Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai iegūtu starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas zinātņu doktoru karjeras tālāko attīstību, mobilitāti un zinātnisko darbību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi ir veikusi apsekojumu “Zinātņu doktoru tālākā karjera”. Apkopotie dati liecina –, kopš iepriekšējās desmitgades sākuma, kad doktora grādu ieguvušo personu skaits gadā Latvijā pārsniedza 300, tagad tas ir samazinājies līdz 136.
LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka doktora grāda ieguvēju skaits Latvijā ir 2—2,5 reizes mazāks, nekā nepieciešams pētnieku ataudzei, kas ir viens no zinātnes politikas galvenajiem uzdevumiem. Turklāt vislielākais doktoru skaits ir vecuma grupā virs 70 gadiem, no kuriem daudzi zinātnē vairs nav aktīvi.
Latvijā 2019. gadā bija 7765 zinātņu doktori, kas veido 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī 25—64 gadu vecumā. Salīdzinoši Igaunijā tie ir 0,7%, Somijā – 1,2%, Dānijā – 1,4%, Slovēnijā – 3,8%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 23 dalībvalstu vidū ir 1,1%.
Galvenie zinātņu doktoru finanšu avoti studijām doktorantūrā ir bijusi darba samaksa par pedagoģisko vai zinātnisko darbu, darba samaksa par darbu, kas nav saistīts ar pedagoģiju vai pētniecību, kā arī Latvijas zinātniskā vai studiju stipendija. Lai uzlabotu doktorantūras studiju kvalitāti un ieviestu jaunu finansēšanas kārtību, doktorantiem nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, valdība par vienu no prioritātēm augstākās izglītības jomā ir noteikusi jauna doktorantūras modeļa izstrādi.
Kopējā zinātņu doktoru sadalījumā ir tendence samazināties doktoru īpatsvaram dabaszinātnēs, turpretī pieaugt – sociālajās zinātnēs. Apsekojuma veikšanas brīdī zinātniskajā darbībā bija iesaistīti 66,8% no kopējā zinātņu doktora skaita Latvijā. Visvairāk zinātnisko rakstu publicējuši pētnieki sociālo zinātņu, dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju nozaru grupās, savukārt patentu pieteikumu un saņemto patentu pārsvars ir dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs.
2019. gada aptaujai tika izveidota izlase ar 1500 personām, no kurām 1007 jeb 67,1% sniedza atbildes uz jautājumiem. Iepriekš apsekojums tika veikts 2015. gadā.
Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība
Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.
Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.
Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”
Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).
Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?
Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.
