Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts aizsardzības likums ir izsludināts oficiālājā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā 2023. gada 19. aprīlī.
Foto: srž. Ēriks Kukutis.
Noslēdzot ziemas sesiju, Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi Valsts aizsardzības dienesta likumu un to pavadošo likumprojektu paketi.
Valsts aizsardzības dienesta likums un to pavadošie grozījumi likumos stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ņemot vērā tēmas aktualitāti, jau tagad sniedzam detalizētu ieskatu, ko tie paredz. Vēršam uzmanību, ka kārtība virknei praktisku jautājumu vēl jānosaka Ministru kabinetam.
Saeimā pieņemtais likums paredz, ka valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi – vīrieši –, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra:
Likums paredz, ka Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Kas attiecas uz pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs, Pārejas noteikumi paredz, ka līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
|
Ceļā uz morāli noturīgu un sagatavotu sabiedrību
Nepieciešamību ieviest valsts aizsardzības dienestu pamato aizsardzības ministre Ināra Mūrniece: “Kopš Krievijas brutālā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mēs dzīvojam jaunā ģeopolitiskā realitātē un drošības situācijā. Pilnvērtīgu valsts aizsardzību ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja Latvija attīstīs visas aizsardzības spējas kopumā, kas ietver gan ieroču sistēmas, gan daudzskaitlīgu un militāri sagatavotu sabiedrības daļu. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir Latvijas atbilde uz jauno drošības situāciju mūsu reģionā, jo no Ukrainas pieredzes redzam, ka bez morāli noturīgas un sagatavotas sabiedrības nav iespējams stāties pretim agresoram.”
Personīgā izaugsme un darba tirgū novērtētas īpašības
Aizsardzības ministrija vērš uzmanību vairākām priekšrocībām jauniešiem, kuri pildīs valsts aizsardzības dienestu. Piemēram, interneta vietnē Sargs.lv uzsvērts, ka “jaunieši, dienot valsts aizsardzības dienestā, ne tikai apgūs valsts aizsardzībai vajadzīgās iemaņas, bet arī sekmēs savu personības attīstību, nostiprinot sevī tādas kvalitātes kā līderību, psiholoģisko noturību pret stresu un apgūs zināšanas, kuras netiek piedāvātas nevienā civilajā jomā”.
Valsts aizsardzības dienests piedāvā attīstīt un nostiprināt līderības iemaņas, fizisko un garīgo veselību, spēju rīkoties krīzes situācijās un palīdzēt, iepazīt dažādas profesijas, veidot kontaktus, strādāst komandā, iegūt zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un militāro industriju.
Sargs.lv: Kādi personiskās izaugsmes ieguvumi sagaida VAD karavīru dienesta laikā? |
Saeimā pieņemtais likums paredz, ka valsts aizsardzības dienests ietver:
Valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem:
Veidu, kādā pilsonis pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, noteiks, ņemot vērā NBS noteiktās prioritātes un NBS noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošinājumu.
Pilsoņiem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, ievērojot NBS noteiktās prioritātes, varēs piedāvāt iespēju izvēlēties valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidu.
Likumdevējs ir paredzējis, ka pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, var izvēlēties vienu no minētajiem valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidiem neatkarīgi no NBS noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, viņus varēs iecelt ar attiecīgo jomu saistītos amatos.
Valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar 11 mēnešu alternatīvo dienestu Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.
Lēmumu par iesaukšanu alternatīvajā dienestā pieņems Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija.
|
Brīvprātīga pieteikšanās Valsts aizsardzības dienestam
Aizsardzības ministrija informē, ka pirmais iesaukums tiks uzsākts šī gada 1. jūlijā uz brīvprātības pamata.
Brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam notiks līdz 15. maijam. Pilsoņi var zvanīt uz tālruni 67072793, rakstīt uz e-pastu: vad@klustikaravirs.lv vai doties uz Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centru Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā.
Savukārt no 2024. gada 1. janvāra dienests tiek noteikts kā obligāts.
Arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks, nosūtot lēmumu par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā uz elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi, vai izsniegs personīgi.
Interesenti tiek aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku sociālo mediju kontos.
Aizsardzības ministrija:
Nacionālie bruņotie spēki:
|
Foto: Gatis Dieziņš, Aizsardzības ministrija.
Sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma aizsardzības ministrs izdos pavēli par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā, nosakot tajā iesaukuma laiku un iesaucamo skaitu katram valsts aizsardzības militārā dienesta veidam (izņēmums ir pirmais iesaukums, kas sāks dienestu jau šī gada 1. jūlijā).
Pavēle tiks publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā iekļaus pilsoņus, kuri ir pieteikušies brīvprātīgi.
Lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiks, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz tiem iesaucamajiem, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi.
Atlasi rīko dienesta – 11 mēneši NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā – izpildei.
Atlasi rīko proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Ministru kabinets noteiks atlases norises nosacījumus un kārtību.
Likums paredz, ka Aizsardzības ministrija izveidos un uzturēs valsts informācijas sistēmu, kurā veiks:
reģistrāciju un uzskaiti.
Lai izvērtētu iesaucamo atbilstību valsts aizsardzības dienestam, Aizsardzības ministrijai tiks nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve šādām valsts informācijas sistēmām un datubāzēm noteiktas informācijas iegūšanai:
Ministru kabinetam būs jānosaka prasības iesaucamo veselības stāvoklim un tā pārbaudes kārtība.
Tāpat Ministru kabinetam būs jāizstrādā iegūtās informācijas no valsts informācijas sistēmām apstrādes un glabāšanas noteikumi.
Piemēram, likums nosaka, ka informāciju par personas iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai iesaukšanas atlikšanu būs tiesīgas pieprasīt arī kredītiestādes un kredītu devēji (ar kredītinformācijas biroju starpniecību), lai izvērtētu kredīta ņēmēja spēju atmaksāt kredītu.
Likums paredz, ka valsts aizsardzības dienestam netiks pakļauts pilsonis:
Likumā ir paredzētas situācijas, kad valsts aizsardzības dienestu varēs atlikt, piemēram, veselības stāvokļa dēļ.
Valsts aizsardzības dienesta izpildi varēs atlikt pilsonim, kurš svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.
Piemēram, par svarīgiem varētu tikt uzskatīti iemesli, ja iesaucamais:
Aizsardzības ministrijas lēmumu par iesaukšanu vai neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, vai tā atlikšanu iesaucamais varēs apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisijai.
Savukārt kontroles komisijas lēmumu (tai skaitā atteikumu aizstāt militāro dienestu ar alternatīvo dienestu) iesaucamais varēs pārsūdzēt tiesā.
Likums paredz, ka lēmumu par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms datuma, kad personai jāierodas dienesta vietā, paziņo:
Jāpiebilst, ka vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu ir pieņemti grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, paredzot, ka no 2023. gada 1. jūnija Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – no 15 līdz 27 gadu vecumam ir obligāta oficiālā elektroniskā adrese.
Lēmumu piespiedu kārtā varēs nodrošināt Militārā policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Likums paredz, ka iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā bez attaisnojoša iemesla piemēros administratīvo sodu – brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro (septiņdesmit naudas soda vienībām).
Savukārt par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu sauc pie kriminālatbildības.
Darba devējam ir pienākums atbrīvot no darba pienākumu izpildes:
Vēl likumdevējs ir paredzējis darba devēja pienākumu saglabāt dienesta veicējam iepriekšējo darbu vai nodrošināt līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem (bet dienestā pavadīto laiku neieskaita periodā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu).
Savukārt par laiku, kurā darbinieks neveic darba pienākumus, jo piedalās pārbaudēs, lai noteiktu viņa atbilstību valsts aizsardzības dienestam, darba devējam ir pienākums izmaksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā paredzēto atlīdzību.
Likums paredz, ka arī izglītības iestādei ir jāatbrīvo no mācībām (studijām):
Izglītības iestādei ir jāsaglabā tiesības turpināt mācības (studijas) pēc dienesta beigām ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas.
Likumā ir ietverta norma, kas paredz, ka valsts augstskolas un koledžas nodrošina studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi un to ir pabeiguši, ja viņi atbilst attiecīgās programmas uzņemšanas noteikumiem. Studiju virzienus un studēt iespēju nodrošināšanas kārtību vēl noteiks Ministru kabinets.
Likumā noteikts, ka valsts aizsardzības dienesta karavīram un alternatīvā dienesta veicējam ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju, kuras apmēru noteiks Ministru kabineta noteikumos.
Likumā noteikts, ka kompensācija nebūs pakļauta parādu piedziņai.
Tiem, kuri pieteiksies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, kompensācija pienāksies paaugstinātā apmērā.
Aizsardzības ministrija informē par plāniem, ka valsts aizsardzības dienesta karavīri Latvijā, kuri dienestam būs pieteikušies brīvprātīgi, varētu saņemt gandrīz divas reizes lielāku finansiālo kompensāciju nekā viņu kolēģi Somijā, Igaunijā un Lietuvā.
Likums paredz, ka karavīrs valsts aizsardzības militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā.
Aizsardzības ministrija par valsts aizsardzības dienesta karavīriem un alternatīvā dienesta veicējiem veic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Saistītie grozījumi citos likumos nosaka, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs tiks apdrošināts vairākiem sociālās apdrošināšanas veidiem – pensijai un bezdarba gadījumam, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības apdrošināšanai. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” paredz, ka laiks, kurā persona pilda valsts aizsardzības dienestu, veidos apdrošināšanas stāžu.
Valsts aizsardzības dienesta karavīram ir tiesības uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā valsts aizsardzības dienesta karavīriem paredzēto apmaksāto veselības aprūpi.
Paredzēts, ka uz dienesta karavīriem attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. pantā noteiktās garantijas dienesta laikā veselībai nodarīta kaitējuma gadījumā.
Ja dienesta veicējiem ir bērni, dienesta laikā viņu uzturēšanai paredzēts piešķirt pabalstu, kura apmēru vēl noteiks Ministru kabinets. Likumā noteikts, ka dienesta karavīriem ir tiesības savus bērnus iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē ārpus kārtas.
Likums regulē arī citus ar valsts aizsardzības militāro dienestu saistītus jautājumus, tai skaitā tā pildīšanas vispārīgos noteikumus (uzsākšana, dienesta veida maiņas noteikumi, atvaļināšana u. c.), paredzot arī rīcību situācijās, ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepilda militāro dienestu (neapgūst dienesta gadam paredzēto apmācības programmu).
Piemēram, ja karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepildīs valsts aizsardzības militāro dienestu augstskolu un koledžu studentiem paredzētās rezerves virsnieka programmas ietvaros, viņš tiks pārcelts uz 11 mēnešus ilga valsts aizsardzības militārā dienesta izpildi NBS vienībā, neieskaitot iepriekš pavadīto laiku dienestā.
