SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
22. novembrī, 2024
Lasīšanai: 6 minūtes
2
2

Stājušies spēkā noteikumi doktorantu atalgojumam un valsts valodas zināšanu prasības akadēmiskajam personālam no ārvalstīm

Stājas spēkā 22.11.2024.

FOTO: Freepik.

Pasniedzējiem – ārzemniekiem Latvijas augstskolās dots laiks valsts valodas apguvei. Savukārt doktorantiem būs garantēti ienākumi un sociālais nodrošinājums doktora studiju programmas apguves laikā. To paredz nupat spēkā stājušies normatīvo aktu grozījumi. 

Doktorantiem – vismaz 1000 eiro mēnesī

Augstskola vai tās doktorantūras skolas sadarbības partneris, pamatojoties uz darba līgumu, kas noslēgts ar doktorantu, viņam izmaksā ikmēneša atlīdzību par nepilnu darba laiku vismaz 1000 eiro apmērā mēnesī (ieskaitot visus nodokļus) 12 mēnešus gadā.

Nodrošināt garantētus ienākumus un sociālo apdrošināšanu doktora studiju programmas apguves laikā paredz jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 714 par doktoranta nodarbinātību, darba līguma noslēgšanu un izbeigšanu un atlīdzības aprēķināšanas kārtību, kas stājas spēkā 22. novembrī.

Noteikumi attiecas uz fizisko personu, kura atklātā konkursā un augstskolas noteiktajā kārtībā ir uzņemta valsts finansētā studiju vietā doktora studiju programmā, sākot ar 2024./2025. studiju gadu. 

Jaunais regulējums noteic, ka darba līguma priekšmets ir akadēmiskā darba veikšana doktora studiju programmā noteikto rezultātu sasniegšanai, tostarp doktoranta promocijas darba izstrāde un aizstāvēšana vai teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde un aizstāvēšana.

Tiek pieņemts, ka doktorants līdz 20 stundām no normālā nedēļas darba laika velta studijām un pētnieciskajam darbam doktorantūrā. 

Darba devējam ir paredzētas tiesības noteikt arī lielāku atlīdzības apmēru par 1000 eiro, starpību sedzot no saviem līdzekļiem.

Noteikts, ka doktorants atalgojumu saņem no augstskolas doktorantu atlīdzībai paredzētajiem finanšu līdzekļiem, kurus veido līdzekļi no valsts budžeta, kā arī citi augstskolas un sadarbības partneru finanšu līdzekļi.

Doktoranta ieņemamā amata nosaukumu nosaka doktoranta darba devējs atbilstoši profesiju klasifikatoram un nolīgtā darba raksturojumam.

Noteikts, ka darba līgums izbeidzas ar doktora grāda piešķiršanu un studiju līguma izbeigšanos, doktoranta izslēgšanu no studējošo saraksta vai Darba likumā noteiktajos gadījumos.

Paredzēts, ka šāds doktorantu nodarbinātības modelis palielinās reflektantu pieplūdumu un sekmēs augstskolu kā doktora studiju programmu īstenotāju sadarbību ar zinātniskajiem institūtiem, kultūras un tautsaimniecības nozaru institūcijām, kas var būt augstskolas doktorantūras skolas sadarbības partneri un attiecīgi doktorantu darba devēji, tādējādi sniedzot labumu visiem iesaistītajiem.

Atgādinām, ka šā gada 14. martā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā un ar tiem saistītos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, ar ko Latvijā ievieš jaunu doktorantūras modeli. 

 

Plašāk par tēmu >>

Bez atbilstošām valsts valodas zināšanām varēs strādāt sešus gadus

Turpretī augstskolas akadēmiskā personāla amatā, izņemot lektoru un asistentu, ievēlēts ārzemnieks bez atbilstošām valsts valodas zināšanām turpmāk varēs strādāt sešus gadus.

To paredz grozījumi Augstskolu likumā, kas stājās spēkā 20. novembrī. Noteikts, ka augstskolai būs jānodrošina iespēja amatā ievēlētajam ārzemniekam apgūt valsts valodu un pēc sešu gadu termiņa beigām viņu atkārtoti ievēlēt amatā tajā pašā vai citā augstskolā varēs tad, ja šajā laikā ārzemnieks būs ieguvis apliecinājumu par valsts valodas prasmēm Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

Ministru kabinetam minētie noteikumi būs jāizdod divu mēnešu laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā.

Paredzēts, ka ārzemniekam, kurš līdz šā likuma stāšanās spēkā dienai ir ievēlēts akadēmiskā personāla amatā un kura valsts valodas prasme neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam, apliecinājums par valsts valodas prasmi nepieciešams no 2031. gada 1. janvāra.

“Izmaiņas dos iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, kas ne tikai ir motivēti iegūt pieredzi ārvalstīs, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā,” norādīts likumprojekta anotācijā.

 

Plašāk par tēmu >>

Ar grozījumiem Augstskolu likumā arī precizēta studiju virzienu akreditācijas termiņu pagarināšana gadījumos, kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju un studiju virzienus pārņem cita augstskola.

Noteikts, ka tādos gadījumos “studiju virzienu, ko paredzēts pārņemt, akreditācijas termiņš, kas beidzas ne agrāk kā vienu gadu pirms vai ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas, vai jau pārņemto studiju virzienu akreditācijas termiņš, kas beidzas ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas, tiek pagarināts līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena jaunu akreditāciju vai lēmums par atteikumu to akreditēt, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. martam”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI