FOTO: Freepik.
Sākot ar nākamo mācību gadu, vispārizglītojošajās skolās tiks ieviesta jauna vērtēšanas sistēma. Vislielāko satraukumu un pat pretestību skolēnu un viņu vecāku vidū ir izraisījusi iecere aizstāt līdzšinējās iespējas labot saņemtās atzīmes ar vienu kombinētu pārbaudes darbu mācību gada beigās. Skaidrojam, kāpēc minētā kārtība izglītības speciālistu ieskatā ir nepieciešama, kā arī sniedzam ieskatu, kā veicies skolām, kuras jauno sistēmu brīvprātīgi ieviesušas jau šajā mācību gadā.
Publikācijas pirmajā daļā LV portāls ieskicēja galvenās izmaiņas vērtēšanas sistēmā, kas vispārizglītojošajās skolās tiks ieviesta no 1. septembra, ievērojami mainot ne tikai ierasto kārtību, bet arī mācīšanās tradīciju.
Piemēram, lai novērstu konstatēto problēmu, ka esošā vērtēšanas sistēma neļauj objektīvi salīdzināt skolēnu zināšanas, kas iegūtas dažādās izglītības iestādēs, jaunā sistēma paredz ieviest vienlīdzīgu un vienotu pieeju vērtēšanā, kas atspoguļotu tikai skolēna zināšanas un prasmes, noslēdzot konkrētu mācību posmu. Tas nozīmē, ka, nosakot gala atzīmi, netiks ņemti vērā mācību gada laikā iegūtie formatīvie vērtējumi, kuru būtība ir tikai parādīt skolēnam un pedagogam, vai mācību viela tiek saprasta un kas būtu jāuzlabo. Ar jauno sistēmu iecerēts nodrošināt iespēju skolēniem sasniegt augstāko vērtējumu 10 ballu skalā, attīstīt bērna motivāciju un atbildību mācību procesā.
Vislielākās bažas līdz šim raisījušas plānotās izmaiņas, kas paredz, ka skolēniem vairs nebūs iespējas pārrakstīt katru pārbaudes darbu, kurā iegūtais vērtējums bija nepietiekams vai neapmierināja, bet tā vietā mācību gada izskaņā varēs kārtot kombinēto pārbaudes darbu par visu mācību gada vielu.
Plašāk par tēmu >>
Jaunā pieeja skolēnu vērtēšanā tiesību aktos noteikta ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 747 “Par valsts pamatizglītības standartu un programmu paraugiem” un grozījumiem MK noteikumos Nr. 416 “Par vispārējās vidējās izglītības standartu un programmu paraugiem”.
Attiecībā uz atzīmju labošanu svarīgs ir abos MK noteikumos iestrādātais punkts, kas nosaka: pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu.
Kā LV portālam izmaiņas skaidro Valsts izglītības satura centrs (VISC), no 1. septembra skolēniem, kuri vēlēsies uzlabot atzīmi mācību gadā, būs tiesības mācību gada beigās lūgt pedagogam iespēju kārtot kombinēto pārbaudes darbu par visu mācību gada vielu.
Tādējādi vairs netiks nodrošināta iespēja atkārtoti veikt jebkuru pārbaudes darbu.
Jāpiebilst, ka sākotnēji pāreju uz jauno vērtēšanas sistēmu bija paredzēts ieviest jau 2023./2024. mācību gadā. Taču, kā 27. februārī notikušajā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga, ņemot vērā skolēnu un skolotāju bažas, tika pieņemts lēmums par vienu mācību gadu atlikt jaunās vērtēšanas kārtības ieviešanu, lai attiecīgajā periodā turpinātu skaidrot izmaiņas. Skolām pēc brīvprātības principa bija iespēja uzsākt realizēt jauno vērtēšanas kārtību jau šajā mācību gadā, un dažas izglītības iestādes to arī izmantoja.
Reaģējot uz plānotajām un atsevišķās skolās jau ieviestajām izmaiņām vērtēšanas kārtībā, kas liedz labot pārbaudes darbos saņemtos vērtējumus, portālā ManaBalss.lv šī gada sākumā tika ievietota skolnieces Paulas Gļebas iniciatīva “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi”.
Tās autore norāda: “Šobrīd daļa skolēnu jau saskaras ar [..] noteikumiem, ka [..] gada laikā katrā priekšmetā drīkst uzlabot tikai vienu atzīmi. “Skola2030” paredz, ka skolēni šādi tiks motivēti mācībām. Tomēr jau šobrīd ir nepatika no skolēnu puses un sašutums no vecāku puses, jo bērnu atzīmes neuzlabojas, bet gan tieši pretēji – krītas. Jauniešu vidū pieaug pārbaudes darbu kavēšana, jo tie nejūtas pietiekami sagatavoti un uztraucas par iespējamo atzīmi, kuru pēc tam nevarēs labot. Skolēni pauž nepatiku, jo šāda sistēma nepalīdz kļūt motivētākiem, bet gan rada lielākus pārdzīvojumus un satraukumu. Es ierosinu atcelt šo ierobežojumu par vienu atzīmes labošanu gadā un ļaut skolēniem brīvāk un biežāk uzlabot savas atzīmes.”
Iniciatīva guva lielu sabiedrības atbalstu, pāris nedēļu laikā sasniedzot nepieciešamo desmit tūkstošu parakstu slieksni. Tādējādi visai drīz tā tika iekļauta Saeimas darba kārtībā. Tomēr atbildīgās institūcijas un nozarē iesaistītie uzskata – jaunā skolēnu vērtēšanas kārtība nav ne atceļama, ne maināma.
Šobrīd skolēna zināšanu un prasmju līmeni ikdienā ataino formatīvajā un summatīvajā vērtējumā. Saskaņā ar spēkā esošajiem MK noteikumiem formatīvais vērtējums ir nepārtraukta mācību procesa sastāvdaļa ikdienā un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā uz plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Savukārt summatīvo vērtēšanu organizē mācīšanās posma noslēgumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu.
MK noteikumu grozījumos, kas stāsies spēkā 1. septembrī, ieviests papildinājums, nosakot, ka formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvo vērtējumu.
Proti, tie turpmāk netiks ņemti vērā, izliekot gada atzīmi, bet būs kā norāde par zināšanu līmeni konkrētajā brīdī attiecīgajā mācību priekšmetā.
“Būtiski, lai skolēns jau formatīvajā procesā identificētu jautājumus, kurus neizprot, un dotos uz mācību priekšmeta konsultācijām vai jautātu skolotājam stundas laikā,” kas būtu jāsasniedz, ieviešot jauno vērtēšanas sistēmu, skaidro VISC.
Arī Pāvels Pestovs, Rīgas 72. vidusskolas direktors un IZM pieaicinātais eksperts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē 20. martā norādīja, ka ar formatīvo vērtējumu, kuru skolas nosaka procentos, tiek prognozēts rezultāts pārbaudes darbā, taču tas neietekmē rezultātu, aprēķinot gala atzīmi. “Svarīgi, lai bērnam būtu droša vide kļūdīties, saņemt atgriezenisko saiti un apmeklēt konsultācijas konkrētajā brīdī, nevis pēc pārbaudes darba uzrakstīšanas,” skaidro P. Pestovs.
VISC akcentē, ka atzīmju uzlabošanas iespēju samazināšanai ir potenciāls labvēlīgi ietekmēt skolēnu domāšanu un attieksmi pret mācībām, kam varētu būt ilgtermiņa ietekme arī turpmākajā dzīvē.
“Iespēja labot katrā pārbaudes darbā iegūto vērtējumu var rezultēties atziņā, ka pirmajā reizē darbu varu arī nepaveikt labi. Ikdienā darbā tas var izpausties kā pavirša darba izpilde, lai, saņemot aizrādījumu no vadības vai pretenzijas no klientiem, to pēc tam labotu. Kamēr darbinieks mācās, viņš var kļūdīties, turklāt no kļūdām nav jābaidās. Vienlaikus arī mācoties, jāapzinās, ka darbs katru reizi jāveic atbildīgi un kvalitatīvi,” uzsver VISC.
Arī Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne, profesore Linda Daniela Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē pauda viedokli, ka, viņasprāt, pārāk ilgi bijusi sistēma, kas audzēkņiem, tostarp studentiem, ļāvusi pārbaudījumus uztvert kā loteriju, jo bijis skaidrs, ka neveiksmes gadījumā atzīmi varēs izlabot.
Ieviešot jauno vērtēšanas sistēmu, iecerēts, ka tādējādi tiks lietderīgi izmantots skolotāju laiks un resursi. “Izmaiņas mazinās nepieciešamību veidot atkārtotus pārbaudes darbus un tos labot, bet radīs iespēju sniegt konsultācijas un atbalstu saistībā ar tēmām, kuras skolēni nav izpratuši,” norāda VISC.
Rīgas Teikas vidusskolā jaunie atzīmju labošanas nosacījumi jau ir ieviesti. Sarunā ar LV portālu izglītības iestādes direktore Guna Pudule stāsta, ka ir vērojama skolēnu attieksmes maiņa.
“Pirmkārt, samazinājies kavējumu skaits dienās, kad ir pārbaudes darbi. Tātad mazāk skolēnu izlemj nenākt uz stundu un nerakstīt pārbaudes darbu, jo nav tam gatavi vai vēlas no klasesbiedriem noskaidrot, kas tajā bija, un tikai tad rakstīt. Otrkārt, sarucis nepietiekamo vērtējumu skaits pārbaudes darbos. Skolēni savlaicīgi un nopietni gatavojas pārbaudes darbiem, vairs nedzirdam jautājumu –, kad to varēs labot?” pieredzē dalās skolas direktore G. Pudule.
Rīgas Teikas vidusskolas direktore zina teikt, ka līdz ar izmaiņu ieviešanu skolotājiem ir laiks skolēnus konsultēt. Līdz ar to konsultācijās var sniegt mērķētu atbalstu skolēniem, kuriem ir nepieciešama palīdzība.
Savukārt Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja, ka, ieviešot izmaiņas, uzlabojusies skolotāju attieksme pret darbu.
“Pozitīvi, ka jaunā sistēma uzliek lielāku atbildību pedagogiem. Arī skolotāji līdz šim reizēm paļāvās uz to, ka var izstrādāt pārbaudes darbu un tikai tad saprast, kurš ir apguvis mācību vielu un kurš attiecīgo darbu rakstīs atkārtoti. Ja mēs bērniem varam iemācīt pēc pārbaudes darba, kāpēc nespējam pirms tā? Atbildība skolotājam ir lielāka, nekā bija iepriekš. Redzam, ka arī e-klasē biežāk parādās “mazie procentu darbiņi”, kas apliecina, – skolotājs vēro, kā bērns progresē.”
“Vecāki patlaban ir sašutuši un nobijušies, iespējams, tāpēc, ka viņiem nav pietiekami daudz informācijas, ko nozīmē pārmaiņas vērtēšanā un kāpēc tās ir nepieciešamas,” Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē norādīja nodibinājuma “Fonds Mammām un Tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga sēdē pauda viedokli: ja iniciatīva ir izveidota un guvusi tik lielu atsaucību, kaut kas jaunajā vērtēšanas sistēmā tomēr nav kārtībā. Viņa norādīja uz sasteigtību un nepārdomātiem lēmumiem tās ieviešanā. “Arī mēs esam saņēmuši informāciju – jaunieši uzskata, ka tas ir netaisnīgi, jo vieniem vērtēšana ir pēc jaunās sistēmas, bet otriem, ņemot vērā iepriekšējo. Turklāt vieniem atzīmes ļauj labot, taču citiem – neļauj. Lūk, piemērs, kas notiek, kad sāk īstenot nepārdomātas, pilnībā nepārrunātas reformas,” sacīja I. Vanaga.
Pēc mēneša notikušajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē priekšplānā izvirzījās izmaiņu pienācīgas izskaidrošanas problemātika. VISC solīja turpināt regulāri informēt vecākus, izmantojot savus komunikācijas kanālus.
To, cik svarīgi ir izmaiņas vērtēšanas sistēmā izskaidrot gan skolēniem, gan vecākiem, akcentē arī mācību iestādes, kas jauno kārtību jau ir ieviesušas. Tas ir vienīgais veids, kā mazināt neuzticību jaunajai kārtībai, secina Rīgas Teikas vidusskolas direktore G. Pudule. Viņa norāda: “Jaunā kārtība ir vecākiem un skolēniem jāskaidro, kā arī jāspēj pamatot ieguvumus. Šajā ziņā arī mums dažādi veicās, līdz ieguvām datus, par kuriem varam stāstīt.
Vislielākās bažas bija tieši vecākiem. Skolēni jaunajai situācijai daudz labāk pielāgojās.
Ir vecāki, kuri satraucas par skolēnu emocionālo labbūtību, – vai jaunā kārtība nerada papildu stresu. To, pamatojoties uz datiem, precīzāk varēsim izvērtēt mācību gada beigās. Šobrīd tādu signālu nav. Ne mazāk būtiski, ka arī skolēniem ir saprotami un skaidri definēti noteikumi un kārtība, turpretī skolai nepieciešams nodrošināt, ka tā tiek konsekventi ievērota attiecībā uz visiem.”
