SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. septembrī, 2022
Lasīšanai: 17 minūtes
6
6

Likumprojekti valsts aizsardzības dienesta ieviešanai

Attēlam ir ilustratīva nozīme.

FOTO: štāba virsseržants Gatis Indrēvics (Aizsardzības ministrija).

Valdība 20. septembrī atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta un ar to saistīto tiesību aktu projektu paketi, kas paredz tā uzsākšanu jau 2023. gada janvārī. Tie paredz, ka valsts aizsardzības dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadu vecumam un to piemēros Latvijas pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Dienestā varēs brīvprātīgi pieteikties gan vīrieši, gan sievietes vecumā līdz 27 gadiem, taču, sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. Tiek plānotas arī alternatīvas iespējas iesaistīties valsts aizsardzībā, lai iespējami īsā laikā panāktu sabiedrības gatavību stāties pretī dažāda veida apdraudējumiem.

Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu. Papildus speciālam likumam, kas regulēs valsts aizsardzības dienesta organizēšanas un izpildes nosacījumus, nepieciešami atbilstoši grozījumi arī vairākos citos tiesību aktos, kas nosaka karavīru sociālās garantijas, veselības aprūpi un citus jautājumus.

Ministru kabinets 20. septembrī atbalstīja kopumā 11 likumprojektus, kas saistīti ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Aizsardzības ministrija rosinās likumdevēju – Saeimu – tos skatīt steidzamības kārtībā, proti, divos lasījumos.

Ceļā uz visaptverošu valsts aizsardzību

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir mainījusies drošības situācija, tāpēc ir nepieciešama visaptveroša sabiedrības un valsts pārvaldes sagatavotība iespējami pilnvērtīgāk nodrošināt visas ikdienas funkcijas arī kara apstākļos, vienlaikus spējot parūpēties par savu drošību un sniedzot atbalstu aizsardzības centieniem.

“Lai Latvijas neatkarība nākotnē varētu tikt pārliecinoši nosargāta, aizsardzības jomai ir jākļūst par integrētu daļu no visas sabiedrības dzīves,” teikts Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta anotācijā.

Aizsardzības jomai ir jākļūst par integrētu daļu no visas sabiedrības dzīves.

Visaptveroša valsts aizsardzība – tā ir spēcīga valsts un sabiedrības noturība un reaģēšanas spēja pret ārēju apdraudējumu, tai skaitā iebrukumu.

Visaptveroša valsts aizsardzība neparedz tikai militāras iemaņas. Obligāts valsts aizsardzības dienests nozīmē, ka ilgtermiņā ievērojami lielāka sabiedrības daļa būs sagatavota dažādām krīzes situācijām, norādīts likumprojekta anotācijā.

Valsts aizsardzības dienestam plānotas alternatīvas

Likumprojekts paredz vairākas alternatīvas dienesta iespējas, lai apgūtu noderīgas prasmes un spējas sniegt savu artavu valsts un sabiedrības aizsardzībā pret ārēju apdraudējumu.

Likumprojekta 3. pantā paredzēts, ka valsts aizsardzības dienests ir aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda:

  • 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;
  • ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu;
  • apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
  • apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
  • apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.

“Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā,” informē Aizsardzības ministrija.

Savukārt reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūs Kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Tāpat valsts aizsardzības apmācības programmu studiju laikā apgūs ārstniecības personas, skaidro Aizsardzības ministrija.

Augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmu varēs apgūt tie valsts aizsardzības dienestā iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs.

Studentiem apmācība notiks saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 48 “Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība”. Valsts aizsardzības dienesta izpildei studentiem būs iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši Zemessardzes dienesta apmācības modelim. Dienestam katru gadu būs jāvelta līdz 50 dienām. Apmācībā paredzēts sagatavot gan jaunākos instruktorus, gan jaunākos virsniekus. Pirmajos divos studiju gados sekmīgi apgūstot pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu, turpmākajos studiju gados varēs iegūt virsnieka kvalifikāciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Iecerēts, ka aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu.

Šāda iespēja varētu tikt ieviesta no 2024. gada, taču vēl nav skaidras tā aprises.

Aizsardzības ministrija informē, ka tiek plānots veidot valsts civilo dienestu, lai nodrošinātu sabiedrības noturību un gatavību krīžu situācijām. Civilais dienests tiktu organizēts citu ministriju uzraudzībā.

Lai vienotos par valsts civilā dienesta ieviešanu, tiks veidota starpinstitūciju darba grupa, kurā tiktu risināti būtiskākie ar valsts civilo dienestu saistītie jautājumi, piemēram, dienesta ilgums, finansējums, citu institūciju spējas uzņemt dienestā, uzskaites mehānisms, atbildības sadalījums starp institūcijām u. c. jautājumi.

Ko iesauks, kam dienestu atliks

Likumprojekts paredz, ka tas būs piemērojams pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Valsts aizsardzības dienests būs obligāts Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – vecumā no 18 līdz 27 gadiem.

Sievietes minētajā vecumā dienestam varēs pieteikties brīvprātīgi. Pieteikties dienestam brīvprātīgi varēs arī vīrieši, kuri dzimuši pirms 2004. gada, bet ir vecumā līdz 27 gadiem.

Likumprojekta 14. pants paredz, ka valsts aizsardzības dienestā netiks iesaukts pilsonis:

  • kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
  • kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kurš ir notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
  • kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo (alternatīvo) dienestu;
  • profesionālā dienesta karavīrs, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus;
  • pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;
  • Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā trīs gadus.

Iesaukums valsts aizsardzības dienestā tiks atlikts:

  • ja pilsonis iegūst vispārējo izglītību, profesionālo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
  • ja pilsonis kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
  • ja pilsonis ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu (kas nav smags vai sevišķi smags noziedzīgs nodarījums) un sodāmība nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
  • ja pilsoņa aizgādībā ir bērns un otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību;
  • ja pilsonis ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
  • Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs;
  • profesionālā dienesta karavīram, kurš dien profesionālajā dienestā;
  • pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetam;
  • pilsonim, kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.

Likumprojektā paredzēts, ka iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt arī pilsoņiem, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šī iemesla dēļ nebūtu pieļaujama.

Ārvalstīs dzīvojošo un studējošo vai strādājošo iesaukšana valsts aizsardzības dienestā tiks vērtēta individuāli.

Kas notiks pēc dienesta pabeigšanas

Pēc 11 mēnešiem dienesta Nacionālo bruņoto spēku vienībās valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē.

Arī pēc dienesta Zemessardzē vai augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmas apguves valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē. Pēc karavīra brīvas izvēles varēs turpināt dienestu Zemessardzē vai uzsākt profesionālo dienestu.

Augstas gatavības rezervē valsts aizsardzības dienesta karavīri atradīsies līdz pieciem gadiem.

Augstas gatavības rezervē valsts aizsardzības dienesta karavīri atradīsies līdz pieciem gadiem, kuru laikā ne biežāk kā reizi gadā varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācību, kas ilgs līdz septiņām dienām.

Pēc augstas gatavības rezerves posma, sākot ar sesto dienesta gadu rezervē, rezerves karavīrs pāries Nacionālo bruņoto spēku rezervē, uz kuru attieksies līdz šim spēkā esošās prasības par dienestu rezervē.

Pirmais iesaukums jau 2023. gadā

Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 19 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai.

Taču, sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā.

“Arī 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā,” skaidro ministrija.

Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.

Pirmajā valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt 1000 pilsoņu.

Piecu gadu laikā iesaucamo skaitu plānots pakāpeniski palielināt. Ministrija iecerējusi, ka, sākot ar 2028. gadu, katru gadu iesauks 7500 Latvijas pilsoņu, ja tam tiks atvēlēts nepieciešamais finansējums.

Tiesības, sociālās garantijas, valsts finansētas studijas

Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs Nacionālo bruņoto spēku vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanas kompensāciju 1100 eiro apmērā. Tāpat viņiem nodrošinās ēdināšanu, formas tērpu, nepieciešamo dienesta inventāru un dzīvošanu kazarmās.

Par apmācāmajiem veiks arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī tiks izskatītas iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.

Darba devējiem būs pienākums atbrīvot personu, kura valsts aizsardzības dienestu pildīs Zemessardzē, no darba pienākumu izpildes uz dienesta laiku. Par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu Zemessardzē varēs saņemt kompensāciju, kuru aprēķinās proporcionāli no noteiktās valsts aizsardzības dienesta izpildes kompensācijas.

Likumprojekts paredz, ka augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Arī darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba pienākumu pildīšanas uz valsts aizsardzības pildīšanas laiku, būs jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Likumprojektā iekļauti vēl citi papildu atbalsta mehānismi. Piemēram, ja pilsonis izvēlēsies 11 mēnešu dienestu Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes vienībā, karavīra bērniem izmaksās uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Likumprojekta 28. pants paredz, ka valsts finansēs studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kuri būs pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām.

Valsts varētu finansēt studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kuri būs pabeiguši valsts aizsardzības dienestu.

Aizsardzības ministrija arī vienosies ar Veselības ministriju par konceptuālu risinājumu efektīvākai jauniešu veselības pārbaudes sistēmas izveidei. Likumprojekts paredz valsts nodrošinātu veselības aprūpi un rehabilitāciju valsts aizsardzības dienesta karavīriem.

Likumprojektu pakete

Valsts aizsardzības dienestam līdz 2027. gadam plānots nodrošināt finansējumu, pakāpeniski palielinot aizsardzības nozares budžetu. Ministru kabinets arī ir konceptuāli atbalstījis aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta līdz 2027. gadam, par ko būs jālemj nākamajai Saeimai, informē Aizsardzības ministrija.

Ministru kabinets ir konceptuāli atbalstījis aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta līdz 2027. gadam.

Tāpat, lai sekmīgi ieviestu valsts aizsardzības dienestu, jāveic virkne grozījumu saistītos likumos. 20. septembrī Ministru kabinets atbalstīja vēl desmit ar dienestu saistītus likumprojektus.

Ar grozījumiem plānots Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikt valsts aizsardzības dienesta karavīriem paredzētās sociālās garantijas, piemēram, apmaksātu veselības aprūpi.

Ar grozījumiem likumā plānots paplašināt personu loku, kam būs obligāta oficiālā elektroniskā adrese, to attiecinot arī uz Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – no 15 līdz 27 gadu vecumam.

Ar grozījumiem likumā plānots papildināt 5. pantu, nosakot, ka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido arī valsts aizsardzības dienesta karavīri.

Ar grozījumiem likumā plānots noteikt, ka izpildes laiku valsts aizsardzības dienestā un laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts obligātais aktīvais militārais dienests, vai valsts civilajā dienestā, ar kuru aizstāts valsts aizsardzības dienests, ieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

Ņemot vērā, ka valsts aizsardzības dienesta karavīri būs pakļauti militārajā dienestā noteiktajām prasībām, likumprojekts paredz, ka militārās disciplīnas pārkāpumu gadījumā viņus būs iespējams disciplināri sodīt.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka personas, kuras pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, ir obligāti pakļautas sociālajai apdrošināšanai, tai skaitā pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kā jebkurš 15 gadu vecumu sasniedzis darba ņēmējs, kuru nodarbina darba devējs.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesības Militārajai policijai veikt Administratīvā pārkāpuma procesu par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu.

Minētais pants nosaka, ka par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai — no 70 līdz 14 000 eiro.

Izmaiņas likumā paredz, ka laiks, kurā persona pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, veido apdrošināšanas stāžu.

Nepieciešamie grozījumi, lai valsts aizsardzības dienests tiktu nostiprināts kā aktīvā dienesta paveids Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un karavīri pēc tā pabeigšanas tiktu ieskaitīti rezerves karavīru rindās. 

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, lai paredzētu tiesības Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm saņemt informāciju no ārstniecības iestādes arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību, lai varētu veikt veselības stāvokļa izvērtēšanu.

***

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, šīgada 5. jūlijā Aizsardzības ministrija nāca klajā ar ieceri piecu gadu laikā izveidot Valsts aizsardzības dienestu. Prezentējot dienesta ideju, aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicināja to neasociēt ar obligāto militāro dienestu, kādu daudzi ir piedzīvojuši padomju vai Latvijas armijas rindās: “Mūsu mērķis nav gatavot cilvēkus karam, bet atturēt uzbrukumu, padarot dienestu par goda lietu, kā tas ir Somijā.”

Šīgada 6. septembrī Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu”, kurā pausts: “Ņemot vērā pieaugošos draudus, nepieciešams audzēt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, turklāt tas jādara straujākā tempā, nekā tika plānots līdz šim.”

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU