Saeimas deputāti 2018. gadā atbalstīja valsts aizsardzības mācības (VAM) iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu, sākot ar 2024. gadu. Vai Ukrainas notikumu kontekstā darba kārtībā nav jautājums par straujāku VAM ieviešanu skolās, negaidot 2024. gadu?
Jā, par to tiek domāts. Ir jāpiepildās diviem priekšnoteikumiem, lai līdz 2024. gadam varētu realizēt VAM. Pirmais – izglītības iestādēm ir jāpiesakās, un otrais – Jaunsardzes centram ir jānodrošina mācību spēki, proti, jaunsargu instruktori. Ja šie divi priekšnoteikumi nepiepildās, tad VAM nevar ātrāk realizēt par 2024. gadu. Papildus iepriekš minētajam VAM ir jāiekļauj vispārējā vidējā izglītības standartā, tātad vidusskolā un tehnikumos kā obligāts mācību priekšmets. Ar Valsts izglītības satura centru esam vienojušies, ka tas nākamajā gadā tiks izdarīts.
2018. gadā tika ievests VAM pilotprojekts 13 skolās, bet patlaban Valsts aizsardzības mācība tiek īstenota 97 mācību iestādēs visā Latvijā. Cik liela interese ir no skolām un skolēniem?
Pašreiz simbioze ir ļoti laba – skolas aktīvi piesakās, un pašreiz jau VAM ir pieteikušās vairāk nekā 100 mācību iestādes. VAM otro mācību gadu – 11. klase vidusskolā vai 2. vai 3. kurss tehnikumā – šogad apgūs 4500 jauniešu. Savukārt VAM pirmo gadu nākamajā mācību gadā apgūs 7500 jauniešu. Tātad kopā, sākot ar šā gada septembri, Jaunsardzes centrs apmācīs 12 000 VAM izglītojamos.
Nākotnē VAM būs jāmāca apmēram 36 000 jauniešu – katru mācību gadu 18 000.
VAM piedāvāsim arī kā tālmācību, divās izglītības iestādēs Jelgavā un Rīgā šogad tiks uzsākts pilotprojekts. Bet ir jāsaka, ka VAM ir ļoti praktisks priekšmets. Līdzīgi kā darbmācību jeb fizisko sagatavotību VAM nevarēs e-vidē tik labi apgūt kā klātienē.
Kāds ir VAM apmācību kurss, kas tajā ir iekļauts? Cik saprotu, mācāt arī pilsonisko apziņu un patriotismu?
VAM esam sadalījuši trijos moduļos. Pirmais ir valsts pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā. Otrais ir noturība krīzes situācijās un vadība, bet trešais ir valsts aizsardzības iemaņas.
Pirmajā modulī pārsvarā mācām patriotismu, lai VAM izglītojamie sajustu piederību Latvijai un būtu lojāli. Krīzes situācija un vadība pēdējās dienās ir “karsts” temats. Runa ir par pretošanos. Tikko bija publicēts speciālo operāciju spēku un Zviedrijas kopprodukts par pretošanās operācijām. Mācām, kā pretoties ne tikai bruņoti, bet arī citā veidā. Tematikā ir mežabrāļi, barikādes, dziesmotā revolūcija utt.
Valsts aizsardzības iemaņas ir saistītas ar militāro tematiku – orientēšanās, šaušana, ieroču apmācība, lauku kaujas iemaņas utt.
Vai Ukrainas karš nesis kādas izmaiņas šīs izglītības programmas saturā un izpildījumā?
Svarīgākais jau ir, ka Ukrainas karš ir pastiprinājis pārliecību gan mums, gan vecākiem un jauniešiem, ka VAM programma ir eksistenciāli nepieciešama. Atceros, ka 2018. gadā, kad uzsākām VAM skolās, man daudzi jautāja, vai tā vispār ir vajadzīga. Tagad nāk pie manis un saka: Aivi, kāpēc to neieviesām jau 2016. gadā pēc pirmās Ukrainas krīzes?
Jā, dārgie draugi, tas ir jautājums jums: pēc 2014. gada man bija jāiet un jāpārliecina sabiedrība, ka tas Latvijā ir absolūti nepieciešams, ņemot vērā mūsu vēsturi un ģeopolitisko situāciju. Tad daudzi man teica: “Ai, tu pārspīlē, tā būs jaunatnes militarizēšana, tu to saki tikai tāpēc, ka esi militārpersona.” Protams, es nevaru būt pilnīgi objektīvs, jo jau 25 gadus nēsāju formas tērpu. Tomēr kā Latvijas pilsonis uzskatu, ka mums nav citas iespējas. Paskatieties vēsturi, mēs vairākkārt esam bijuši okupēti, paskatieties ģeopolitisko situāciju! Ja tagad vēl kādam ir šaubas, ka kaut kas tāds, kas notiek Ukrainā, kur slāvs karo ar slāvu, nevarētu notikt Latvijā, tad jāsaka, ka jūs esat ļoti naivi.
Jā, mēs pārskatīsim dažus tematus, it sevišķi moduli “Noturība krīzes situācijā un vadība”, jāpārskata pretošanās tematika – uzsvars vairāk ir jāliek uz nemilitāro vai nebruņoto spēku pretošanās iespējām. Tātad obligāti nav jābūt Zemessardzē vai Nacionālos bruņotajos spēkos, lai nodrošinātu pretošanos, un tas mums ir padziļinātāk jāizstāsta.
Bet šāda, nemilitāra pretošanās būtu jāzina ikvienam.
Kad sākās karš Ukrainā, saņēmu daudzus uzaicinājumus uz intervijām par to, kā rīkoties krīzes situācijā, un jautājumus, vai ir kaut kur izlasāms, kā rīkoties krīzes situācijā. To, starp citu, arī mācām VAM. Manuprāt, šādu zināšanu nav, par maz runājam par civilo aizsardzību. Turklāt vēl ir arī diskusija, kurai ministrijai tā būtu jāpārrauga – Iekšlietu ministrijai vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM)? Kurš ir par to atbildīgs? Uzskatu, ka mūsu pilsoņi ir par maz informēti, piemēram, kā man, Čiekurkalna iedzīvotājam, rīkoties krīzes situācijā.
Foto: Gatis Dieziņš, Aizsardzības ministrija
Ir informācija par 72 stundu krīzes situācijas somu, kas ārkārtas gadījumā būtu vajadzīgs.
Tieši tā, bet ko tālāk darīt? Aizsardzības ministrija tagad strādā pie paplašināta koncepta, pašvaldības sola, ka tiks papildināti civilās aizsardzības plāni.
Šādus bukletus ir izdevusi arī Zviedrija un Lietuva. Kaimiņvalsts 60 lappušu biezajā bukletā viens no tematiem, piemēram, ir, kā rīkoties gadījumā, ja bruņots cilvēks, kuru jūs atpazīstat ar jūsu valsts atpazīšanas zīmēm, dod jums pavēles; kā rīkoties, ja pavēles dod bruņots cilvēks, kas nav ar jūsu valsts atpazīšanas zīmēm; kur iet un pieteikties mobilizācijas gadījumā; ko darīt, ja esat saņemts gūstā; ko darīt, ja pie jums mājās atnāk bruņoti cilvēki utt. Te varētu pamācīties gan no zviedru, gan lietuviešu kolēģiem.
Vajadzētu būt ne tikai 72 stundu somai, bet vispārīgam aprakstam, kā rīkoties krīzes situācijās, un vajadzētu būt konkrētās vietas, piemēram, Ādažu novada, aprakstam, kur krīzes situācijā man patverties, pie kā man jāiet utt.
Turklāt gan VARAM, gan Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai vajadzētu darboties roku rokā, saskaņoti, lai nav tā, ka pašvaldību civilās aizsardzības plāni ir pretrunā ar to, ko nosaka 72 stundu buklets vai pretošanās koncepcija.
Kāda ir interese par VAM no skolām, kur mācās minoritātes? Vai ir kāda atšķirība?
Jā, liela interese par VAM ir no Daugavpils skolām. Gan mācību gada ietvaros, gan nometnēs Jaunsardzes centrs saskaras ar izaicinājumu par valsts valodas lietošanu. Nesen runāju ar vienu no instruktoriem, kurš teica, ka knapi pietiek laika nodarbībām. Es brīnījos, jo ir paredzēta 10% laika rezerve svarīgākajam. “Bet vai jūs saprotat, ka man viss ir divās valodās jāsaka un jālasa?” viņš atbildēja. Kā tā? Sākumā viss ir jāpasaka valsts valodā, jo to prasa Valsts valodas likums, un pēc tam jāpastāsta krieviski, jo 85% nesaprot latviski.
Tad es domāju – varbūt tā ir Daugavpils specifika, margināls izņēmums, bet šovasar bija nometnes Skrundā un Alūksnē, un katrā bija jaunieši, kas vispār nesaprot latviešu valodu. Nācās piesaistīt instruktorus, kas labi prot krieviski un jauniešiem tulkoja.
Vai ir jau secinājumi, kādi ir ieguvumi no VAM skolās?
Mācībspēki saka, ka, pirmkārt, ieviešot VAM, pateicoties militārajai pieejai, skolā esot lielāka disciplīna. Otrkārt, formastērps un vīrietis skolā esot patīkama pārmaiņa ikdienā.
Savukārt paši izglītojamie uzsver rutīnas laušanu, ka nav visu dienu jāsēž solā, kur viens priekšmets seko citam. VAM tikai 25–30% ir teorētiskās zināšanas, viss pārējais ir praktiskās nodarbības.
Daudzi jaunieši arī teic, ka VAM sniedz dzīvei nepieciešamās iemaņas.
Jāņem vērā, ka VAM ieviešana patlaban balstās uz brīvprātības principu. Tātad izvēlas jaunieši un skolas, kuras grib mācīties VAM un jau ikdienā ir nedaudz patriotiskākas nekā pārējie.
Īsto bildi redzēsim 2025. gadā, jo VAM tikai 2024. gadā kļūs par obligātu mācību priekšmetu.
Gan Nacionālie bruņotie spēki, gan policija ir teikusi, ka jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis ir zems. Kādu to redzat, mācot VAM?
VAM nav iekļauts sports, lai nedublētos ar vispārīgo izglītības saturu, bet 70% nodarbības caurvij dažādās praktiskās aktivitātes. Piemēram, lauku kaujas iemaņās ir vingrinājums “Uguns un kustība”, kur ir jānoskrien 3–5 soļi un jāsedz pārinieks, tad atkal skrien pārinieks. Tas ir fiziski ļoti izaicinošs pasākums. Līdz ar to uzskatu, ka VAM uzlabo arī fizisko sagatavotību.
Rīkojat arī VAM vasaras nometnes. Lūdzu, pastāstiet par tām sīkāk!
VAM ir unikāla ar to, ka izmantojam divas mācību formas. Pirmā, mācību gada ietvaros tas mācību priekšmets, bet otrā – interešu izglītība vasarā, kur uz brīvprātības principa var pieteikties VAM nometnē.
Jaunsardzes centrs ir izveidots tā, ka katrā ģeogrāfiskajā reģionā, Rīgā un Pierīgā ir izveidotas struktūrvienības, kur piedāvāt jauniešiem VAM nometņu vietas. Pašreiz izbūvētas ir tikai divas nometņu vietas – Kurzemē, Skrundā, un Vidzemē, Alūksnē. Bet nākotnē būs arī Zemgalē – Apguldē, Pierīgā – Skultē, Latgalē – Lūznavā.
Pašreiz eksperimentējam ar VAM nometnēm, proti, vai nu tās ir divas mācību nometnes pēc katra mācību gada, t. i., pēc 10. un 11. klases pa 11 dienām, vai viena nometne, kas ilgst uzreiz 23 dienas. Nākamgad būs pirmā garā, proti, 23 dienu nometne. Tad pieņemsim lēmumu, kuru no modeļiem nākotnē praktizējam.
Atkarībā no tā, uz kuru modeli pāriesim, būs noteikts jauniešu skaits, kurus apmācīsim vasaras nometnēs. Ja būs garais modelis, tad tie būs 2000 jauniešu, kuri noslēgs VAM visus apmācību posmus, respektīvi, gan divus mācību gadus, gan nometnes. Ja būs īsais modelis, tad apmācīsim arī 2000 jauniešus gadā, bet katru gadu – pēc 10. klases un pēc 11. klases – pa 1000.
Viņi būs izgājuši pilnu VAM apmācības ciklu, un šī izglītība būs pielīdzināma militārās pamatapmācības kursa pirmajam līmenim.
Kādas priekšrocības VAM dos attiecībā uz plānoto valsts aizsardzības dienestu?
Četri pabeigti VAM posmi – divi mācību gadi un divas īsās nometnes vai nākotnē – viena garā nometne, būs pielīdzināma militārās pamatapmācības kursa pirmajam līmenim, tātad jaunieši, kas būs to izgājuši, būs gatavi mobilizācijai uzreiz pēc pamatapmācības kursa un varēs pievienoties nākamajam apmācības līmenim.
Aizsardzības ministrs pagājušajā nedēļā preses konferencē minēja, ka tiem, kas skolā izies šo mācību un vasaras nometni, varētu būt atlaides obligātajā dienestā.
Šo jautājumu nespēšu komentēt, jo vēl neesam veikuši padziļinātu analīzi par valsts aizsardzības dienesta un VAM simbiozi.
Vai vasaras nometnes nākotnē tiks rīkotas visiem vidusskolēniem?
Nē, ņemsim labākos. Varēsim piedāvāt nometnes vai nu 1000 jauniešiem, kas beiguši 10. klasi, un 1000 jauniešiem, kuri beidza 11. klasi, vai 2000 11. klašu beidzējiem ar iespēju kāpināt apjomu nākotnē. Tas saistīts gan ar finansējumu, gan ar instruktoru skaitu, gan ar infrastruktūru.
Teicāt, ka ņemsiet labākos. Kāda motivācija ir tikt uz vasaras nometni?
Pirmkārt, jums jāizvēlas, kurš pilsonis gribat būt krīzes situācijā – tas, kurš prot sevi, ģimeni un valsti aizstāvēt, vai tas, kurš neprot. Manuprāt, tā ir pietiekama motivācija. Otrkārt, jauniešiem, kas piedalīsies nometnē, no nākamā gada maksāsim stipendijas. Tā varētu būt no 15 līdz 30 eiro dienā.
Lai nodrošinātu VAM kā obligāta izglītības priekšmeta īstenošanu visā valstī, kā arī nodrošinātu jaunsardzes pieejamību visos Latvijas novados, Jaunsardzes centram kopumā nepieciešami 270 jaunsargu instruktori, kā arī papildu administratīvais personāls. Kā sokas ar instruktoru pieņemšanu darbā?
Katru gadu papildu esošajiem ir vajadzīgi 50 jauni instruktori. Faktiski, ņemot vērā, ka vieni aiziet pensijā, bet citi secina, ka šī profesija nav domāta viņiem, ir nepieciešami 63–65 instruktori. Šogad esam ļoti tuvu izvirzītajam mērķim – jūlijā noslēgsies konkurss un pieņemsim darbā apmēram 40 jaunus instruktorus.
Kāda vispār ir interese par instruktora darbu? Vai kopējais vajadzīgais instruktoru skaits – 270 – pēc diviem gadiem nav izaicinājums?
Skatoties uz pašreizējiem datiem, nē, tā nešķiet. Protams, apzinos, ka tuvākajā nākotnē būs jāatrisina divas lielas problēmas. Pirmā – darba organizācijas forma jaunsargu instruktoriem. Ko tas nozīmē? Jaunsargu instruktors ir specifiska profesija, ļoti tuvu karavīram – darba laiks ir nenormēts, viņš strādā brīvdienās, vairāk nekā 40 dienas vasarā ir prom no ģimenes. Līdz ar to Jaunsardzes centrā no normālā darba laika pārgājām uz summēto darba laiku. Bet secinu, ka arī tas neatrisina šos izaicinājumus. Līdz ar to ir jāmeklē formāts, kā atrisināt darba organizāciju jaunsargu instruktoriem.
Otra lielā problēma ir instruktoru atalgojums, kas pašreiz ir 1382 eiro bruto (pirms nodokļu nomaksas). Dzirdam, ka pedagogi vēlas lielāku atalgojumu, un pamatoti. Instruktoriem ir jābūt konkurētspējīgai algai starp pedagogu un profesionālā dienesta karavīru. Es parasti saku, ka jaunsargu instruktors ir kaut kas pa vidu starp šīm abām profesijām, ir jābūt spējīgiem konkurēt ar tām. Adekvāts atalgojums būtu 1600 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ja spēsim atrisināt līdz nākamajam gadam šīs divas problēmas, tad man ir pārliecība, ka spēsim rekrutēt 270 instruktorus.
Vēl gribēju piebilst, ka pirmais, ko es vienmēr saku: nebaidieties kļūt par jaunsargu instruktoriem, neskatoties uz to, ka šī profesija ir sarežģīta. Jaunsardzes centrs nodrošinās visu militāro apmācību un apmaksās pedagoģisko apmācību. Ja būs īstā attieksme un vēlme kļūt par jaunsargu instruktoru, visu pārējo, kas saistīts ar kvalifikāciju, iedosim.
Kā VAM ir ieviesta citviet Eiropā?
Šāds projekts – VAM skolās – nav ieviests nevienā Eiropas valstī. Mēs esam pionieri, darām kaut ko unikālu. Lietuvieši, poļi brauc pieredzes apmācībā un mūs apbrīno. Pirmie, kas tagad par to domā, ir slovēņi. Poļi iet šajā virzienā.
Britiem gan ir ļoti laba jauniešu militārā apmācība, viņi mūs “izpogā”.
Cik jauniešu jaunsardzē ir tagad? Cik liela interese kopumā par šo kustību?
Kopumā jaunsardzē ir 7500 jauniešu. Pandēmijas laikā nokritām uz 5800. Tad sapratu, ka uz jaunsardzi nāk tāpēc, ka tiek rīkoti pasākumi, mazāk tiek sēdēts klasē, daudz jādarbojas ārā, un nodarbības ir praktiskas. Šogad ceram, ka jaunsardzē kopumā darbosies 8000 jauniešu.
