FOTO: Freepik.
1. maijā spēkā stājās grozījumi Zinātniskās darbības likumā. Tie saistīti ar grozījumiem Augstskolu likumā, kuru mērķis ir ieviest Latvijā jaunu doktorantūras modeli, kas doktorantūras īstenošanu pietuvinās Eiropas Augstākās izglītības telpā un Eiropas Pētniecības telpā noteiktajiem principiem, standartiem un rekomendācijām.
Zinātniskās darbības likuma grozījumi paredz no likuma izslēgt vairākas normas, lai saskaņotu to ar saistītajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Piemēram, no likuma tiks izslēgtas normas par promocijas padomēm, zinātnes grāda pretendentiem, valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju, Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem u. c. Vienlaikus norādīts, ka līdz 2026. gada 31. decembrim promocijas darba aizstāvēšana un zinātnes doktora grāda piešķiršana (promocija) notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, bet, sākot ar 2027. gada 1. janvāri, – saskaņā ar Augstskolu likumu.
Grozījumos jaunā redakcijā izteikts pants, kas skaidro zinātnieka statusu.
Proti, noteikts, ka zinātnieka statuss ir fiziskajai personai, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirts zinātnes doktora grāds vai ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai ārvalstī piešķirtais akadēmiskais grāds atbilst vai ir pielīdzināts Latvijā piešķiramam zinātnes doktora grādam un kura veic zinātnisko darbību. Savukārt jaunais zinātnieks ir šāda pati fiziskā persona, kura grādu ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā.
Vairākas izmaiņas veiktas Zinātniskās darbības likuma 10. pantā, kas skaidro zinātniskās kvalifikācijas nosacījumus. Jaunā redakcijā izteikta panta pirmā daļa, jo ārvalstīs iegūta zinātnes doktora grāda pielīdzināšana notiek ne tikai saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, bet arī saskaņā ar Izglītības likuma 11.1 pantu par ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā. Līdz ar to grozījumos noteikts, ka ārvalstīs iegūta zinātnes doktora grāda pielīdzināšana notiek saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem vai normatīvajiem aktiem par ārvalstī izsniegta izglītības dokumenta vai ārvalstī piešķirta akadēmiskā grāda atbilstību Latvijā piešķiramam zinātnes doktora grādam. Šīm izmaiņām likumā noteikts pārejas periods – tās stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Vienlaikus 10. pantā jaunā redakcijā izteikts līdz šim spēkā esošais nosacījums par zinātnes doktora grāda piešķiršanu uz mūžu un zinātnieka tiesībām to minēt oficiālā sarakstē. Proti, grozījumos precizēts, ka zinātnes doktora grādu oficiālajā sarakstē var minēt zinātnes doktora grāda ieguvējs, jo zinātnieks ir statuss, bet zinātnes doktora grāds apliecina akadēmiskās izglītības iegūšanas faktu.
Savukārt, lai neaizkavētos darbu izpilde, vadošajam pētniekam, pētniekam vai zinātniskajam asistentam atrodoties pamatotā prombūtnē, mainīta likuma 26. panta sestā daļa, nosakot, ka akadēmiskajā amatā ievēlēta un nodarbināta persona zinātniskajā institūcijā, kurā tā ir ievēlēta, kā arī citā zinātniskajā institūcijā var veikt vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāja pienākumus. Vienlaikus pants papildināts ar jaunu daļu, paredzot, ka zinātniskajai institūcijai ir tiesības bez konkursa pieņemt darbā vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāju uz zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētās un nodarbinātās personas pamatotas prombūtnes laiku. Vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītājam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā attiecīgajam zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētajam un nodarbinātajam, bet pienākumu izpildītājam nav tiesību kandidēt uz zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes locekļa amatu.
Grozījumos Zinātniskās darbības likumā ietvertas arī vēl citas izmaiņas.
