Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Jaunsardzes centrs.
Šajā mācību gadā valsts aizsardzības mācība kā izvēles priekšmets tiek īstenota 147 Latvijas skolās, un to apgūst 10 442 skolēni. No 2024. gada 1. septembra valsts aizsardzības mācības apguve būs obligāta. Patlaban šis mācību priekšmets nav iekļauts vispārējā vidējās izglītības standartā, par to ir plānots lemt tuvākajos mēnešos. Ir svarīgi konkrēto mācību priekšmetu nodrošināt ar kvalificētiem instruktoriem.
2018. gadā Valsts aizsardzības mācība (VAM) kā pilotprojekts tika ieviesta vairāk nekā desmit Latvijas skolās. Līdz 2024. gada 31. augustam VAM vidējās izglītības pakāpē tiek īstenota kā specializētais kurss – izvēles priekšmets veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē 21. februārī, kurā diskutēja par VAM ieviešanu Latvijas skolās, uzsvēra, ka VAM ir daļa no visaptveroša valsts aizsardzības koncepta.
“Šī mācību priekšmeta mērķis ir motivēt un sagatavot [kara] iespējamībai, iemācīt pamatus. Tie visi ir vienas mājas ķieģelīši, kur katra daļa ir paredzēta, lai nodrošinātu valsts aizsardzību, kas ir ikvienas valsts augstākā prioritāte,” akcentēja J. Eglīts.
Jaunsardzes centra (JC) direktors Aivis Mirbahs, iepazīstinot deputātus ar jaunsardzi un VAM priekšmeta pasniegšanu skolās, norādīja, ka JC balstās uz diviem pīlāriem.
Viens no tiem ir kustība “Jaunsardze”, kas ir brīvprātīga interešu izglītība un veicina jauniešos patriotismu, māca dzīvei nepieciešamās iemaņas, kā arī nedaudz militāro prasmju.
Šobrīd kustībā darbojas aptuveni 7600 jaunsargu visā Latvijā.
Savukārt VAM specializēto kursu vidējā izglītības pakāpē apgūst vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10. un 11. klases skolēni, kā arī 2. un 3. kursa audzēkņi izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās ievirzes programmas, un arodskolās.
Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt patriotismu gan ikdienā, gan krīzes situācijās, kā arī radīt vēlmi un prasmes aizstāvēt Latviju.
Pašreiz Valsts aizsardzības mācība kā izvēles priekšmets tiek īstenota 147 Latvijas skolās, un to apgūst 10 442 skolēni.
A. Mirbahs kliedēja izplatīto priekšstatu, ka VAM ir militārā mācība. Viņš uzsvēra, ka tā ir visaptveroša mācība, un VAM kursu veido moduļi:
Patlaban VAM tiek atvēlētas 144 mācību stundas divos gados. Tā ir viena diena mēnesī, kurā tiek apgūtas dažādas praktiskas iemaņas, piemēram, orientēšanās u. c. “VAM ir kaut kas līdzīgs darbmācībai –, ja mājās nav virpas, tad diezin vai kāds iemācīsies ar to virpot,” tā A. Mirbahs.
Plašāk par tēmu >>
Aizsardzības mācība skolās – lai krīzes situācijā prastu aizstāvēt sevi, ģimeni un valsti
Vasarā VAM apmācāmajiem ir iespēja piedalīties nometnē (gadā viena nometne, kas ilgst 11 dienas), kurā var līdzdarboties 10% skolēnu, kas ir sasnieguši labākos rezultātus. Katrā reģionā ir piecas nometņu vietas – Skrundā, Lūznavā, Alūksnē, Apguldē un Skultē. Šogad iecerēts arī eksperiments, proti, nometne, kas ilgs 23 dienas.
FOTO: Jaunsardzes centrs.
Plānots, ka, ieviešot VAM kā obligātu mācību priekšmetu, divu gadu laikā to apgūs 41 000 jauniešu (20 500 jauniešu, kuri mācīsies 10. klasē, un apmēram tikpat, kuri mācīsies 11. klasē).
VAM pasniedz jaunsardzes instruktori, kuriem ir augstākā pedagoģiskā izglītība un kuri ir pabeiguši Aizsardzības ministrijas kvalifikācijas kursus. Šiem cilvēkiem tiek veikta arī lojalitātes pārbaude.
No 244 instruktoru vietām pašreiz ir nokomplektētas 216. Šobrīd trūkst 28 instruktoru, taču JC vadītājs ir optimistisks, atgādinot, ka pirms četriem gadiem bija tikai 70 instruktori.
Tomēr nākotnē nepietiekams instruktoru skaits varētu būt problēma. JC vadītājs norāda uz vairākiem riskiem, piemēram, nepietiekams finansējums štata vietām. Iespējams, ar rekrutēšanu vairs neveiksies tik labi kā pēdējā gada laikā.
Pirmais gads, kad būs vajadzīgi 320 instruktori, ir 2025. gads.
J. Eglīts apliecināja, ka ministrija ir gatava kāpināt instruktoru skaitu, nodrošinot finansējumu. Instruktori ir svarīgi gan jaunsardzē, gan mācot VAM, abas jomas savstarpēji nekonkurē, uzsvēra ministrijas pārstāvis. Viņš arī pauda ministrijas gatavību nodrošināt papildu štata vietas, kas nepieciešamas, lai garantētu apmācības 41 tūkstotim jauniešu (sākotnējās aplēses bijušas pieticīgākas).
Komisijas sēdē izskanēja arī citi jautājumi, kurus nepieciešams risināt. Piemēram, kā izaicinājumu JC vadītājs minēja arī to, ka 43% Latvijas jauniešu mācās un dzīvo Rīgā un Pierīgā. Tas nozīmē, ka personāla sadale ir jākoncentrē uz Rīgu. To plānots paveikt, pārdalot JC teritoriālo centru sadalījumu, respektīvi, Zemgale un Vidzeme vairāk pārklāsies ar Rīgu.
Kā vēl vienu problēmu A. Mirbahs akcentēja, ka VAM joprojām nav iekļauta vispārējā vidējās izglītības standartā. Viņaprāt, tas būtu jāizdara līdz šīgada septembrim.
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko deputātiem stāstīja, ka “galvenais uzdevums ir saprast, ar kādiem līdzekļiem skolas īstenos VAM saturu, un piedāvāt izglītības iestādēm rekomendācijas turpmākai attiecīgā mācību priekšmeta īstenošanai”.
Patlaban VISC vēl analizē VAM un izglītības standarta saturu. “Šobrīd VAM ir specializētais kurss, kas drīzumā kļūs par mācību pamatkursu. Ir svarīgi definēt, kurai jomai atbilst sasniedzamie rezultāti. Ir divi priekšlikumi, par kuriem tiek diskutēts ar skolām. Viens skar sporta un veselības, savukārt otrs – sociālo un pilsonisko jomu,” klāstīja L. Voroņenko.
VISC ir analizējis arī skolu pieredzi VAM ieviešanā.
Galvenā lieta, kuru skolas novērtē, ir instruktoru dalība mācību procesā, iespēja skolēniem apgūt papildu prasmes ārpus skolas ierastās vides. Kopumā par VAM ir saņemtas pozitīvas atsauksmes.
“Jā, ir izaicinājumi attiecībā uz VAM ieviešanu. Tas nozīmē, ka nākas pārkārtot mācību plānus un stundu sarakstus, kas nav vienkārši. Tomēr VISC neredz būtiskas problēmas saistībā ar grozījumiem vidējās izglītības standartā, kuru publiskā apspriešana varētu notikt maijā, jūnijā,” tā VISC vadītāja.
Šobrīd mācību satura eksperti visvairāk strādā pie tā, cik stundu katrai jomai tiks rekomendēts.
Ir panākta vienošanās par VAM kopējo stundu apjomu – tās būs 140 stundas.
Atbildot uz jautājumu, vai pastāv šķēršļi, kas varētu apdraudēt VAM kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu, A. Mirbahs vērsa uzmanību diviem vēl neatrisinātiem jautājumiem.
Ir būtiski saprast, kā VAM iekļausies pašreizējā vidējās izglītības saturā. “Vispārējai vidējai izglītībai ir noteikts rāmis, un tagad tajā jāmēģina iespiest vēl 140 stundas. Ir divi varianti – paplašināt rāmi vai no kaut kā atteikties. Kuru pieeju īstenot?” viņš vaicā, uzreiz norādot, ka gadījumā, ja tiek lemts par izmaiņām VAM programmā, tas būtu jāizdara līdz šīgada novembrim.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš uzsvēra, ka jau šobrīd “skolēnu slodze ir 36 mācību stundas nedēļā. Ņemot vērā mācību programmu, skolēns ir nodarbināts tuvu maksimumam”. Kur iegūt papildu stundas? Viņaprāt, palielināt skolēnu slodzi, kas ir veidota atbilstoši vecumam, nebūtu labākais variants. Alternatīva ir izvērtēt, kas ir jau esošajā saturā, piemēram, sportā un veselībā vai sociālajās zinībās, ko var pārlikt uz VAM vai arī ko no VAM varētu pārcelt uz citiem mācību priekšmetiem.
Par šiem diviem variantiem šobrīd norisinās diskusijas, tiek mēģināts atrast optimālāko risinājumu, lai realizētu valsts aizsardzības mācības programmu, vienlaikus nepaaugstinot skolēniem mācību slodzi.
VISC vadītāja L. Voroņenko zināja teikt, ka diskusijas notiek par vienas sporta stundas samazināšanu. Stundu samazinājums pamatkursa līmenī varētu skart arī sociālās zinības. Aizsardzības ministrijas pārstāvis gan uzsvēra, ka neatbalsta sporta vai vēstures stundu samazināšanu, norādot, ka līdzšinējā pieeja ir bijusi veiksmīga un, iespējams, varētu tikt saglabāta. “Noņemot nost vēstures komponenti, apmācības mazliet zaudē jēgu. Nebūtu pareizi labi izveidotu programmu mazināt birokrātisko šķēršļu dēļ,” akcentēja J. Eglīts.
