Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Armīns Janiks (Aizsardzības ministrija).
“Kad 2018. gadā sākām valsts aizsardzības mācības (VAM) projekta ieviešanu, bija daudz jautājumu un pārmetumu par jauniešu militarizēšanu un kritikas par paredzēto priekšmeta iekļaušanu vispārējās vidējās izglītības saturā. Šobrīd man bieži jautā, kāpēc to ieviešam tikai tagad, kāpēc šāda obligāta priekšmeta nav bijis pērn vai šogad,” intervijā LV portālam par valsts aizsardzības mācības ieviešanu uzsver Jaunsardzes centra direktors, pulkvedis AIVIS MIRBAHS.
Valsts aizsardzības mācību (VAM) kā pilotprojektu vidējās izglītības iestādēs ieviesa 2018. gadā. No nākamā gada 1. septembra to plānots noteikt kā obligāti apgūstamo priekšmetu. Vai, izstrādājot VAM saturu, esat iedvesmojušies arī no citu valstu pieredzes?
Izglītības iestādēs Eiropā nav līdzīga obligātā mācību priekšmeta. Vienīgi skolās Polijā fakultatīvi var apgūt līdzīgu saturu. Mūsu speciālisti brauc pieredzes apmaiņā uz Poliju, savukārt viņu eksperti – pie mums. Esam unikāli visā Eiropā, jo Latvija ir pirmā valsts, kas ievieš VAM kā obligātu priekšmetu vispārējā vidējā izglītībā. Bieži dažādās jomās mēdzam skatīties, kur Igaunija vai Lietuva mums ir priekšā, tomēr saistībā ar VAM esam apsteiguši abas kaimiņvalstis.
Viens no VAM ieviešanas izaicinājumiem savulaik bija personāla trūkums. Kāda pašlaik ir situācija?
Patlaban ar VAM instruktoru rekrutēšanu mums sokas ļoti labi. Savulaik sāpīgākais posms bija Rīga un Pierīga – šajā reģionā 2022. gada oktobrī bija 34 instruktori, taču šobrīd ir tuvu 60 instruktoriem. Lai nākamā gada septembrī Rīgas reģionā varētu apmācīt 4500 izglītojamo, būtu nepieciešami 52 instruktori.
Esam gatavi realizēt šogad izvirzītos mērķus. Tomēr vairākas skolas Rīgā nav pieteikušās VAM ieviešanai. Šobrīd trūkst 1300 izglītojamo. Esam aicinājuši pašvaldības, kurās nav bijis daudz atsaucīgu skolu, atkārtoti pieteikties. Kāda ir problēma sākt jau šogad un laicīgi nostiprināt sadarbību, ja VAM no nākamā mācību gada tik un tā būs obligāta?
Kopš Krievijas īstenotā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā situācija ir būtiski mainījusies. Tagad man bieži zvana arī vecāki un sūdzas, ka skolās Rīgā par maz piedāvā Jaunsardzi.
Latvijas pilsoņiem vajadzētu saprast, ka apdraudējums pastāvēs vienmēr, tādēļ mums jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti. Kā sabiedrība nedrīkstam tikai krīzē un kampaņveidīgi domāt par valsts aizsardzību – tai jābūt mūsu pamatakmenim.
Avots: Jaunsardzes centra prezentācija “Valsts aizsardzības mācība”, kas pieejama šeit: https://www.jc.gov.lv/sites/jic/files/document/VAM_prezentacija_030423.pdf.
Bieži kā piemērs dzīvošanai līdzās “problemātiskam kaimiņam” tiek piesaukta Izraēla, kur ir gan vispārējā karaklausība, gan attīstīta militārā industrija.
Salīdzinājums ar Izraēlu ir trāpīgs. Ceru, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir atvēris acis visiem skeptiķiem, un tagad arī viņi var atzīt, ka Latvija atrodas īpašā ģeopolitiskajā situācijā, tāpēc mums nekas cits neatliek, kā to pieņemt un dzīvot šajos apstākļos. Kad 2018. gadā uzsākām VAM ieviešanu, bija daudz jautājumu un pārmetumu par jauniešu militarizēšanu un kritikas par priekšmeta iekļaušanu vispārējās vidējās izglītības saturā. Turpretī šobrīd man bieži vaicā, kāpēc to ieviešam tikai tagad, kāpēc šāda obligāta priekšmeta nav bijis pērn vai šogad. Atceros, ka 2014. gadā, kad Krievija pretlikumīgi anektēja Krimu, Latvijā bija ļoti liela pretestība VAM.
Kādas vērtības VAM stiprina jauniešos?
Ar VAM gribam sasniegt divus mērķus –, lai jaunietis vēlētos un prastu aizstāvēt Latviju. “Vēlētos” attiecas uz patriotismu, savukārt “prastu” – uz iegūtajām militārajām iemaņām.
Visi, kuri divos gados pabeigs VAM un izies vasaras nometni, būs apguvuši militārās pamatapmācības kursa 1. līmeni.
Sākoties krīzes situācijai valstī, viņus varētu ātri apmācīt militārajā kolektīvajā apmācībā. VAM ir būtisks ieguldījums visaptverošā valsts aizsardzībā. Tomēr VAM nav tikai par aizsardzību ārējā apdraudējuma gadījumā, tajā iemāca arī ikdienā būtiskas un noderīgas iemaņas, piemēram, kā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, kā orientēties apvidū.
Kā VAM stiprina jauniešu piederības izjūtu valstij?
Ir nolemts, ka patriotisma modulis tiek ņemts ārā no VAM un pārvirzīts uz citiem mācību priekšmetiem, piemēram, vēsturi un socioloģiju.
Jāuzsver, ka VAM nebūs brīnumlīdzeklis un visi nekļūs par patriotiem. Ar vienu mācību priekšmetu šo jautājumu nevar atrisināt.
Tomēr ir jāsaprot – dzīvošana šajā skaistajā vietā ir arī izaicinājums, ņemot vērā, ka mums vienmēr būs tāds kaimiņš kā Krievija.
Vai jaunieši VAM var apgūt biznesā un valsts pārvaldē nepieciešamās vadības un līderības prasmes?
Komandas saliedēšana un vadība ir viens no VAM moduļiem. Taču šīs prasmes nav jāpasniedz tikai VAM, tām jābūt iekļautām arī citos mācību priekšmetos. Nesen no dēla dzirdēju, ka viņa skolā vecāko klašu audzēkņi kādā no priekšmetiem pasniedz stundas jaunākiem skolēniem. Tādējādi jaunieši saprot, cik grūti ir būt vadītājam un kā ir būt klausītājam. Manuprāt, tā ir ģeniāla pieeja, jo jebkurā dzīves situācijā ir cilvēki, kuri uzņemas vadību, turpretī pārējie saprot, ka ir jāatbalsta līderi. Šādu iemaņu apguve jāintegrē visur, kur vien tas ir iespējams.
Kāda ir VAM sasaiste ar kompetenču izglītību un projektu “Skola 2030”?
Nesen Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē tika uzsvērts, ka VAM ir jāintegrē projektā “Skola 2030”, lai tā caurvītu dažādus mācību priekšmetus. Praksē tas izskatītos šādi: ja oktobrī VAM tiks mācīts par sakariem, tad tajā pašā mēnesī fizikā stāstīs par to, kā izplatās radioviļņi, ja VAM novembrī tiks runāts par patriotismu, tad mūzikas stundās mācīs strēlnieku dziesmas, savukārt literatūrā – eposu “Lāčplēsis”. Ir nolemts par sasaisti ar projektu “Skola 2030”.
Vai var uzskatīt, ka VAM ir īpašais veids, kā Latvijā radīt rezervi karaspēkam?
Kad VAM kļūs obligāta, katru gadu to apgūs 20 000 jauniešu, no kuriem aptuveni 2000 ik gadu būs pabeiguši VAM nometnes un apguvuši 1. līmeņa militāro pamatapmācību. Prognozējam, ka desmit gadu laikā VAM būs beiguši 200 000 skolēnu, no kuriem 1. līmeņa pamatapmācību būs beiguši 10 000–20 000, attiecīgi pēc 20 gadiem VAM būs izgājuši 400 000 līdz 500 000 jauniešu, 30 gadu laikā līdz 750 000 audzēkņu. Savukārt VAM nometnēs būs piedalījušies vismaz 60 000 audzēkņu. Tas būs resurss, kuru izmantot krīzes situācijā, turklāt ar VAM varēsim radīt interesi par Valsts aizsardzības dienestu (VAD) un Zemessardzi. Paredzam, ka labākie dosies uz VAD. Mums būs saraksts ar jauniešiem, aicināsim viņus uz pārrunām, mudinot tālāk iesaistīties VAD, sniegsim informāciju par pieejamām militārajām specialitātēm.
Vai valsts apdraudējuma gadījumā VAM apmācītie jaunieši zinās, kur viņiem jādodas, lai aizstāvētu savu valsti?
Igaunijā nav VAM, taču tur militārpersonas brauc uz skolām, lai stāstītu par obligāto militāro dienestu. Dati liecina, ka vietās, kur viesos bijušas militārpersonas, atsaucība obligātajam dienestam ir lielāka.
Kopumā cilvēkiem nav bail no grūtībām, bet gan no tā, ko viņi nesaprot. Ceru, ka VAM šādā gadījumā būs kā tilts VAD.
Iedomājieties sevi notikumu Ukrainā kontekstā –, vai jūs gribētu būt pilsonis, kurš nezina, ko darīt, vai tomēr tāds, kuram ir pamatzināšanas, kā aizstāvēt savu valsti?
Vai līdz šim VAM ir iesaistīti Ukrainas bēgļu bērni?
Skolās, kurās jau ir VAM, skolēni netiek šķiroti pēc tautības vai valstiskās piederības. Visi apgūst šo mācību priekšmetu, tostarp jaunieši no Ukrainas. Viņi ir arī Jaunsardzē. Pajautājiet viņiem par motivāciju! Kāds no viņiem atbildēja, ka Jaunsardze viņu vislabāk sagatavos aizstāvēt mīļo Ukrainu. Cik daudz patiesības ir šajā teikumā!
Atgriezīsimies pie jautājuma par personālu. Kā pašlaik norit instruktoru piesaiste?
Ar VAM instruktoru rekrutēšanu sokas ļoti labi. Kopš stājušies spēkā grozījumi Valsts amatpersonu atlīdzības likumā (grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā; šeit – red. piez.), iestādes vadītājam ir lielāka rīcības brīvība darbinieku motivēšanā. Vienlaikus nav iespējams prognozēt darba tirgu nākotnē. Drīzumā tiks paplašināts kandidātu instruktora amatam loks,* respektīvi, par instruktoru varēs kļūt ne tikai cilvēki ar pedagoģisko izglītību, bet derēs arī izglītība no aizsardzības ministres apstiprinātā nozaru kataloga, tādējādi varēsim piesaistīt VAM instruktora darbam arī cilvēkus ar bakalaura grādu, piemēram, sociālajās zinātnēs.
Kādu atalgojumu saņem VAM instruktors?
Patlaban tie ir 1720 eiro pirms nodokļu nomaksas, taču pielikšu visas pūles, lai nākotnē atalgojums būtu konkurētspējīgāks.
Kādā veidā cilvēki var uzzināt par VAM instruktora specialitāti?
Galvenokārt VAM instruktora specialitāti reklamējam sociālajos medijos. Neticēsiet, bet otrs izplatītākais veids, kā cilvēki uzzina par šo arodu, ir savstarpējā informācijas apmaiņa, proti, kāds ir dzirdējis par VAM instruktora profesiju vai arī ir saistīts ar Jaunsardzi, tālāk cilvēki dalās ar informāciju radu un draugu lokā. Šis informācijas apmaiņas veids ir krietni pamanāmāks nekā ziņas, kuras esam ievietojuši cv.lv, nva.gov.lv vai citos resursos, kuros meklē darbiniekus.
* Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā” pieejams Tiesību aktu portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/46edc4ab-b570-4bc4-8485-34e7619101fa.
Kopumā Jaunsardzes centram šogad piešķirts finansējums 11,08 miljonu eiro apmērā, no kuriem 8,52 miljoni eiro paredzēti darbinieku atlīdzībai (kopumā 323 amata vietas, no tām 244 ir jaunsargu instruktori). VAM nodrošināšanai šajā gadā paredzēts novirzīt ap 540 000 eiro (VAM nometņu rīkošanai, VAM pasniedzēju – jaunsargu instruktoru atbalstam studijām augstskolās).
