātē balstītas apmācības programmas lietderīgu izstrādi un ieviešanu.
  • Mēs kā pētnieki darām, mūsuprāt, labu un valstisku darbu – ar iniciatīvu un lielu iedvesmu gribam dot ieguldījumu mūsu valstij. Līdz šim pētījumi vienmēr ir veikti, primāri balstoties pētnieku labajā gribā, iniciatīvā un RSU līdzekļos, kas paredzēti pētniecībai.
  • Latvijā pats svarīgākais nav saistīts ar jaunu tehnoloģiju trūkumu, drīzāk pamatzināšanu un prasmju nepietiekamību, kā rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Militārās medicīnas pētījumu un studiju centrs tika izveidots 2017. gadā. Kāpēc radās vajadzība pēc šādas institūcijas?

Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra rašanās pirmsākumi meklējami jau 2014. gadā, šis laiks sakrita ar Ukrainas kara pirmo fāzi. RSU izrādīja iniciatīvu, lai sniegtu savu pienesumu kopējā visaptverošā valsts aizsardzībā.

Pēc izglītības esmu neirologs, konsultēju Nacionālo bruņoto spēku (NBS) medicīnas nodrošinājuma centrā. Ņemot vērā gan akadēmisko, gan medicīnisko pozīciju, tiku izvēlēts turpināt iepriekšējo pārstāvju darbu NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācijas (Science and Technology Organisation) cilvēkfaktora un medicīnas (Human Factors and Medicine) kolēģijā.

Strādājot šajā kolēģijā, tika identificēti arvien jauni pētījumi, kuros RSU pētnieki varēja sniegt jēgpilnu veikumu, noslēdzām sadarbības līgumu ar NBS un Aizsardzības ministriju (AM) – universitātes ieguldījums aizsardzības un kopējām pētniecības vajadzībām sāka būtiski palielināties.

Lai sistematizētu un koordinētu RSU darbību, 2017. gadā izveidojām RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centru (MMPSC).

Lasīju, ka centrs sniedz ieguldījumu valsts drošības un aizsardzības spēju pilnveidošanā, piedaloties un koordinējot vietējas un starptautiskas nozīmes pētnieciskās aktivitātes cilvēkzinību un medicīnas jomā.

Centram ir trīs galvenie uzdevumi. Primārais – koordinējam aktivitātes, kuras RSU veic militārās pētniecības jomā. Vairums no tām ir saistītas ar NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizāciju. Pētījumus veicam arī sadarbībā ar Latvijas industriju.

Izvēlamies iesaistīties projektos, kuri ir gan ar praktisku ievirzi un potenciālu sniegt reālu ieguldījumu NBS vajadzībām, gan zinātnisku tvērumu un kuru īstenošanai kopumā mums ir pieredze un kapacitāte.

Centrs pārstāv RSU intereses vietējās un starptautiskās institūcijās jautājumos, kas saistīti ar militāro medicīnu. Sadarbojamies ar AM un NBS, aktīvi esam pārstāvēti Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā.

Aizvadītajā gadā saņēmāt “Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvu 2022” nominācijā “izglītība”. Kas ir atzinības pamatā?

Tas ir centra trešais mērķis, proti, īstenot apmācības abos virzienos – gan militārajiem mediķiem civilās medicīnas aktualitātēs, gan civilajiem mediķiem sadarbībā ar NBS un AM militārās medicīnas jomā. Saistībā ar pēdējo pienākumu tuvāk konkrētam rezultātam esam pavirzījušies pēdējā gada laikā, jo tas ir sarežģīts uzdevums, īpaši apstākļos, kad civilajai augstskolai nav atsevišķas struktūras, kuras kompetencē būtu mācīt specifiskas medicīnas zināšanas un prasmes militārajā vidē. Tāpēc vairākus gadus centrs sadarbībā ar RSU Medicīnas fakultāti un Medicīnas izglītības un tehnoloģiju centru strādā pie mācību programmu izstrādes studentiem un civilajiem ārstiem.

Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece intervijā aicināja valdību padomāt par finansējumu medicīnai, jo var pienākt X stunda, un tad mediķi būs vajadzīgi. Taču jūs apgalvojat, ka samērā grūti vedas ar apmācības organizēšanu civilajiem mediķiem militārās medicīnas jomā.

RSU ir laba kompetence sagatavot civilos mediķus visās jomās. Tomēr vienlaikus, ņemot vērā miera apstākļus, kādos esam dzīvojuši, mums nav pietiekamas kompetences militārās medicīnas jomā.

Tāpēc šīs programmas izstrāde ir daudz sarežģītāks uzdevums. Zināmā mērā tā ir jārada no jauna.

Neviens nešaubās, ka civilajiem mediķiem ir jāsaprot, kāda būs viņu loma X stundā, kas un kā būs jādara, kā viss tiks organizēts.

Tādēļ ar AM un starptautisko partneru atbalstu strādājam pie programmas izstrādes, kas varētu būt gatava šogad.

Pie kādiem projektiem MMPSC vēl strādā?

NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācija ir NATO apakšstruktūra, kas sastāv no septiņām kolēģijām. Katra no tām pārstāv kādu zinātnes jomu. Visvairāk pētniecisko aktivitāšu ir Cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijā, kas nodarbojas ar pētniecību militārās medicīnas un cilvēkfaktora (dažādas situācijas, kas saistītas ar personāla jautājumiem – fiziskajiem, psiholoģiskajiem u. c.) jomā.

Darbība NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācijā nozīmē, ka vismaz trīs dalībvalstis, tomēr parasti to ir daudz vairāk, ir apzinājušas problēmu, kuru kolektīvā veidā mēģina izpētīt. Savukārt mēs iesaistāmies NATO aktivitātēs, lai radītās zināšanas nodotu NBS un palīdzētu NATO kā aliansei analizēt un risināt noteiktus jautājumus.

Līdz šim brīdim centrs ir iesaistījies deviņās Zinātņu un tehnoloģiju organizācijas rīkotajās aktivitātēs, visas ir ar praktisku ievirzi.

RSU kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un NBS ir radījusi datorizētu personības novērtēšanas sistēmu pacienta psihiskā stāvokļa novērtēšanai Latvijas kultūrvidē.

Instrumenta izstrāde ir saistīta ar NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācijas projektu, kas bija veltīts pašnāvībām militārajā vidē. Latviju šajā projektā pārstāvēja profesors Māris Taube. Projekts ieguva NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācijas zinātniskās ekselences balvu.

Tāpēc projektam bija turpinājums – izstrādāt instrumentus, ar kuriem militārie līderi var apzināt un mazināt pašnāvības risku militārajā vidē.

Projektā “Datorizētas personības novērtēšanas sistēmas izstrāde” sadarbībā ar RTU un AM īstenojām kopdarbu, kurā RSU izstrādāto Latvijas klīnisko personības testu (LKPT) integrēja portatīvā viedierīcē, kuru nodevām lietošanā NBS. LKPT ir pirmais un šobrīd vienīgais mūsu kultūrvidē adaptētais klīniskais personības tests.

Šis ir tikai viens no reālajiem piemēriem, ko centram dod iesaiste NATO projektos.

Vai šis projekts palīdz novērst pašnāvības risku?

Uz šo jautājumu nav vienkārši atbildēt. Klīniskās personības tests nav panaceja, lai precīzi diagnosticētu visus riska grupas karavīrus, kuriem būtu jāpalīdz.

Tas nav tests, kur atbildam uz desmit jautājumiem izklaides žurnālā. Tas ir tests, ar kuru mēģina noskaidrot, vai personai ir kādas patoloģiskas personības iezīmes. Un tas nekādā veidā nav domāts tikai pašnāvību diagnostikai un konkrēti militārajai videi. Tests ir izstrādāts, lai psihologi varētu veikt korektu un kvalitatīvu personības traucējumu diagnostiku.

Kādās NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas projektu aktivitātēs vēl piedalāties?

Vēl viens apjomīgs projekts, kurā iesaistījāmies, bija veltīts muskuloskeletālajam traumatismam, ar to saprotot dažādas ar pārslodzi saistītas hroniskas traumas, kā, piemēram, muskuļu sastiepumus, kaulu lūzumus pārslodzes dēļ utt.

Vienkāršoti var teikt, ka militārā vide armijā ir salīdzināma ar profesionālo sportu, kur muskuļu skeletālās traumas ir ikdiena.

Šīs traumas ir galvenais medicīniskais iemesls, kāpēc visā NATO militārajā sistēmā militārpersonas priekšlaicīgi atstāj dienestu.

Pētījumā RSU doktorante Darja Ņesteroviča pirmoreiz Latvijā apkopoja datus par muskuloskeletālo traumatismu noteiktā laika periodā un pēc tam tos kopīgoja ar NATO kolēģiem. Savukārt D. Ņesterovičas doktora disertācija ir par muskuļu skeletālo traumatismu kāju muskulatūrā un to saistību ar militāro zābaku lietošanu.

Šajā gadījumā NBS ieguva divas kompetences. Pirmkārt, NBS instruktorus iepazīstinājām ar citu NATO dalībvalstu fiziskās sagatavošanas programmām, ar to, kā tiek organizēta treniņu metodika militārpersonām, kurai ir svarīga loma, lai neiegūtu muskuloskeletālās traumas.

Otrkārt, izpētījām dažādus gaitas parametrus ar un bez zābakiem. Sniedzām ieguldījumu tajā, kādi ir potenciālie riska faktori kājām saistībā ar zābaku lietošanu.

Analizējām arī zābaku lietošanas paradumus. Piemēram, izrādās, ka cilvēki itin bieži izvēlas nepareiza izmēra apavus.

Ko secinājāt par militārajiem zābakiem?

Projektā aprakstījām, kāds ir muskuloskeletālais traumatisms Latvijā. Tas būtiski neatšķiras no situācijas citās NATO dalībvalstīs.

Tāpat esam padziļināti pētījuši militāro zābaku lomu NBS. Vairums cilvēku neizvēlas pareizu izmēru zābakiem – parasti tie ir par mazu un rada diskomfortu, tomēr tas nav būtisks faktors traumu iegūšanai. Parādījām, kā zābaku lietošana stabilizē potīti.

Mūsdienu zinātnē reti ir kā pirms 100 gadiem, kad izgudroja rentgena aparātu un par to saņēma Nobela prēmiju (vācu zinātnieks Vilhelms Konrāds Rentgens 1895. gadā atklāja elektromagnētiskās radiācijas veidu, kuru mūsdienās pazīst kā rentgenstarus jeb X staru; šeit – red. piez.). Tagad inovācijas sastāv, ja tā var teikt, no daudziem maziem pilieniem, kuri pārtop pielietojamā izgudrojumā brīdī, kad līmenis traukā sasniedz kritisko robežu. Mēs nekad nezinām, kurš būs pēdējais piliens, pēc kura mainīsies viedoklis vai rezultāts.

Tāpēc ir svarīga sadarbība NATO dalībvalstu starpā –, kopīgiem spēkiem un katram liekot klāt pa pilienam, sasniedzam rezultātu.

Lai sniegtu labākos ieteikumus turpmākajiem militāro zābaku iepirkumiem, pirms diviem trim gadiem MMPSC bija plāns iesaistīties kā ekspertiem jaunu militāro zābaku iepirkuma konkursā. Vai ideja tika īstenota? Nē, palika kā nodoms. Tas ir piemērs, ka ne vienmēr izmantojam kompetenci, kuru esam radījuši, pašu labā.

Atzinību ir ieguvis arī ārsta Kārļa Rāceņa pētījums “Bakteriofāgu terapijas pielietojums militārajā medicīnā”.

Jā, tēma ir ļoti aktuāla saistībā ar pieaugošo bakteriālo rezistenci pret antibiotikām, t. i., baktērijas kļūst izturīgas pret antibiotikām, un vajag alternatīvas metodes, kādā veidā tās iznīcināt.

NATO kolēģi – pētnieki no Beļģijas – aicināja mūs palīgā, lai atbalstām viņu iniciēto projektu, ņemot vērā mūsu tradīcijas, kompetenci un interesi. Dr. K. Rācenis ir Latvijas pārstāvis darba grupā par bakteriofāgu terapiju un ieņem nozīmīgu lomu šajā komandā. Pētnieku grupa patlaban veido lielu konsorciju, lai veidotu pieteikumu finansējuma saņemšanai Eiropas drošības fonda ietvaros.

Iesaiste pētījumā mums kā pētniekiem ir bijusi interesanta, ir liela atsaucība no NATO pētnieku saimes.

Pateicoties projekta laikā iegūtajiem kontaktiem, esam izglābuši vismaz divas dzīvības civilajiem slimniekiem Latvijā.

Vēl viens sadarbībā ar NATO īstenotais projekts ir saistīts ar virtuālajā realitātē balstītas apmācības programmas lietderīgu izstrādi un ieviešanu. Latvijā ir jaunuzņēmums Exonicus, kas izstrādā dažādus scenārijus militārās medicīnas apmācību programmām, izmantojot priekšrocības, kuras sniedz virtuālā realitāte. Pirms pāris gadiem veicām pētījumu, kurā salīdzinājām, vai, mācot studentus, izmantot klasiskos manekenus vai virtuālajā realitātē balstītas simulācijas.

Bija svarīgi noskaidrot, vai virtuālā realitāte ir tikpat efektīva kā klasiskā simulācija. Secinājām, ka virtuālajā realitātē balstītas apmācības, ja runa ir par lēmumu pieņemšanas aspektiem, nav sliktākas par tām, kurās tiek izmantoti klasiskie manekeni.

Ilgtermiņā tam ir būtiska ietekme. Piemēram, virtuālajā realitātē vienlaikus var mācīties liels daudzums studentu, instruktora pastāvīga līdzdalība nav nepieciešama.

Kopīgiem spēkiem – gan ar NATO, gan sadarbībā ar jomas industriju – MMPSC mēģina attīstīt jaunas metodes, kādā veidā var tikt mācīta militārā medicīna. Cenšamies kopīgi atrast pareizo risinājumu, lai to izstrādātu un ieviestu praksē.

Kas finansē MMPSC?

Šajos gandrīz 10 gados, kopš pārstāvu Latviju NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācijas Cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijā, šis jautājums vienmēr ir bijis aktuāls. Starptautiskās sadarbības projekti pēc savas nozīmības ir līdzīgi Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmai Horizon Europe (“Apvārsnis Eiropa”). Tomēr, ja Horizon Europe projekti tiek finansēti no ES līdzekļiem, NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācijas pētījumi tiek īstenoti par katras dalībvalsts piešķirtajiem līdzekļiem. Mūsu gadījumā no Latvijas budžeta faktiski nav piešķirts ne centa. Līdz šim pētījumi allaž ir veikti, primāri balstoties pētnieku labajā gribā, iniciatīvā un RSU līdzekļos, kas paredzēti pētniecībai. Nelielu atbalstu tīklošanās pasākumiem esam saņēmuši no NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācijas atbalsta programmas.

AM aizpagājušajā gadā tika uzsākta valsts pētījuma programma, kurā pieteicāmies ar projektiem, kurus realizējām sadarbībā ar NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizāciju. Lai gan tie bija starptautiski nozīmīgi, diemžēl finansējumu neieguvām.

Mēs kā pētnieki darām, mūsuprāt, labu un valstisku darbu – ar iniciatīvu un lielu iedvesmu gribam dot ieguldījumu mūsu valstij.

Vai valsts nāk pretī un novērtē mūsu darbu? Jā, valsts kā novērtējumu piešķir diplomu, taču, vai esam saņēmuši finansiālu atbalstu pētniecisko darbu veikšanai? Diemžēl mūsu gadījumā varam nosaukt tikai vienu piemēru – jau iepriekš minēto projektu “Datorizētas personības novērtēšanas sistēmas izstrāde”, kuru īstenojām sadarbībā ar RTU un AM.

Kad vērtējam, kuros NATO Zinātņu un tehnoloģiju organizācijas projektos iesaistīties, AM atsaucība ir arvien mazāka, to pamatojot, ka strādā NBS vajadzībām. Savukārt NBS prioritāšu sarakstā Cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijas īstenotie pētījumi ne vienmēr ir pirmajās vietās.

Par katru no projektiem, kuros gribam vai jau esam iesaistījušies, ar pilnu atbildību varam atbildēt, kāpēc tas mums ir interesanti, kāpēc ir vajadzīgs NATO un kāds būtu ieguldījums NBS vajadzībām.

Nesen Bloomberg tika rakstīts, ka Silikona ielejā vecā mantra – “ieviest jauninājumus vai mirt” – ir spēkā ne tikai rūpniecībā, bet arī ģeopolitikā. Vai to var attiecināt arī uz militāro medicīnu?

Gan jā, gan nē. Pamatlietas ne vienmēr ir ļoti inovatīvas vai sarežģītas. Par tām ir jādomā, tās ir jātrenē un jāīsteno pamatprincipi.

Brīdī, kad runājam par tālāko, iespējām militārās medicīnas jomā palīdzēt cietušajam, mūsdienu tehnoloģijas ir ārkārtīgi būtiskas.

Sākot ar to, kādi var būt jaunākie medikamenti, kādas var būt to ievades tehnoloģijas, kādas ir iespējas cietušo transportēt un evakuēt. Visbeidzot ar jaunākajiem sasniegumiem robotikā funkciju atjaunošanā un rehabilitācijā. Par to nav šaubu.

Latvijā pats svarīgākais nav saistīts ar jaunu tehnoloģiju trūkumu, drīzāk pamatzināšanu un prasmju nepietiekamību, kā rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Līdz ar to valsts visaptverošas aizsardzības nodrošināšanai nozīmīgāka ir pamatkompetenču ieviešana gan medicīnas studentu apmācībā, gan medicīnas profesionāļu izglītošanā.

ZINĀTNE UN ZINĀŠANAS KĀ VALSTS VĒRTĪBA

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Valdības deklarācijā izvirzītais mērķis palielināt kopējo finansējumu zinātnei ne mazāk kā 1,5% apmērā no IKP pašreizējo 0,7% vietā joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
21
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI