FOTO: Jaunsardzes centrs.
Jaunajā skolas gadā kā obligātais mācību priekšmets vidējā izglītībā ir ieviesta valsts aizsardzības mācība. LV portāls skaidro, kā notiks tās īstenošana.
Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus.
Paredzēts, ka ik gadu VAM kā daļu no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas apgūs aptuveni 20 000 jauniešu.
Kopš 2018. gada daļa skolu šo mācību priekšmetu īstenojušas vidējās izglītības programmā kā specializēto kursu veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību kursos. Aizsardzības ministrija norāda, ka Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ievieš VAM kā obligātu priekšmetu vispārējā vidējā izglītībā.
2020. gada 3. decembrī, pieņemot Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu, noteikts, ka VAM apguve no 2024. gada 1. septembra būs obligāta vidējās izglītības programmās. Ar grozījumiem, kuri stājās spēkā 2024. gada 13. jūnijā, precizēts, ka VAM apguve ir obligāta klātienes vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, izņemot izglītības programmas, kuras īsteno Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā profesionālā vidusskola un kurās izglītojamie iegūst profesionālo vidējo izglītību un jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju. VAM apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.
Savukārt Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, VAM apguve notiks pēc individuāla plāna, kurš būs piemērots izglītības iestādes mūzikas, mākslas un dejas programmu specifikai un saskaņots ar “Jaunsardzes centru” (JC). “Jaunsardzes centrs” ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir izglītot jaunatni valsts aizsardzības jomā, ieskaitot VAM apguvi, ko nodrošinās šī centra instruktori.
VAM kursa mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kā arī veicināt skolēnu interesi par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, paredz Ministru kabineta (MK) “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”. Vidusskolās un ģimnāzijās VAM īstenos 10. un 11. kasē, bet profesionālās vidējās izglītības iestādēs – 1. un 2. kursā vai 2. un 3. kursā. VAM kursa programmu veido trīs paralēli apgūstami moduļi:
1. modulis. Pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā
Moduļa apguves mērķis ir, iepazīstoties, analizējot un diskutējot par dažādām pilsoniskās aktivitātes formām no valsts apdraudējuma skatpunkta, veidot un nostiprināt izpratni par valsts attīstības un aizsardzības pamatprincipiem un individuālās pilsoniskās atbildības nozīmi, radot izglītojamajos gribu aizsargāt Latviju. Attīstīt un stiprināt uz pilsoniskām vērtībām un apziņu balstītu, Latvijai piederīgu personību.
Šī moduļa apguves norisē paredzēts iepazīstināt skolēnus, piemēram, ar situācijām, kas izraisa korupciju, varas sagrābšanu un manipulācijas ar sabiedrību, un analizēt tās no valsts drošības perspektīvas. Apmācības procesā tiks analizēta un pamatota patriotisma un pilsoniskās līdzdalības ietekme, apmācāmie iepazīsies ar dažādām vēstures liecībām un konkrētu kauju norisi, modelēs alternatīvus rīcības variantus. Tāpat viņi modelēs savu iespējamo rīcību līdzīgās situācijās. Moduļa apguvei paredzētas sešas mācību stundas.
2. modulis. Noturība krīzes situācijās un vadība
Moduļa apguves mērķis ir, iepazīstoties ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, veidot izpratni par indivīda lomu valsts drošības stiprināšanā un sadarbības efektivitāti sociālpolitisko procesu ietekmēšanā. Diskutējot, analizējot un modelējot dažādus līderības un vadības modeļus, paredzēts praktiskā darbībā gūt pieredzi un attīstīt publiskas uzstāšanās un vadības prasmes, lai radītu izglītojamajos jauniešos pamatu izglītības turpināšanai un savas karjeras veidošanai.
Šī moduļa apguves norisē izglītojamie tiks iepazīstināti ar visaptverošas valsts aizsardzības un totālas aizsardzības jēdzieniem, modelēs savu rīcību ārkārtas situācijās – kur un kā iegūt informāciju, kā sagatavoties iespējamajai krīzei, kādi var būt apdraudējumi, kādi ir iedzīvotāju pienākumi un tiesības militāras krīzes gadījumā. Tāpat ar jauniešiem paredzēts diskutēt par dažādiem veidiem, kā iedzīvotāji var iesaistīties krīzes pārvarēšanā un valsts aizsardzībā. Moduļa apguvei paredzētas četras mācību stundas.
3. modulis. Valsts aizsardzības iemaņas
Moduļa apguves mērķis ir veidot un attīstīt prasmes, kas noderētu rīcībai krīzes situācijā un valsts aizsardzībai, veicināt mērķtiecīgu izglītošanos valsts aizsardzības jomā, biedriskuma, līderības, drošsirdības, disciplīnas veidošanā un patstāvīgā fizisko spēju pilnveidošanā, rosināt apmācāmajos interesi izglītības turpināšanai un karjeras veidošanai visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros, kā arī veicināt jauniešiem vēlmi kļūt par aktīvu, mobilu un rīkoties spējīgu sabiedrības locekli, kurš grib un spēj aizstāvēt sevi, līdzcilvēkus un Latviju krīzes gadījumā.
Šī moduļa apguves norisē apmācāmos iepazīstinās ar VAM mērķiem, uzdevumiem, programmu un vispārīgo gada plānu, lai izvirzītu personiskās izaugsmes mērķus un strukturētu mācīšanos. Paredzēta arī iepazīstināšana ar vispārējām drošības prasībām un noteikumiem VAM nodarbībās, militāro ētikas kodeksu, tiesībām, pienākumiem un atbildību, izpratni par disciplīnu un hierarhiju, arī ar karjeras iespējām Nacionālajos bruņotajos spēkos un citās jomās.
Tāpat izglītojamos jauniešus paredzēts iepazīstināt ar militārajiem sakariem, komunikāciju, faktu pārbaudi un informācijas avotu uzticamību. Pasniedzēju vadībā viņi apgūs NATO fonētisko alfabētu un tā izmantošanu, topogrāfiju, orientēšanos kā militārajās kartēs, tā dabā. Šajā modulī paredzēta šaujamieroču, to vēstures un izmantošanas iepazīšana, tostarp šaušanas iemaņu attīstīšana. Tāpat paredzēts izglītojamajiem mācīt pietāti pret ieroci un tā izmantošanu.
Šī moduļa apguve ir visilglaicīgākā, tam atvēlētas 102 mācību stundas, un mācības tiks organizētas gan telpās, gan ārā. Nodarbībās tiks izmantota reālās dzīves situāciju risināšanai piemērota mācību vide – klase, sporta zāle, stadions, parks, mežs u. c. Būtiski, ka nodarbības netiek ierobežotas ar 40 minūšu mācību stundu, bet mācību dienas ietvaros notiek tik ilgi, cik nepieciešams konkrēto rezultātu sasniegšanai.
Katram programmas modulim piedāvāti gan plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, gan to apguvei paredzētais aptuvenais laiks, izmantojamās mācību metodes un nepieciešamie mācību līdzekļi. Izglītojamā mācību sniegumu VAM vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni – “apguvis”, “daļēji apguvis” un “nav apguvis”. Pēc VAM apgūšanas izglītojamajiem ir paredzēta iespēja brīvprātīgi piedalīties VAM nometnē.
Vidējās profesionālās izglītības iestādēs 1. kursa laikā jaunietim būs iespēja turpināt apgūt un attīstīt jaunsargu instruktora palīga prasmes kustībā “Jaunsardze”, un 4. kursa laikā tiks piedāvāta iespēja prakses iemaņas apgūt Nacionālo bruņoto spēku vienībās, bet ar nosacījumu, ka jaunieša izvēlētā specialitāte var tikt piedāvāta konkrētajā NBS vienībā. Piemēram, Kuldīgas tehnikums piedāvā jauniešiem apgūt mehāniķa profesiju, un Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljonā, Kuldīgā, dien kvalificēti mehāniķi, līdz ar to bataljonā iespējams veikt mehāniķa praksi.
Savukārt tiem jauniešiem, kuri reliģiskās vai filozofiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības priekšmeta daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un procesu pielāgos individuāli, nodrošinot alternatīvu priekšmeta apguvi, kas atbilst VAM mērķiem, skaidro JC VAM nodaļas vecākais eksperts militārās izglītības jautājumos Ēriks Kārkliņš. Šādā gadījumā jaunieša vecākiem vai likumīgajam pārstāvim vai pašam jaunietim, ja viņš ir pilngadīgs, jāvēršas pie izglītības iestādes vadītāja ar iesniegumu, lūdzot piemērot alternatīvu VAM apguvi un šo lūgumu pamatojot.
Skolēniem, kuri apgūst VAM, JC paredzējis arī noteiktas tiesības un pienākumus.
Izglītojamā pienākumi, apgūstot VAM:
Izglītojamā tiesības, apgūstot VAM:
VAM būs viens no veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursiem, tā apguve notiks astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī divus secīgus mācību gadus, paredzot kursa apgūšanai 112 mācību stundas. Ar grozījumiem Izglītības likumā, kas stājās spēkā 22. maijā, noteikts, ka izglītības iestādes VAM var īstenot divos variantos: ārpus izglītojamo slodzes vai par 20% samazinot mācību stundas citos kursos un iekļaujot VAM noteiktajā izglītojamo mācību slodzē.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka izglītības iestādēm izvēlēties vispiemērotāko variantu atbilstoši tajās īstenotajām izglītības programmām. “Izglītības iestādei, izvēloties samazināt stundu skaitu citos mācību kursos, priekšmetos vai moduļos, lai ieviestu VAM, ir jāizvērtē plānotais stundu apjoma samazinājums, vienlaikus izvērtējot iespēju nesamazināt līdzšinējo stundu apjomu STEM mācību jomas priekšmetiem vai kursiem, ievērojot STEM izglītības satura būtiskumu un nozīmīgumu turpmākajā profesionālajā darbībā,” norādīts minēto MK noteikumu grozījumu anotācijā.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) jau aicinājusi skolu vadītājus pārskatīt mācību plānus un VAM vietu programmā paredzēt uz citu stundu rēķina, nevis palielināt skolēnu slodzi. Lielākoties skolās, kurās VAM jau tiek realizēta, tas notiek, samazinot stundu skaitu tā dēvētajos speckursos, kā, piemēram, robotikā un dizainā. VAM iekļaušanu mācību plānos profesionālās izglītības iestādes īstenos atbilstoši valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajam vai ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu proporcionāli samazinot stundu skaitu profesionālās izglītības programmas mainīgajā daļā iekļautajiem kursiem, priekšmetiem vai moduļiem, norāda IZM.
Pozitīvi, ka jaunsargu instruktoru vakances jau ir nokomplektētas pilnā apjomā, proti, visas izglītības iestādes, kurās jaunajā mācību gadā būs jāīsteno VAM, tiks nodrošinātas ar instruktoriem, atzīmē JC direktors Aivis Mirbahs.
Ņemot vērā, ka VAM apguve notiks astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī, mācību stundas, kas ir paredzētas dienās, kad notiek VAM, skolām lielākoties nāksies sadalīt uz pārējām nedēļas dienām, vienlaikus nepārsniedzot normatīvajos aktos noteikto maksimālo stundu skaitu. Tādējādi, kā norāda LIVA vadītājs, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, iekļaujot šo priekšmetu stundu sarakstos un mācību plānos, lielākās grūtības sagaidāmas lielajās vidusskolas un ģimnāzijas ar vairākām paralēlklasēm. Kā informēja IZM pārstāvis Edijs Šauers, ministrijas rīcībā nav detalizētas informācijas par skolu gatavību ieviest jauno mācību priekšmetu savos mācību plānos. Tomēr gan R. Kalvāns, gan A. Mirbahs atzīst: izaicinājumi VAM ieviešanā saprotamā kārtā varētu būt skolās, kurām nav pieredzes šī mācību priekšmeta īstenošanā. Taču, kā pauž JC vadītājs, “visas izglītības iestādes ir apzinātas, uzrunātas, tām nodota informācija par nepieciešamajām aktivitātēm, kas jāveic, ieviešot VAM. Turklāt esam gatavi pastiprināti komunicēt un skaidrot”.
