SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Izglītība

Bērniem ar somatiskajām saslimšanām vairs netiks piemērota speciālās izglītības programma

Stājas spēkā 15.03.2025.

FOTO: Freepik.

2025. gada 15. martā stājas spēkā grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka bērniem ar somatiskajām saslimšanām netiks piemērota speciālās izglītības programma. Savukārt izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem varēs uzņemt tikai vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības programmās. Grozījumi arī nosaka kārtību uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības iestādes vidusskolas klasēs, ģimnāziju 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē 2025./2026. mācību gadā.  

Speciālās izglītības programma netiks piemērota bērniem ar somatiskajām saslimšanām

Šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 3. pielikums nosaka deviņas speciālās izglītības programmas, tostarp speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskajām saslimšanām.

“Somatiskās saslimšanas ir saistītas ar izglītojamo fizisko veselību. Proti, tās ir ķermeniskas saslimšanas, kas var izpausties kā hroniskas saslimšanas un ir saistītas ar cilvēka fizioloģisko stāvokli, bet tās neattiecas uz mācību satura apguvi,” paskaidrots grozījumu anotācijā.

Tādējādi no Vispārējās izglītības likuma izslēgta norma, kas noteic speciālās izglītības apguvi audzēkņiem ar somatiskajām saslimšanām. Vienlaikus, ja izglītības iestādes līdz 2025. gada 31. augustam uzsākušas īstenot speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskajām saslimšanām, minēto izglītības programmu varēs turpināt īstenot, taču ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.

Tāpat paredzēts, ka no 2025. gada 1. septembra izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārizglītojošajās mācību iestādēs varēs uzņemt vienīgi attiecīgajās speciālās izglītības programmās.

Izglītības iestādes, kuras līdz 2025. gada 31. augustam uzsākušas izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem izglītošanu vispārējās izglītības programmās, kas nav speciālās izglītības programmas, tiesīgas turpināt audzēkņu izglītošanu minētajās izglītības programmās ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.

Uzņemšanas nosacījumi ģimnāziju 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz, ka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. augustam izstrādā noteikumus izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei valsts ģimnāziju pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, ko plānots piemērot no 2026./2027. mācību gada.

Savukārt 2025./2026. mācību gadā saskaņā ar grozījumiem valsts ģimnāzija atbilstoši tās noteiktajiem un ar pašvaldību saskaņotajiem izglītojamo uzņemšanas noteikumiem, uzņemot audzēkņus 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē 2025./2026. mācību gadā, ir tiesīga:

  • rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos atbilstoši valsts pamatizglītības standartam;
  • organizēt izglītojamo iepriekšējā mācību gada noslēgumā mācību priekšmetos iegūto vērtējumu konkursu, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus;
  • organizēt zināšanu un prasmju pārbaudījumu atbilstoši valsts pamatizglītības standartam tiem izglītojamajiem, kuriem iepriekš apgūtajā izglītības programmā nav bijis ietverts kāds no pirmajā vai otrajā punktā minētajiem mācību priekšmetiem.

Uzņemšanas nosacījumi vispārējās vidējās izglītības iestādes 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē

Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, tai skaitā valsts ģimnāzijas, uzņemot audzēkņus 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē 2025./2026. mācību gadā, kā konkursa atlases kritēriju varēs ņemt vērā pamatizglītības sertifikātā norādīto mācību sasniegumu vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā un papildus būs tiesīgas:

  • rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, lai atbilstoši attiecīgajam valsts izglītības standartam padziļināti izvērtētu izglītojamo zināšanas un prasmes;
  • ņemt vērā izglītojamo pamatizglītības ieguvi apliecinošajā izglītības dokumentā vai liecībā norādīto vērtējumu attiecīgajos mācību priekšmetos, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus.

Turpretī, uzņemot vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē tādus izglītojamos, kuri nav kārtojuši centralizētos eksāmenus, izglītības iestāde būs tiesīga pamatizglītības sertifikātā norādīto vērtējumu aizstāt ar pamatizglītības ieguvi apliecinošajā izglītības dokumentā minēto vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā. Audzēkņiem, kuriem pamatizglītības programmā nav bijis ietverts attiecīgais mācību priekšmets, būs jākārto izglītības iestādes dibinātāja vai izglītības iestādes ar tās dibinātāja atļauju izstrādāts zināšanu un prasmju pārbaudījums atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

Tāpat grozījumos Vispārējās izglītības likumā iekļauta norma pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izdot elektroniskā dokumenta formā, kā arī veiktas citas izmaiņas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI