NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
09. decembrī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
11
11

Doktorantūra un jaunais modelis datos un virzībā

Kopš iepriekšējās desmitgades sākuma, kad doktora grādu ieguvušo personu skaits gadā Latvijā pārsniedza 300, tagad tas samazinājies līdz 136. Tas ir 2—2,5 reizes mazāk, nekā nepieciešams pilnvērtīgai ataudzei, kas ir viens no zinātnes politikas galvenajiem uzdevumiem.

LV portāla infografika. Avots: OECD Education at a Glance 2018

Priekšnosacījumi studiju kvalitātes uzlabošanai un jauna finansēšanas kārtība, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā. Šādus un citus ieguvumus sola jaunais doktorantūras modelis, kurš guvis arī nozares atbalstu. Tiesa, ar piebildi, ka pa īstam to varēs novērtēt tikai darbībā. 

īsumā
  • Doktora grāda ieguvēju skaits Latvijā ir 2—2,5 reizes mazāks, nekā nepieciešams pētnieku ataudzei, kas ir viens no zinātnes politikas galvenajiem uzdevumiem.
  • Jaunais doktorantūras modelis ļaus sagatavot pietiekami daudzus doktora grāda ieguvējus ar atbilstošām zināšanām, prasmēm un kompetenci.
  • Jaunais doktorantūras modelis paredz doktorantūras skolu izveidi, individualizētu promocijas padomi, jaunu finansēšanas modeli un ikmēneša atalgojumu doktorantiem par darbu augstskolā, kurā studē.
  • Nozares pārstāvji jauno modeli vērtē atzinīgi, norādot, ka lielākais izaicinājums būs tā īstenošana praksē.

Pēdējā desmitgadē pasaulē, īpaši Eiropā, nostiprinājies uzskats, ka doktorantūra, apvienojot augstāko izglītību un zinātni, nodrošina vislabāko kvalifikāciju zināšanu un inovāciju radīšanai, īstenošanai un izplatībai. Ņemot vērā starptautiskās tendences un Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas vajadzības, pirms dažiem gadiem arī Latvijas valdība noteica jauna doktorantūras modeļa izstrādi kā vienu no valsts prioritātēm augstākās izglītības jomā.

Par problēmām doktorantūras procesā un ieguvumiem, ko sola jaunais modelis aizvadītajā nedēļā diskusijā “Doktorantūra: status quo un virzība uz pētniecības izcilību” sprieda nozares pārstāvji. Pasākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prezentēja sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi veiktā apsekojuma “Zinātņu doktoru tālākā karjera” datus.

Doktoru skaits – nepietiekams

Līdzšinējo doktorantūras sistēmu Latvijā raksturo virkne problēmu. Kopš iepriekšējās desmitgades sākuma, kad doktora grādu ieguvušo personu skaits gadā Latvijā pārsniedza 300, tagad tas samazinājies līdz 136. Tas ir 2—2,5 reizes mazāk, nekā nepieciešams pilnvērtīgai ataudzei, kas ir viens no zinātnes politikas galvenajiem uzdevumiem, skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders. Doktora grāda ieguvēji Latvijā veido 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita 2564 gadu vecumā. Savukārt Igaunijā šī proporcija ir 0,7%, Somijā – 1,2 %, Dānijā – 1,4%, Slovēnijā – 3,8%. OECD vidējais rādītājs ir 1,1%. Zinātņu doktoru kopējais skaits Latvijā 2019. gadā bija 7765 personas. Salīdzinot 2019. gada datus ar rezultātiem 2010. un 2016. gadā, secināms, ka turpina pieaugt zinātņu doktoru skaits vecuma posmos no 35 līdz 44 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem. Tomēr vislielākais doktoru skaits ir vecuma grupā virs 70 gadiem, no kuriem daudzi zinātnē vairs nav aktīvi, norādīja J. Paiders. Pētniecībā un zinātniskajā darbībā ir iesaistīti 66,8% Latvijas zinātņu doktoru. 

LV portāla infografika

Četras piektdaļas procentu doktora grāda ieguvēju laika posmā no 2016.2020. gadam sagatavojušas četras zinātnes universitātes – LU, RTU, LLU un RSU. Zinātņu doktoru skaits pieaudzis sociālajās zinātnēs, taču samazinājies dabaszinātnēs. Lai gan Eiropas Komisijas rekomendācijas Latvijai paredz uzlabot pētnieku starptautisko sadarbību un integrāciju, zinātņu doktoru mobilitāte bijusi nepietiekama. Apsekojuma pārskatā minētais norāda, ka laika posmā no 2009. līdz 2018. gada nogalei starptautiskā mobilitātē vairāk par trim mēnešiem devušies vismaz 6% Latvijas zinātņu doktoru.

2019. gadā veiktā apsekojuma dati liecina, ka galvenie zinātņu doktoru finanšu avoti studijām doktorantūrā ir bijusi darba samaksa par pedagoģisko vai zinātnisko darbu, darba samaksa par darbu, kas nav saistīts ar pedagoģiju vai pētniecību, kā arī Latvijas zinātniskā vai studiju stipendija. Dažādu blakusdarbu veikšana būtiski kavē doktora grāda iegūšanu, norādīja IZM Zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone

Doktorantūras skolas, efektīvākas studijas, pietiekams atalgojums

Valdība jauna doktorantūras modeļa izstrādi ir noteikusi par vienu no prioritātēm augstākās izglītības jomā. Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 345 “Par konceptuālo ziņojumu “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” ” paredzēts, ka jaunais doktorantūras modelis ļaus sagatavot pietiekami daudz doktora grāda ieguvēju ar atbilstošām zināšanām, prasmēm un kompetenci. Jaunais modelis paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kam jānoslēdzas ar doktora grāda iegūšanu. Līdz šim lielākajā daļā augstskolu doktora studiju programmas bija nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa – pēc programmas apguves doktorants kļuva par doktora grāda kandidātu un virzīja savu promocijas darbu aizstāvēšanai, kas varēja ilgt pat vairākus gadus. Saskaņā ar jauno kārtību kopējais doktora līmeņa studiju process nebūs ilgāks par trim, četriem gadiem un atbildīs labai starptautiskai praksei, vienkāršojot un būtiski saīsinot promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai, skaidro IZM. Doktorantūra nebūs sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu.

Doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti – doktorantūras skolās –, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. Doktorantūras skolām tiek noteiktas vienādas prasības, tādējādi, paaugstinot kopējo doktora studiju programmu kvalitāti visā valstī. “Tas būs vienots institucionāls ietvars, lai nodrošinātu kvalitāti visos doktorantūras posmos. Vienota pieeja, vienoti standarti, vienota kvalitātes vadības sistēma,” skaidroja D. Jansone. Augstskola varēs veidot doktorantūras skolu, ja tai būs atbilstošais sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, kas mazinās problēmu, ko nereti risina paši doktoranti, piesaistot atbilstoši sagatavotus promocijas darbu vadītājus un konsultantus. Promocijas darbiem paredzēta individualizēta promocijas padome piecu locekļu sastāvā, tai skaitā ar trim recenzentiem, no kuriem vismaz viens ir ārvalstu zinātnieks.

Jaunais modelis paredz doktoranta atalgojumu – 1000 eiro mēnesī –, ieskaitot nodokļus, vienotas bāzes izmaksas (8 500 eiro), kā arī papildus pētniecības un promocijas darba izstrādei doktorants veic akadēmisko darbu 0,25—0,5 slodzes apmērā augstskolā, kurā studē, vai sadarbības institūcijā. Jaunais doktorantūras modelis nodrošina, ka valsts par vienu slodzes daļu doktorantam maksā algu 1000 eiro apmērā mēnesī līdz 2023. gada beigām, kad paredzēts pabeigt doktorantūras finansējuma kārtību, šādu doktoranta atalgojumu nodrošinot no ES fondu finansējuma. Optimālā gadījumā tiek sagaidīts, ka augstskola gan ar noslodzi, gan ar atbilstošu atalgojumu valsts finansējuma daļu papildina. Ir augstskolas, kuras ar doktorantiem jau līdz šim ir noslēgušas darba līgumu un viņiem maksājušas algu.

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma.

Jauno modeli vērtē atzinīgi

Jaunais doktorantūras modelis ir vērtējams pozitīvi un būtu ieviešams bez liekas kavēšanās, norādīja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Miķelis Grīviņš. “Mūsuprāt, augsta kvalitāte, izcilība, konkurētspēja ir lietas, kuras nepieciešams veicināt doktorantūrā, un vismaz uz papīra šīs ir tās lietas, kuras jaunais doktorantūras modelis atbalstīs. Doktorantūrai kā pieredzei vajadzētu būt tādai, kurā ir iespēja pētīt, veltīt laiku akadēmiskās kapacitātes pilnveidei, akadēmiskās vides apzināšanai. Arī tas jaunajā modelī, šķiet, ir iestrādāts,” pauž M. Grīviņš. Vienlaikus zinātnieks norāda, ka nozīmīgs ieguvums ir doktorantūras skolas, taču nepieciešams jau laicīgi domāt, kā monitorēt to darbības sekmīgumu un atbilstību izvirzītajiem mērķiem.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems, norādot, ka “jaunajā modelī ir iestrādātas labas idejas, kas Latviju tuvinās Rietumeiropā īstenotajai doktorantūras sistēmai un veicinās akadēmiskā personāla ataudzi, taču lielākais izaicinājums, kā tas mēdz būt šādu projektu īstenošanā, ir nevis ideju radīšana, bet gan to ieviešana”.

Pozitīvu jaunā doktorantūras modeļa vērtējumu pauda arī RTU pētniece Brigita Daļecka, kura studējusi gan Latvijā, gan Zviedrijā un šogad aizstāvējusi disertāciju. “Jaunā kārtība beidzot varētu atrisināt vienu no lielākajām problēmām doktorantūrā – risku, ka studijas tiek kavētas vai pārtrauktas finansējuma trūkuma dēļ,” spriež pētniece, uzsverot, ka nepieciešams nodrošināt topošo doktoru mobilitāti, kas doktorantūras procesā ir vitāli svarīga. Līdztekus, kā norādīja B. Daļecka, ļoti nozīmīgi ir tas, ka jaunajā modelī ir definēts doktoranta statuss, nosakot, ka doktorants vienlaikus ir pētnieks: “Tas ir ļoti pozitīvi, jo vairo sabiedrības izpratni, kāpēc mums ir nepieciešami doktoranti un kādu pienesumu viņi mums sniedz.”

Patlaban norit pārejas periods uz jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu, kam saskaņā ar konceptuālo ziņojumu būtu jānoslēdzas līdz 2026. gadam. Normatīvā regulējuma izstrādi, veicot nepieciešamos grozījumus Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, paredzēts pabeigt līdz 2024. gadam, līdz šim laikam ieviešot arī doktorantūras grantus.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU