Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai iegūtu starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas zinātņu doktoru karjeras tālāko attīstību, mobilitāti un zinātnisko darbību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi ir veikusi apsekojumu “Zinātņu doktoru tālākā karjera”. Apkopotie dati liecina –, kopš iepriekšējās desmitgades sākuma, kad doktora grādu ieguvušo personu skaits gadā Latvijā pārsniedza 300, tagad tas ir samazinājies līdz 136.
LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka doktora grāda ieguvēju skaits Latvijā ir 2—2,5 reizes mazāks, nekā nepieciešams pētnieku ataudzei, kas ir viens no zinātnes politikas galvenajiem uzdevumiem. Turklāt vislielākais doktoru skaits ir vecuma grupā virs 70 gadiem, no kuriem daudzi zinātnē vairs nav aktīvi.
Latvijā 2019. gadā bija 7765 zinātņu doktori, kas veido 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī 25—64 gadu vecumā. Salīdzinoši Igaunijā tie ir 0,7%, Somijā – 1,2%, Dānijā – 1,4%, Slovēnijā – 3,8%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 23 dalībvalstu vidū ir 1,1%.
Galvenie zinātņu doktoru finanšu avoti studijām doktorantūrā ir bijusi darba samaksa par pedagoģisko vai zinātnisko darbu, darba samaksa par darbu, kas nav saistīts ar pedagoģiju vai pētniecību, kā arī Latvijas zinātniskā vai studiju stipendija. Lai uzlabotu doktorantūras studiju kvalitāti un ieviestu jaunu finansēšanas kārtību, doktorantiem nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, valdība par vienu no prioritātēm augstākās izglītības jomā ir noteikusi jauna doktorantūras modeļa izstrādi.
Kopējā zinātņu doktoru sadalījumā ir tendence samazināties doktoru īpatsvaram dabaszinātnēs, turpretī pieaugt – sociālajās zinātnēs. Apsekojuma veikšanas brīdī zinātniskajā darbībā bija iesaistīti 66,8% no kopējā zinātņu doktora skaita Latvijā. Visvairāk zinātnisko rakstu publicējuši pētnieki sociālo zinātņu, dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju nozaru grupās, savukārt patentu pieteikumu un saņemto patentu pārsvars ir dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs.
2019. gada aptaujai tika izveidota izlase ar 1500 personām, no kurām 1007 jeb 67,1% sniedza atbildes uz jautājumiem. Iepriekš apsekojums tika veikts 2015. gadā.
