FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
No jaunā mācību gada vēsturi un sociālās zinātnes optimālajā līmenī vidusskolā īstenos atsevišķi. Minēto priekšmetu apvienošana, kuru, ieviešot jauno mācību saturu, realizēja pirms vairākiem gadiem, atzīta par kļūdu.
Vēstures un sociālo zinātņu apvienošana vienā mācību priekšmetā Latvijā īstenota, 2020. gadā sākot ieviest jauno izglītības saturu “Skola 2030”, kas pazīstams kā kompetenču pieeja izglītībā. Tomēr secināts, ka vidusskolēnu zināšanas vēsturē kļuvušas nepietiekamas.
Valsts vidējās izglītības standarts sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā optimālajā apguves līmenī paredzēja 245 mācību stundas vienotā kursa “Vēsture un sociālās zinātnes I” apguvei. Taču tika konstatēts, ka, integrējot vēstures, ekonomikas un citu sociālo zinātņu saturu vienā kursā, vēstures saturs nav pietiekami konkrēti definēts. Precīzi nenosakot vēstures procesus un notikumus, kuros skolēnam jāorientējas, tie praksē nereti tiek aplūkoti virspusēji, līdz ar to neveido izpratni par noteiktiem procesiem, to cēloņsakarībām un kopsakarībām, secinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Tāpat līdz šim tika pielietotas atšķirīgas metodes sociālo zinātņu un vēstures satura apguvei, tādēļ integrētā pieeja pedagogiem bieži vien bija sarežģīts uzdevums.
“Apgūstot vēsturi, skolēnam jāspēj analizēt vēstures avotus, noteikt un skaidrot procesu cēloņsakarības, veidot spriedumus par likumsakarībām vēstures notikumos. Te galvenais instruments ir vēstures naratīvs, savukārt ekonomikā un sociālajās zinātnēs skolēnam jāspēj orientēties ekonomiskajos un politiskajos procesos, analizēt datus, izstrādāt ieteikumus pilsoniskās un politiskās līdzdalības aktivitātēm, vērtēt normatīvo aktu saturu u. c., kas pārsvarā paredz orientēšanos šī brīža aktuālajos procesos,” secina IZM.
Tādējādi ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par valsts vispārējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī, paredzēts ieviest divus atsevišķus pamatkursus – “Vēsture I” un “Sociālās zinātnes I”.
Pirmā īstenošanai paredzētas 105 mācību stundas, savukārt otrā – 140. Tas nodrošinās sistemātisku pieeju abu pamatkursu apguvei, veicinot skolēnu izpratni gan par vēstures, gan ekonomikas un sociālo zinātņu procesiem un likumsakarībām, kā arī dos iespēju skolēniem apgūt katrai nozarei piemērotas analīzes metodes, kas ir būtiskas, lai apgūtu padziļinātos kursus “Vēsture II” un “Sociālās zinātnes II”, norāda ministrija.
Atsevišķo kursu saturu un mācību programmas paraugus izstrādājušas Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības veidotās darba grupas.
Paredzēts, ka skolēniem, kuri uzsākuši kursa “Vēsture un sociālās zinātnes I” apguvi pirms attiecīgajiem grozījumiem, tā pabeigšana tiks nodrošināta līdz 2025. gada 31. augustam.
Kā jau tika vēstīts, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība pēc vēstures un sociālo zinību apvienošanas vienā mācību priekšmetā nāca klajā ar aicinājumu atteikties no šādas prakses, konstatējot, ka tā ir radījusi teorētiski nepamatotu un praktiski neuztveramu saturu bez hronoloģiskās izpratnes, vienlaikus veicinot vēstures kā mācību priekšmeta likvidāciju.
Satraukumu pauda arī vēsturnieki akadēmiskajās aprindās, norādot uz studentu skaita samazināšanos un akadēmisko vēsturnieku ataudzes apdraudētību, jo tieši vidusskolas posmā liela daļa jauniešu izvēlas nākamo specialitāti. Par vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta apguvi 10.–11. klasē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ar Valsts izglītības satura centra ekspertiem un skolotāju biedrību vienojās pērn oktobrī.
“Kaut arī šobrīd Latvijas skolās vēsturi apgūst pēc izglītības standarta, kas tika izveidots atbilstoši projektam “Skola 2030”, uzskatu, ka vēstures apguvei skolu izglītības programmā jābūt kā atsevišķam mācību priekšmetam. Tas ir īpaši būtiski patlaban, tostarp ģeopolitiskās situācijas un informatīvās telpas kontekstā. Vēstures kā mācību priekšmeta pilnvērtīga apguve skolās veicina arī mūsu nacionālās kultūras saglabāšanu un Latvijas iedzīvotāju izglītošanu,” pēc tikšanās ar Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības pārstāvjiem 2023. gada septembrī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Izvērtēt “Skola 2030” īstenoto vēstures apguvi vidusskolā, uzsverot skolēnu neapmierinošās zināšanas konkrētajā priekšmetā, aicināja arī iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits.
Vēsturei skolās jāatgriežas kā atsevišķam mācību priekšmetam un izglītības sistēmai jānodrošina vēsturnieku profesijas ataudze, pausts aizvadītā gada novembrī notikušajā Latvijas vēstures kongresa rezolūcijā.
