Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Mazinoties piederības sajūtai Krievijai un Krievijas patriotu skaitam, kā arī šīs valsts kontrolēto mediju satura patēriņam, Latvijā kopumā vājinās Krievijas ietekme uz sabiedrību. Šādas atziņas paustas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā “Latvijas sabiedrības un valsts attiecības Krievijas–Ukrainas kara kontekstā”. Tomēr tajā apkopotie dati arī liecina, ka griba aizstāvēt valsti nav palielinājusies un sabiedrības polarizācija saglabājas. Ko darīt?
Šajā publikācijā sniegts ieskats viedokļos, kas izskanēja Aizsardzības ministrijas rīkotā semināru cikla noslēdzošajā diskusijā par jauno valsts aizsardzības koncepciju “Sabiedrības gatavība draudiem!”.
Diskusijas moderatore, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr. sc. pol. Ieva Bērziņa uzsvēra: “Ja diskutē par draudiem nacionālajai drošībai, tad pamatā ir jārunā par Krievijas radītajiem draudiem, tostarp tās īstenoto ietekmi Latvijā nemilitārā veidā.”
“Latvijas sabiedrībā ir daudz cilvēku, kuri ģimenē ikdienā izmanto krievu valodu, un Krievijas īstenotās nemilitārās aktivitātes primāri ir orientētas uz šo mērķauditoriju. Nopludinātie Kremļa dokumenti1 ataino Krievijas ilgtermiņa plānus Baltijas valstīs – ir interese un mērķi izmantot instrumentus, ko var saukt par politisko karadarbību,” atgādināja pētniece.
Tomēr “Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir samazinājis Krievijas ietekmi vairākos veidos. Pēc socioloģisko pētījumu datiem ievērojami ir sarucis Krievijas kontrolēto mediju satura patēriņš, samazinās Krievijas patriotu skaits Latvijā un pieaug piederības sajūta Eiropai. Palielinās izpratne, ka Krievija apdraud Latvijas sabiedrību arī to iedzīvotāju vidū, kuri ģimenē ikdienā lieto krievu valodu,” norādīja I. Bērziņa.
Kā liecina Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums, Latvijas patriotu skaits no 73% 2008. gadā ir pieaudzis līdz 84% 2022. gadā. Savukārt Krievijas patriotu skaits no 12% 2008. gadā ir sarucis līdz 4% 2022. gadā.
Diskusijā daļa tās dalībnieku neslēpa, ka pētījumā gūtos datus vērtē skeptiski. Piemēram, Daugavpils kluba “Artilērijas pagrabi” īpašnieks Andrejs Faibuševičs šaubās, ka Latvijas patriotu skaits būtu pieaudzis par 8%.
“Runāt par to, ka Krievijas ietekme samazinās, ir vairāk nekā naivi. Gluži pretēji – redzam, ka Krievijas agresiju atbalstošā puse ir radikalizējusies un, piemēram, izšķirties, par ko balsot vēlēšanās, viņiem ir daudz vieglāk. Situācija uzlabosies tikai tad, ja Krieviju “sasitīs lupatās”,” pārliecināts ir A. Faibuševičs.
Arī Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins piekrita iepriekš paustajam viedoklim, piebilstot, ka sabiedrībā ir noteikts skaits cilvēku, kuri savas domas par Krieviju nemainīs un būs šīs valsts patrioti arī turpmāk.
Tomēr K. Galkins ir secinājis: “Sākoties militārajam iebrukumam Ukrainā pērn 24. februārī, daudzi saprata, kas notiek, un pieņēma lēmumu, kurā pusē atrodas. Šeit redzam pozitīvas izmaiņas. Sabiedrības saliedēšanā ir svarīgi koncentrēties uz cilvēkiem, kuri ir mainījuši savas domas un attieksmi pret Krieviju, jādomā, kā viņus iesaistīt, lai to skaits vēl vairāk pieaugtu. Mums vajadzētu darīt, ko vien varam, lai palielinātu to cilvēku kopumu, kuri maina savu viedokli.”
Pētniece I. Bērziņa diskusijā uzsvēra: “Lai spētu efektīvi pretoties agresoram militāra konflikta gadījumā, kritiski svarīga ir sabiedrības vienotība un spēcīga Latvijas valstiskuma apziņa visos iedzīvotājos, neatkarīgi no tautības un ģimenē lietotās valodas.”
Tomēr izskanēja arī cits viedoklis. Piemēram, A. Faibuševičs nepiekrīt, ka būtu nepieciešams panākt visu iedzīvotāju atbalstu. Kāpēc? “Tas nav sasniedzams. Ir jāapzinās, ka nevar aptvert neaptveramo. Tas sadala mūsu resursus, padara daudzus stratēģiskos mērķus nesasniedzamus. Mums nav jācenšas padarīt lojālus cilvēkus, kuri tādi nevēlas būt, tā vietā jādomā, ar kurām iedzīvotāju grupām papildus strādāt, lai veicinātu patriotismu, piemēram, ar jauniešiem,” uzskata kluba “Artilērijas pagrabi” īpašnieks.
Lielāku uzmanību patriotiskajai audzināšanai skolās aicināja pievērst arī Zemessardzes 35. kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitnants Jānis Svilpe: “Skolēniem ir iespēja iesaistīties Jaunsardzē, tiks ieviests arī valsts aizsardzības dienests. Jāatzīst, ka līdz šim jaunatne saistībā ar patriotisko audzināšanu bija atstāta novārtā un šīs rīcības sekas izjutīsim gadiem. Labi, ka atjauno valsts aizsardzības mācību skolās, tam būs nozīmīgs ieguldījums.”
Arī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks piekrita, ka jautājums par patriotisko audzināšanu skolās ir ļoti svarīgs.
|
Vairāk par tēmu >> |
Lielas cerības patriotisma veicināšanā un sabiedrības saliedētībā saista ar valsts aizsardzības dienestu.
Jāpiebilst, ka Aizsardzības ministrija līdz 15. maijam aicina Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam, izmantojot vienoto elektronisko rekrutēšanas platformu.
Uzzini vairāk >>
Pašreizējā Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka labākais instruments, kā veidot noturīgu sabiedrību, ir visaptveroša aizsardzība, kas “ne tikai ceļ gatavību pārvarēt miera un kara laika satricinājumus, bet arī mazina neuzticības plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, kā arī vieno sabiedrību kopumā”.2
Tās mērķis ir veicināt visas sabiedrības atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, padziļinot valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ieviešot efektīvus publiskās un privātās partnerības mehānismus un sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem, vēstīts Aizsardzības ministrijas mājaslapā.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana Latvijā tika uzsākta 2019. gadā, uzsvēra Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors K. Galkins.3
“Šādas sistēmas izsenis pastāv daudzās valstīs. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu iedalām trijās daļās. Viss sākas ar indivīdu, ja viņš ir gatavs par sevi parūpēties, tas iedod morālu noturību. Nākamais ir kopienas līmenis – paskaties apkārt, vai kāds tevi atbalsta un vai tu vari kādam palīdzēt. Trešais ir valstiskais līmenis – dienests Zemessardzē vai iesaistīšanās kādā sabiedriskā aktivitātē, kā to dara Ukrainas civilā sabiedrība,” klāstīja K. Galkins.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Aizsardzības ministrija 2019. gadā sāka ar pirmo līmeni, proti, indivīdu. Lai veicinātu sabiedrības noturību pret dažādām krīzēm, ministrija sagatavoja bukletu “Kā rīkoties krīzes situācijā”, lai ārkārtas gadījumos ikviens iedzīvotājs spētu parūpēties par sevi un tuviniekiem pirmajās 72 stundās.
Aizsardzības ministrijas pārstāvis zināja teikt, ka pērn bijis liels pieprasījums pēc šādas informācijas. Saņemot iedzīvotāju jautājumus par rīcību, piemēram, artilērijas, ķīmiskā vai kodoluzbrukuma gadījumā, buklets tika papildināts. Tas ir pieejams arī elektroniski trijās valodās – latviešu, angļu un krievu.
Visaptveroša valsts aizsardzības koncepcija paredz visas sabiedrības iesaisti – gan militārā, gan nemilitārā veidā. Ko darīt, lai to veicinātu?
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību direktors diskusijā akcentēja –, lai sasniegtu visas sabiedrības iesaisti, tā ir aktīvi jāuzrunā.
“Braucam uz reģioniem, tiekamies un runājam ar dažādām auditorijām par militāriem jautājumiem. Ļoti liela ieinteresētība bija Latgalē, cilvēkiem rodas vēlme iesaistīties. Varianti, kurus šobrīd piedāvājam, ir vairāki: valsts aizsardzības mācība un Jaunsardze, Zemessardze, profesionālais dienests un valsts aizsardzības dienests. Sadarbojamies arī ar nevalstiskajām organizācijām,” vēstīja K. Galkins, piebilstot, ka Nacionālie bruņotie spēki ir labākais integrācijas piemērs, – nav svarīgi, kāda ir cilvēka etniskā piederība.
Otrs aspekts, lai iesaistītu sabiedrību, ir informācijas kanāli, respektīvi, ir svarīgi, ko cilvēki patērē, skatās, klausās, norādīja K. Galkins, vienlaikus uzsverot, ka informācijas telpā nav absolūta uzvarētāja.
A. Broks ierosināja divu gadu pārejas periodā izveidot valsts radio un televīzijas kanālu arī krievu valodā, tādējādi propagandai pretstatot patiesu informāciju. Tomēr ne visi šai idejai piekrīt. Piemēram, A. Faibuševičs šaubās, vai Latvijā ir iespējams izveidot spēcīgu mediju krievu valodā, kas spētu konkurēt ar Krievijas propagandu. Mērogi ir nesalīdzināmi.
Savukārt pulkvežleitnants J. Svilpe kā būtisku pavērsienu sabiedrības drošības stiprināšanai minēja pērn Saeimā pieņemtos grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka pienākumu pašvaldībām izstrādāt plānus rīcībai kara vai militāra apdraudējuma gadījumā.
“Latvijas neatkarība tika atjaunota pirms vairāk nekā 30 gadiem. Taču tikai šogad pieņēma izmaiņas normatīvajā regulējumā, nosakot, ka šādiem apdraudējumiem ir jābūt iekļautiem civilās aizsardzības plānos,” atgādināja pulkvežleitnants.
Vairāk par tēmu >>
“Vai patlaban sabiedrība ir vairāk gatava draudiem? Vērtējot no personiskās drošības apdraudējuma aspekta, jā, ir, jo Krievija ir mūsu kaimiņš, fiziski esam tiešā šāviena attālumā no netiešajiem ieročiem,” apgalvoja J. Svilpe. “Kad tika uzsākts karš, daudzi jutās apdraudēti. Biju vairākās pašvaldībās, diskutējām, un cilvēki jautāja: ko man darīt, ja sāks krist bumbas, kur skriet, kā slēpties? Cilvēkam personiskās drošības aspekti ir ļoti būtiski.”
1 Piemēram, Spriņģe, I. (Re:Baltica). Kremļa plāni Baltijā: nepieļaut krievu valodas izskaušanu un NATO nostiprināšanos. 25.04.2023.
2 Tiesību aktos visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi tika definēti, pieņemot grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 30. oktobrī un cita starpā paredz iedzīvotāju pienākumus kara vai militāra iebrukuma gadījumā.
3 Skat., piem., Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā (izskatīts Ministru kabinetā 2019. gada 8. janvārī).
