NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
06. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
22
22

Plānoto Valsts aizsardzības dienestu aicina neasociēt ar obligāto militāro dienestu

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Aizsardzības ministrija ir nākusi klajā ar plānu piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus vecie Latvijas pilsoņi – vīrieši obligātā, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgā kārtā, – varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo, proti, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, dienestu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina piedāvājumu, kas vēl jāatbalsta valdībā un Saeimā, nesalīdzināt ar obligāto militāro dienestu, kādu daudzi ir piedzīvojuši padomju vai Latvijas armijas rindās. “Mūsu mērķis nav gatavot cilvēkus karam, bet atturēt uzbrukumu, padarot dienestu par goda lietu, kā tas ir Somijā,” uzsvēra aizsardzības ministrs.  

īsumā
  • Profesionālais militārais dienests ir ļāvis padarīt Latvijas armiju par kvalitatīvu, rietumniecisku NATO armiju, kuras rīcībā ir jauns un mūsdienīgs ekipējums.
  • Esošais brīvprātības princips stāties Zemessardzē vai sākt dienestu profesionālajā dienestā ir tuvu maksimumam, un tālāka skaitliskā sastāva palielināšana var būt ierobežota.
  • Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievija uzbruks.
  • Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā.
  • Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās, bet brīvdienas varēs pavadīt mājās.
  • Lai saglabātu daļēju brīvprātības principu, ir domāts arī par alternatīvām iespējām, kā katrs sabiedrības loceklis noteiktā vecumā var dot savu artavu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.

Iespējas attīstīt profesionālu armiju ir gandrīz izsmeltas

Iepazīstinot ar plānoto reformu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks sāka ar atziņu, ka Latvijas valdības lēmums atteikties no obligātā militārā dienesta 2007. gadā bijis pareizs. “Tolaik militārais dienests bija ļoti tālu no tā, kas nepieciešams Latvijas aizsardzības sistēmai. Profesionālais militārais dienests ir ļāvis padarīt Latvijas armiju par kvalitatīvu, rietumniecisku NATO armiju, kuras rīcībā ir jauns un mūsdienīgs ekipējums,” skaidroja A. Pabriks.

Tomēr jaunā drošības situācija nozīmē, ka ir jādomā ne vien par aizsardzības spēku kaujas spēju stiprināšanu, bet arī rezervju veidošanu. Latvijā šobrīd ir izveidotas piecas brigādes – četras Zemessardzes brigādes un viena profesionālās armijas brigāde –, kuras nav piepildītas. Bruņotie spēki strauji apgūst jaunu militāro tehniku, tiem ir nepieciešami jauni, zinoši cilvēki, kuri šajos procesos varētu piedalīties.

Krīzei militāra uzbrukuma gadījumā ir sagatavoti mazāk nekā 2% Latvijas iedzīvotāju, kas ir daudz par maz.

“Redzam, ka esošais brīvprātības princips stāties Zemessardzē vai sākt dienestu profesionālajā dienestā ir tuvu maksimumam, un tālāka skaitliskā sastāva palielināšana var būt ierobežota. Šī iemesla dēļ ir jāpalielina to pilsoņu skaits, kuri spējīgi pilnvērtīgi iesaistīties valsts aizsardzībā kara laikā,” uzsver aizsardzības ministrs, norādot, ka patlaban krīzei militāra uzbrukuma gadījumā ir sagatavoti mazāk nekā 2% Latvijas iedzīvotāju, kas ir daudz par maz.

Būt spēcīgiem, lai atturētu uzbrukumu

“Nav nekāda pamata cerēt, ka Krievija tuvākajos gados atteiksies no savām imperiālajām ambīcijām. Ukraina šobrīd cīnās arī par mums. Ukraina dod mums laiku, kas ir jāizmanto maksimāli efektīvi, lai sagatavotos. Tāpēc esam pieņēmuši lēmumu vairs nepaļauties tikai uz profesionālo militāro dienestu un Zemessardzi, bet veidot arī Valsts aizsardzības dienestu,” informē A. Pabriks.

Ministrs neslēpj, ka, strādājot pie reformas, kurai vēl jāgūst atbalsts valdībā un Saeimā, ir aplūkota vairāku demokrātisku valstu, īpaši Somijas, pieredze, kur ir izveidota līdzīga sistēma.

Vienlaikus aizsardzības ministrs aicina neasociēt piedāvāto reformu ar obligāto militāro dienestu: “Tas ir pilnīgi cita līmeņa piedāvājums Latvijas sabiedrībai.” Jaunās sistēmas mērķis nav sagatavot cilvēkus karošanai, bet aizsardzības politikas veidotāju ieskatā tas ir viens no veidiem, kā izvairīties no militāra konflikta un apdraudējuma.

“Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju, ” uzsver aizsardzības ministrs.

Pabriks atgādina, ka Krievija ir valsts, kura saprot tikai spēku. “Vislielākā provokācija ir vājums, un Krievija to nekavēsies izmantot. Tā ciena Somiju Ziemas kara un 1939. gada notikumu dēļ. Tā respektē Somiju, jo tajā ir izveidota valsts aizsardzības sistēma, kurā katrs iedzīvotājs ir apmācīts, kā rīkoties. Mēs panāksim, ka tā būs arī Latvijā!” pārliecināts ir aizsardzības ministrs.

Ja vēlamies arī turpmāk izmantot pilsoniskās tiesības un brīvības, katram no mums ir jādod kaut kas pretī.

Noslēgumā A. Pabriks arī piebilda: “Ir labi runāt par tiesībām un brīvībām, kādas mums pienākas un nodrošina Latvijas valsts. Taču pašlaik esam situācijā, kad naidīgi spēki, iespējams, plāno tās apdraudēt. Ja vēlamies arī turpmāk izmantot šīs pilsoniskās tiesības un brīvības, katram no mums ir jādod kaut kas pretī. Tāpēc vēlamies veidot jaunu sociālo kontraktu starp pilsoni, no vienas puses, un valsti, tās nāciju – no otras puses.”

Viņaprāt, tas nav par daudz prasīts, lai veidotu spēcīgu sabiedrību, kas ir gatava iestāties un nosargāt savas tiesības un brīvības, savu valsti, savas vērtības un kultūru, kuru neviens neuzdrošināsies apšaubīt.

Savukārt vietnē Sargs.lv, kurā sniegtas atbildes uz dažādiem jautājumiem par Valsts aizsardzības dienestu, uzsvērts: "Aizsardzības ministrija ideju par Valsts aizsardzības dienestu nevēlas asociēt ar kādreizējo obligāto militāro dienestu, jo faktiski tolaik tajā tika iesaukti tikai tie, kuri nespēja iesniegt ārsta zīmi vai atrast citus iemeslus, kādēļ nedienēt. Šoreiz brīvprātīgajam militārajam dienestam ideja ir pavisam cita – līdzīgi kā Somijā, primāri tiek mēģināts mainīt sabiedrības attieksmi pret valsts aizsardzību un drošību, radot jaunu sociālo līgumu, kur dienests kļūst par goda pienākumu."

Pārejas periodā pieteikšanās būs brīvprātīga

Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot no 2023. gada janvāra. Pirmie divi iesaukumi ir plānoti jau nākamgad – janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurskatāms un nodrošinātu taisnīgu atlasi. 

Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā.

Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.

Plānots, ka dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Apmācības un treniņi notiks piecas dienas nedēļā, brīvdienas varēs pavadīt mājās. Dienestā trīs mēnešus paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus – apmācība specialitātē, bet pēdējos piecos mēnešos notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.

Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās.

Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, kuru veidotu aktīvās vienības – 14 000 karavīru, Zemessardzes vienības – 16 000 zemessargu un 20 000 apmācītu cilvēku rezerves vienības.

Plānotas alternatīvas aizsardzības dienestam

Lai saglabātu daļēju brīvprātības principu, ir domāts arī par alternatīvām iespējām, kā katrs sabiedrības loceklis noteiktā vecumā var dot savu artavu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.

“Kā redzams arī karā Ukrainā, ne jau visiem ir jākaro frontes pirmajās līnijās. Jebkurā krīzē ir svarīgi, ka ir cilvēki, kas apguvuši zināšanas un prasmes arī civilās aizsardzības jomā,” sacīja aizsardzības ministrs.

Reformas piedāvājums paredz alternatīvu Valsts aizsardzības dienestam. Ja jaunietis nevēlēsies 11 mēnešus piecas dienas nedēļā pavadīt dienestā, tā vietā varēs izvēlēties iespēju iestāties Zemessardzē, lai trīs nedēļas gadā piecus gadus pēc kārtas trenētos un apgūtu nepieciešamās pamatzināšanas par valsts aizsardzību. 

Jaunieši varēs izvēlēties apgūt vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvu, proti, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, dienestu, kas nodrošinās civilās aizsardzības prasmju apguvi.

Aizsardzības ministrijas piedāvājums vēl jāskata un jāapstiprina valdībā un Saeimā. Lai reforma tiktu ieviesta, jāveic virkne grozījumu normatīvajos aktos, tai skaitā jāizstrādā un jāpieņem jauns likums par Valsts aizsardzības dienestu. 

Uzzini vairāk >>

Labs saturs
22
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU