Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Studiju kvalitātes uzlabošana un jauna finansēšanas kārtība, konkurētspējīgs atalgojums studiju laikā, vienota promocijas kārtība. Šādi un citi ieguvumi solīti jaunajā doktorantūras modelī, kura virzību pārņēmis jaunais Saeimas sasaukums.
Pēdējā desmitgadē pasaulē ir nostiprinājies uzskats, ka doktorantūra, apvienojot augstāko izglītību un zinātni, nodrošina vislabāko kvalifikāciju zināšanu un inovāciju radīšanai, īstenošanai un izplatībai. Ņemot vērā starptautiskās tendences un Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas vajadzības, Latvijas valdība noteikusi jauna doktorantūras modeļa izstrādi kā vienu no valsts prioritātēm augstākās izglītības jomā.
Tiesa, saskaņā ar iepriekšējās valdības rīcības plānu, tam bija jābūt izstrādātam un ieviestam jau 2020. gada beigās. Saeima janvārī pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, tostarp mainot tās finansēšanas modeli. Likumprojekta, kuru izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, anotācijā norādīts, ka augstskolas, ieviešot savas procedūras saskaņā ar likumprojektā noteikto, īstenos labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.
Lai grozījumi Augstskolu likumā un saistītie grozījumi Zinātniskās darbības likumā varētu stāties spēkā, tie vēl divos lasījumos jāskata Saeimā. Pēc priekšlikumu iesniegšanas pirms otrā lasījuma par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija abus likumprojektus skatīs otrdien, 21. februārī.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā doktorantūra galvenokārt attīstījusies augstskolu iekšienē, pamatojoties uz to iniciatīvām un aktivitātēm, tāpēc tās saturs, norise un kvalitāte dažādās augstākās izglītības iestādēs krasi atšķiras, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Augstskolās ir atšķirīgs doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla, tostarp promocijas darba vadītāju, kompetences un prasmju līmenis.
Decentralizētās sistēmas dēļ vērojamas dažādas pieejas doktora studiju programmu pārvaldībā, uzraudzībā un kvalitātē pat vienā augstskolā, norādīts likumprojekta anotācijā. Turklāt doktora studiju programmas piedāvā arī tādas augstskolas, kuras nemaz nevar nodrošināt to īstenošanai nepieciešamo akadēmisko vidi attiecīgajās zinātnes nozarēs, tādējādi nespējot doktorantiem garantēt iespēju veikt pētniecību izvēlētajā zinātnes nozarē.
Tāpat valstī nav vienotas izpratnes par personu ar doktora grādu zināšanām un prasmēm. Attiecīgi var atšķirties arī izstrādāto promocijas darbu kvalitāte.
Pašreizējais promocijas process un promocijas padomju izveides kārtība kavē starpnozaru zinātniskos pētījumus, īpatnējās recenzēšanas procedūras dēļ neveicina pētniecības izcilību. Tas arī rada šķēršļus kopīgu starptautisku doktora studiju programmu izveidei un īstenošanai, jo ir sarežģīti pielīdzināt Latvijas un citās valstīs pastāvošo doktora grāda piešķiršanas procesu, norāda likumprojekta autori.
Likumprojekts paredz, ka prasības promocijas padomes izveidei, padomes locekļu kvalifikācijai, padomes uzdevumus, kā arī kārtību promocijas darbu vērtēšanai un zinātnes doktora grāda piešķiršanai nosaka Ministru kabinets. Savukārt doktorantiem ir paredzētas tiesības, argumentēti pamatojot, augstskolai prasīt ieceltā promocijas padomes locekļa un recenzenta maiņu.
Doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kam jānoslēdzas ar doktora grāda iegūšanu.
Paredzēts, ka kopējais doktora līmeņa studiju process, kas noslēgsies ar doktora grāda piešķiršanu, nebūs ilgāks par 3–4 gadiem un atbildīs labai starptautiskai praksei, vienkāršojot un būtiski saīsinot promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai.
Turpmāk Augstskolu likumā paredzēts ietvert vienotu definīciju terminam “doktorantūra”, “stratēģiskā specializācija” un “akadēmiskā vide”.
Likumu paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu “Doktorantūra”, nosakot vienotu regulējumu:
Likumu iecerēts papildināt ar jaunu pantu, kas regulēs doktorantu nodarbinātības jautājumus, kā arī pantu “Pēcdoktorantūra”, nosakot, ka pēcdoktorantūra ir periods, kas var ilgt 10 gadus no doktora grāda piešķiršanas dienas.
Plānots noteikt, ka doktorantam ir tiesības uz studiju pārtraukumu, kas apgūstamās doktora studiju programmas ietvaros kopumā būtu ne vairāk kā divi gadi.
Pēcdoktorantūrā varēs īstenot mobilitātes iespēju, proti, stažēšanos citā sadarbības augstākās izglītības vai zinātniskajā institūcijā vai pie komersanta. Pēcdoktorantūru īsteno augstskolas vai zinātniskās institūcijas.
Jaunā kārtība arī paredz, ka doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti – doktorantūras skolās –, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. Augstskola vai augstskolu konsorcijs, ja tiem būs atbilstošs sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, varēs veidot vienu vai vairākas doktorantūras skolas, bet ne vairāk kā vienu doktorantūras skolu katrā zinātnes nozaru grupā, ievērojot Eiropas augstākās izglītības telpā pastāvošos kopīgos principus, standartus un rekomendācijas.
Doktorantūras skolām paredzētas šādas funkcijas:
Ar likumprojektu paredzēts noteikt stingrākas prasības augstskolas akadēmiskajam personālam. Piemēram, nosakot, ka akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci attiecīgajā augstskolā ievēlētie profesori un asociētie profesori. Savukārt akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā jāpiedalās ne mazāk kā pieciem profesoriem un asociētajiem profesoriem, tai skaitā ārvalstu, vai personām ar zinātnes doktora grādu.
Promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kā arī kompetencei būs jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām pamatprasībām.
Grozījumi arī paredz, ka akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba sagatavošanai.
Lai gan doktorantu skaits ir atbilstošs Latvijas pētniecības jomas kapacitātei, augstā doktorantu “atbiruma” dēļ doktora grāda ieguvēju skaita ziņā Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā, iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem akcentēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Ik gadu doktorantūru pabeidz ap 150 cilvēku, taču skaitam vajadzētu būt vismaz 200.
Vairāk par tēmu >>
Kā būtisku iemeslu doktorantu lielajam “atbirumam” likumprojekta autori akcentējuši līdzšinējo finansēšanas modeli, kas nesedz doktorantūras īstenošanas faktiskās izmaksas, tādējādi apdraudot doktorantūras ilgtspēju un nestimulējot kvalitātes pieaugumu. Doktoranta zemais ienākumu apmērs – stipendija – negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan doktoru skaitu valstī, secīgi arī augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni.
Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka, mainot doktorantūras valsts finansēšanas pieeju, doktorantiem, kuri tiks uzņemti valsts finansētā studiju vietā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiks nodrošināts doktoranta atalgojums, nevis stipendija. Tādējādi iestāšanās doktorantūrā vairs nebūs saistīta ar sociālās maznodrošinātības risku, kā tas konstatējams pašreizējā stipendiju modelī.
Likumprojekts paredz, ka augstskola vai doktorantūras īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar doktorantu noslēgs darba līgumu, kā rezultātā doktorants būs nodarbinātais un saņems atalgojumu par slodzi, kas nav mazāka par 12 stundām no normālā nedēļas darba laika.
Tomēr, kā norādījis Saeimas Juridiskais birojs, vēl ir jāprecizē, vai doktoranta darbs studiju laikā ir doktoranta pienākums vai tiesības.
Savukārt, kā vēstulē atbildīgajai Saeimas komisijai norāda Latvijas Rektoru padome, doktora programmas studiju virzienu ietvaros ir akreditētas uz noteiktu laiku, tādēļ līdz licencēto doktora studiju termiņa beigām būtu jānodrošina studiju un promocijas process saskaņā ar spēkā esošo kārtību. Savukārt nodibinājums “Augstākās izglītības kvalitātes centrs” aicina lēmumus par doktorantūru pēc iespējas lielākā apjomā pieņemt augstskolu līmenī, nodrošinot augstskolu autonomiju.
Lai grozījumi Augstskolu likumā un saistītie grozījumi Zinātniskās darbības likumā varētu stāties spēkā, tie jāskata Saeimā vēl divos lasījumos.
