Pašvaldībām būs jāpilnveido civilās aizsardzības plāni

Līdz šim bija noteikts, ka tiek izstrādāts un katrā pašvaldībā apstiprināts sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns, kas aptver:

• likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā minētās katastrofas, kuras koordinē pašvaldība (katastrofas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā);
• likuma 6. panta pirmās daļas 5. punktā minētās katastrofas, kuras koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (katastrofas, kuras saistītas ar bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu noplūdi, izņemot noplūdi jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai, tostarp gadījumos, kad piesārņots jūras krasts, ar radiācijas avāriju, kā arī ar vētrām, viesuļiem, lietusgāzēm, paliem, plūdiem, krusu, stipru salu, apledojumu, sniega sanesumiem, ledus sastrēgumiem vai lielu karstumu).

Līdz ar grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas stājās spēkā 17. oktobrī, noteikts, ka pašvaldībām ir jāizstrādā daudz visaptverošāks civilās aizsardzības plāns. Tas nozīmē, ka šiem plāniem jāaptver arī jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laiku.

Līdzšinējais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais deleģējums neparedzēja pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus, piemēram, militāra iebrukuma un kara laikā, teikts likumprojekta anotācijā.

Uzzini vairāk >>

• Pašvaldību civilās aizsardzības plāni – gatavi miera laika katastrofām, ne karam

28. aprīlī Saeimas deputāts Ainars Latkovskis, aicinot atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, īsumā izklāstīja tā būtību: “Šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ir izstrādājusi, lai novērstu praksē konstatētās problēmas un atšķirīgo interpretāciju starp civilās aizsardzības subjektiem. Spēkā esošā redakcija starp pašvaldībām, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Aizsardzības ministriju tiek izprasta dažādi, uzskatot, ka pašlaik Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais deleģējums neparedz pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus militārā iebrukuma un kara laikā, taču atbilstoši mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem ir nepieciešama civilās aizsardzības sistēmas gatavība arī karam, militāram iebrukumam vai to draudu gadījumā, attiecīgi plānos paredzot gatavību šādām situācijām. Līdz ar to būs papildinājumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, nosakot pienākumu pašvaldību sadarbības teritorijas civilā aizsardzības plānā iekļaut sadaļu par rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā, kā arī nosakot plānā iekļaujamo informāciju. Tādējādi tiks sekmēta vienotas izpratnes veidošanās par pašvaldību līmenī noteikto kompetenci un rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā.”

Vienreizēja valsts dotācija plāna izstrādei

Likuma Pārejas noteikumi papildināti ar 8. punktu, deleģējot Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā līdz 2023. gada 1. martam katrai pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei, ņemot vērā plāna projektā papildus iekļaujamo informāciju atbilstoši ietvaram.

Likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka valsts civilās aizsardzības plāna, sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna, paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plāna un objekta civilās aizsardzības plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju.