Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Skaidrojums par 5. aprīlī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto Valsts aizsardzības dienesta likumu šeit – Ko paredz Valsts aizsardzības dienesta likums.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Lai nodrošinātu skaidrāku sabiedrības izpratni par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, valsts aizsardzības dienesta iesaukumu komplektēšanas principiem un dienesta izpildes nosacījumiem, Aizsardzības ministrija ir veikusi būtiskus precizējumus atsevišķos Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta pantos.
Aizsardzības ministrija (AM) uz otro lasījumu ir iesniegusi grozījumus Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektā, kurus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja 24. un 25. janvāra komisijas sēdēs. Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis atzina, ka uz otro lasījumu iesniegtais regulējums ir pilnīgi jauns likumprojekts. Viņa teiktajam piekrita arī Saeimas Juridiskais birojs.
Iepazīties ar sākotnējo likumprojekta izklāstu iespējams šeit >>
Iepazīstinot ar grozījumiem VAD likumprojektā, AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts uzsvēra: “Ukrainas pieredze rāda, ka Latvijas gadījumā ir ļoti svarīga sadarbība starp Zemessardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Viss kopums darbojas gadījumā, ja karavīrs ir apmācīts un valstij ir skaidrs, kur un kā izmantot karavīra zināšanas. Likumprojekts ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības.”
Papildu speciālajam likumam, kas regulēs VAD organizēšanas un izpildes nosacījumus, nepieciešami grozījumi vēl 11 tiesību aktos, kas nosaka karavīru sociālās garantijas, veselības aprūpi un citus jautājumus.
Jaunajā likumprojekta redakcijā ir precizēts tā mērķis, skaidrāk noteikta regulējuma definīcija. VAD likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.
Ņemot vērā, ka VAD izpilde paredzēta, lai nodrošinātu ne tikai pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai (kas ir primārais mērķis VAD ieviešanai), bet arī, lai stiprinātu sabiedrības gatavību un spējas iesaistīties visaptverošajā valsts aizsardzībā, likumprojekta 2. pantā ir paplašināts jēdziena “valsts aizsardzības dienests” tvērums.
Likumprojektā iekļauti divi dienesta veidi:
Normas, kas attieksies uz dienestā iesaucamajām personām un abiem dienesta veidiem, ietvertas regulējumā par VAD. Savukārt normas, kas specifiski attieksies tikai uz valsts aizsardzības militārā dienesta veicējiem, nodalītas atsevišķi, norādīts pamatojumā. Valsts aizsardzības civilā dienesta izpildes nosacījumus ar speciālo regulējumu paredzēts noteikt īpašā – Valsts aizsardzības civilā dienesta likumā.
“Persona, kura dienētu valsts aizsardzības civilajā dienestā, varētu attīstīt kiberspējas, risinātu militārās apgādes jautājumus,” deputātiem stāstīja J. Eglīts.
Ar precizējumiem VAD likumprojekta 2. panta otrajā un trešajā daļā skaidrāk tiek noteikta paredzētā pilsoņu iesaukšanas kārtība VAD, norādīts grozījumu pamatojumā.
Pilsoņus dienestā ir plānots iesaukt 18 un 19 gadu vecumā, iesaukumam nepakļaujot tos, kuri turpina mācības pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē (iegūstot vispārējo izglītību vai profesionālo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai profesionālās tālākizglītības programmu pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei).
Pilsoņi, kuri turpina izglītības ieguvi, varēs tikt iesaukti gada laikā pēc attiecīgās izglītības ieguves pabeigšanas.
Likumprojektā noteikts ierobežojums, ka izglītības iegūšana kā faktors, kas automātiski atliek iespēju tikt iesauktam, darbojas tikai līdz brīdim, kamēr persona sasniedz 24 gadu vecumu.
Ja pilsoni brīdī, kad viņš kvalificēsies iesaukšanai VAD, tajā neiesauks, viņš netraucēti var turpināt mācību vai darba gaitas, saglabājot tiesības līdz 27 gadu vecumam valsts aizsardzības militārā dienesta izpildei pieteikties brīvprātīgi.
VAD būs pakļauti pilsoņi – vīrieši līdz 27 gadu vecumam –, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par VAD atlikšanu noteiktais pamats dienesta atlikšanai.
Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi varēs pieteikties arī pilsoņi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Diskusijas sabiedrībā raisījusi norma, ka sievietēm VAD nebūs obligāts.
Gatavojot priekšlikumus (grozījumus) likumprojektam, tika ņemta vērā citu valstu pieredze, kuri dzimumi būtu obligāti pakļauti VAD, bet kuri varētu dienēt, pamatojoties uz brīvprātības principu, deputātiem klāstīja J. Eglīts. Viņš uzsvēra, ka sievietēm obligāti ir jādien Izraēlā, Norvēģijā un Zviedrijā. “Tas, kādi dzimumi obligāti pakļauti VAD, ir politisks lēmums un politiska izšķiršanās,” tā J. Eglīts.
Piemēram, tiesībsargs atzinumā par likumprojektu komisijai raksta, ka “joprojām nav pietiekami pamatots, kādēļ tiesību normas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no viņu dzimuma, it īpaši ņemot vērā VAD ciešo saistību ar likumprojektā minēto valsts aizsardzības civilo dienestu”.
J. Eglīts Tiesībsarga birojam iebilda, ka likumprojekts nekādā veidā neierobežo personas tiesības pieteikties dienestam, piebilstot, ka valsts aizsardzības mācība skolās būs obligāta visiem.
Uzzini vairāk >>
Pārejas noteikumi paredz, ka līdz 2027. gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā varētu tikt īstenots 2023. gada 1. jūlijā, kad vīriešus, kuri ir dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra, viena gada laikā pēc šī vecuma sasniegšanas iesauktu tikai uz brīvprātības pamata.
Valsts aizsardzības civilā dienesta likumprojekts Saeimai Ministru kabinetam ir jāiesniedz līdz 2023. gada 1. jūnijam.
J. Eglīts uzsvēra: “Kamēr nebūs stājies spēkā Valsts aizsardzības civilā dienesta likums, VAD varēs stāties tikai uz brīvprātības pamata.”
Būtiski ir grozīts likumprojekta 3. pants, kas nosaka trīs valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidus. No likumprojekta svītrotas normas, kas paredzēja specializētus dienestus atsevišķām personu kategorijām – topošajām ārstniecības personām un garīdzniekiem. AM secinājusi, ka šādi izņēmumi kopumā neveicina vienlīdzību iesaucamo vidū, izdevīgākā situācijā nostādot šauras pilsoņu grupas.
Likumprojekts nosaka, ka valsts aizsardzības militāro dienestu pilda vienā no šādiem veidiem:
Piedāvātajos trijos valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidos tiks īstenotas arī konkrētai militārai specializācijai nepieciešamās apmācības un dienesta uzdevumu izpilde, kas dod iespēju to salāgot ar pilsoņa civilajā dzīvē jau iegūtajām kompetencēm, minēts grozījumu pamatojumā.
VAD pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Grozījumu pamatojumā norādīts, ka valsts aizsardzības civilā dienesta izpildi nevar noteikt obligāti, to lūdz piemērot pats pilsonis, aizpildot iesniegumu VAD iesaukšanas kontroles komisijai.
Šobrīd AM prognozē, ka pirmajos VAD ieviešanas gados nelielajam skaitam pilsoņu, kas nevarēs pildīt militāro dienestu, valsts aizsardzības civilā dienesta izpildi varētu nodrošināt tikai AM padotības iestādēs.
AM ir iesniegusi jaunu likumprojekta otro nodaļu, kurā noteikts, kā notiek iesaukums valsts aizsardzības militārajā dienestā, kas ir VAD iesaukšanas kontroles komisija, kurus pilsoņus var un kurus nevar iesaukt VAD.
“Ja iepriekš likumprojektā daļēji bija caurums, nebija skaidrs, uz kuriem attiecas un kuriem neattiecas iesaukšana, patlaban 8. pantā ir skaidri noteikti kritēriji, kuri pilsoņi netiek pakļauti VAD, un definēti iemesli, kāpēc dienests ir jāatliek,” uzsvēra J. Eglīts.
Likumprojekts paredz, ka VAD nav pakļauts:
Lai likumprojekts būtu vieglāk uztverams, ir grozīta trešā nodaļa “Valsts aizsardzības militārā dienesta pildīšana” un mainīta pantu secība.
Šajā nodaļā definēti valsts aizsardzības militārā dienesta pildīšanas vispārīgie noteikumi, dienesta izpildes uzsākšana, izvairīšanās no valsts aizsardzības aktīvā dienesta izpildes u. c. jautājumi.
“Nodaļa nosaka, kā notiek dienests un kādas ir sankcijas, ja tas nenotiek. Kas notiek pēc tam, kad pilsonis ir pabeidzis dienestu, kādas ir viņa tiesības un kuros gadījumos dienests izbeidzas ātrāk,” skaidroja J. Eglīts.
Ceturtajā nodaļā, precizējot likuma struktūru, ir noteikti iesaucamo un VAD karavīru pienākumi, norādīts, kā būtu jārīkojas darba devējam vai augstskolai, kurā students mācās, gadījumā, ja jaunietis tiek iesaukts valsts aizsardzības dienestā. Šajā sadaļā ir precizēts kompensācijas apmērs valsts aizsardzības militārā dienesta karavīram.
Piektajā nodaļā noteikti administratīvie pārkāpumi VAD jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē diskusijas raisījās par uzturlīdzekļu nomaksu, piekļuvi datiem, kā arī darba tiesību regulējumu.
Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis atbalstoši novērtēja 20. panta redakciju, kas nosaka dienestā iesauktās personas atbrīvošanu no darba (amata) pienākumu pildīšanas un mācībām (studijām).
20. panta otrā daļa paredz, ka darba devējs darbiniekam, kurš atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabā iepriekšējo darbu vai nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
Izglītības iestāde pilsonim, kurš atbrīvots no mācībām (studijām), saglabā tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Jānis Pumpiņš lūdza likumprojektu papildināt ar normu, ka laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita valsts aizsardzības dienesta iesaukuma laikā. Labklājības ministrija piekrita LDDK viedoklim.
Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumu, lūdzot mainīt uzturlīdzekļu izmaksu konceptu, proti, valsts aizsardzības dienestā iesaukto personu bērniem uz dienesta laiku uzturlīdzekļus sedz nevis no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, bet tie tiek maksāti valsts sociālās atbalsta sistēmas ietvaros.
J. Eglīts norādīja, ka uzturlīdzekļus, kuru apmēru un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets, ir paredzēts segt no AM budžeta. Šāds pabalsts [tāpat kā uzturlīdzekļu izmaksa no fonda] arī nebūs pakļauts parādu piedziņai.
Sākotnējā likumprojekta versijā tika noteikts, ka AM ir pieeja e-veselības sistēmai, komisijas sēdē akcentēja Veselības ministrijas Tiesību aktu nodaļas vadītāja Kitija Kravale. Ministrija pret to iebilst, jo tā ir nesamērīga iejaukšanās pacienta privātumā, ko var sasniegt ar mazāk ietekmējošiem līdzekļiem, proti, jau tagad ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas sniedz atzinumu NBS par pacienta veselības atbilstību dienestam.
J. Eglīts piekrita, ka šobrīd NBS medicīnas nodrošinājuma centram ir piekļuve e-veselībai, tomēr nākotnē, palielinoties cilvēku skaitam, AM būtu jāparedz izņēmuma statuss attiecībā pret jauniesaukto veselības stāvokli.
Datu valsts inspekcijas (DVI) Juridiskās nodaļas vadītāja Evija Kreišmane komisijas sēdē uzsvēra, ka likumprojektā nav pietiekami noregulēti datu apstrādes jautājumi.
“Datu apstrāde ir viena no cilvēka pamattiesībām, un, lai noteiktu ierobežojumus, tie ir jānosaka likuma līmenī. Ir jānosaka datu apstrādes nolūks, t. i., kādiem mērķiem dati varētu tikt apstrādāti. Datu apstrāde sākotnēji būtu vajadzīga reģistrācijai, izvērtēšanai utt.,” skaidroja E. Kreišmane.
J. Eglīts piekrita, ka DVI iebildumi būtu jāskata pie katra priekšlikuma atsevišķi.
Savukārt Finanšu nozares asociācija minēja, ka tai ir nepieciešama piekļuve kredītinformācijas biroja datubāzei, lai noskaidrotu, vai persona var tikt iesaukta VAD. Ja personu varēs iesaukt VAD, kredītu, visticamāk, neizsniegs.
Deputāts Edvīns Šnore vēlējās noskaidrot, uz cik personām attieksies VAD, vai tajā iesauks visus, kuriem paliek 18 gadi, vai arī būs atlase.
J. Eglīts norādīja, ka to ietekmē apdraudējums un nepieciešamība NBS struktūrām, – šāds modelis darbojas Somijā un Igaunijā. Plānots, ka katru gadu iesaukto skaits tiks paaugstināts, ņemot vērā finansiālās iespējas. Turklāt ir svarīgi kvalitatīvi apmācīt, nevis tikai iesaukt dienestā, uzsvēra AM pārstāvis.
Ziņu aģentūra “LETA” raksta, ka iepriekš AM valsts sekretārs Jānis Garisons ir norādījis, ka šogad VAD pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešu.
