NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. maijā, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Valsts aizsardzība
8
8

Pašvaldību civilās aizsardzības plāni – gatavi miera laika katastrofām, ne karam

Pašlaik likumā noteiktais deleģējums neparedz pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus militāra iebrukuma un kara laikā.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Pašvaldību civilās aizsardzības plāni ir gatavoti miera laika katastrofām, kara situācijām gatavi neesam, atzīst Latvijas Pašvaldību savienība. Tāpēc Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumi, kas Saeimā atbalstīti pirmajā lasījumā, paredz pašvaldībām koriģēt civilās aizsardzības plānus, tos papildinot ar sadaļu par rīcību militāra apdraudējuma vai kara gadījumā. Šim mērķim varētu tikt atvēlētas arī mērķdotācijas.

īsumā
  • Valsts civilās aizsardzības plāna 33. pielikumā izstrādāti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā.
  • 2008. gadā Latvijā tika pieņemts lēmums, ka bumbu patvertnes vairs netiek uzturētas, lielāku uzmanību veltot informēšanai, brīdināšanai un cilvēku evakuācijai no potenciāli apdraudētiem rajoniem.
  • Valdībā tiks skatīts lēmums veikt visu iespējamo novietņu un patvertņu apsekošanu.
  • Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paredz, ka pašvaldībām sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām varētu uzdot izstrādāt visaptverošus civilās aizsardzības plānus.
  • Valsts civilās aizsardzības plānā miera laikā nav skaidrs valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms vairākās situācijās.

Pirms nepilniem diviem gadiem, 2020. gada 26. augustā, stājās spēkā valdības apstiprinātais Valsts civilās aizsardzības plāns, kas paredz gandrīz 30 civilos apdraudējumus, sākot ar ķīmiskajām avārijām un beidzot ar kiberdrošības apdraudējumu, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks, ģenerālis Kristaps Eklons.

Plāna 33. pielikumā izstrādāti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Tas ietver iedzīvotāju informēšanu, izmantojot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, pārtikas nodrošināšanu, civilās aizsardzības komisiju sasaukšanu, pirmās palīdzības sniegšanu, atbalsta sniegšanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), iedzīvotāju evakuāciju u. c.

Civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir šādi:

  • nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību;
  • pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;
  • savlaicīgi prognozēt katastrofas draudus;
  • plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus;
  • sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam;
  • plānot un veikt atjaunošanas pasākumus;
  • normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību;
  • atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Civilās aizsardzības sistēmas darbību vada, koordinē un kontrolē VUGD.

Svarīgi, cik gatava ir sabiedrība

Uz jautājumu, cik gatava kara gadījumam šobrīd ir civilās aizsardzības sistēma, K. Eklons norāda, ka “jautājumi tiek pārskatīti un koriģēti, lai sistēmu padarītu efektīvāku”. 

Viņaprāt, iedzīvotājiem būtu jāiepazīstas ar Valsts civilās aizsardzības plānā minētajiem apdraudējumiem, jāapzinās riski un jābūt gataviem rīcībai, kad tie iestāsies. “Ja tos zināsim, tad par 90% būsim gatavi militāram apdraudējumam. Šādā gadījumā noteikti tiks eskalēts kāds no civilajiem apdraudējumiem – elektrības pārrāvums, ūdens, apkures neesamība u. c. Savlaicīgi evakuējoties, tiešs militārais apdraudējums būs nelielai daļai civiliedzīvotāju,” saka ģenerālis.

Bija paredzētas nomenklatūrai

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš zina teikt, ka savulaik Latvijā kopumā bijis 300 patvertņu. Tās apsekojot, tika secināts, ka 78 nav atjaunojamas.

“2008. gadā Latvijā tika pieņemts lēmums, ka bumbu patvertnes vairs netiek uzturētas, lielāku uzmanību veltot informēšanai, brīdināšanai un cilvēku evakuācijai no potenciāli apdraudētiem rajoniem,” stāsta VUGD pārstāvis. “Daudz lietderīgāk būtu gatavot sabiedrību un kopā ar pašvaldībām veikt evakuācijas pasākumus. Tomēr Latvijas mērogā tas ir sarežģīts uzdevums –, ja būs lielas problēmas Latgalē, tad diezin vai Kurzemē būs mierīgi.”

“Viens no būtiskākajiem uzdevumiem katram iedzīvotājam ir kritiski izvērtēt savu gatavību pieņemt ne pārāk patīkamu lēmumu – evakuēties,” norāda K. Eklons. “Reizēm iedzīvotājus pierunāt evakuēties uz pāris stundām vai dienām ir ļoti sarežģīti, to pierāda cilvēku glābšana plūdu laikā.”

Viens no būtiskākajiem uzdevumiem katram iedzīvotājam ir kritiski izvērtēt savu gatavību pieņemt ne pārāk patīkamu lēmumu – evakuēties.

K. Eklons uzskata, ka lēmums atteikties uzturēt padomju laika mantotās patvertnes ir pareizs, jo tām nav nekādas saistības ar civiliedzīvotāju drošību, apdraudējuma gadījumā tajos slēptos padomju nomenklatūras darbinieki. “Patvertnes bija plānotas ļoti mērķētai publikai – tās atradās blakus valdības iestādei vai militārai rūpnīcai. Bunkuri bija paredzēti tikai 2,75% iedzīvotāju, tie nebija domāti cilvēkiem no kaimiņu mājām,” uzsver ģenerālis.

Apsekos pagrabus

A. Salmiņš stāsta, ka pašvaldības patlaban apseko savus bunkurus un mēģina izstrādāt priekšlikumus, lai tos varētu pielāgot militāra apdraudējuma gadījumiem. “Ukrainas piemērs liecina, ka nepietiks ar bunkuriem Rīgā, tas ir pagaidu risinājums uz 72 stundām, ne pastāvīgai dzīvošanai.”

K. Eklons zina teikt, ka valdībā tiks skatīts lēmums veikt visu iespējamo novietņu un patvertņu apsekošanu. “Runa ir par jebkuru daudzstāvu nama pagrabu. Būtu nepieciešams apsekot visas telpas, cik tās ir drošas, kādā stāvoklī tās ir, un informēt iedzīvotājus, ka apdraudējuma gadījumā ir, kur patverties,” saka VUGD pārstāvis.

Izstrādāti 19 plāni

Pēdējos mēnešos ir aktivizējusies pašvaldības civilās aizsardzības plānu izstrāde un mācības. Pēc administratīvi teritoriālās reformas, pašvaldībām kļūstot lielākām, maija pirmajā pusē bija izstrādāti 19 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plāni, piecus plānots apstiprināt līdz mēneša beigām.

Savukārt VUGD teorētiskās iedzīvotāju evakuācijas mācības ir veikušas 33 sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijās.

“Kara apdraudējuma gadījumā ir svarīgas arī civilās aizsardzības mācības, kuras notiek arvien biežāk, trenējamies diezgan nopietni,” saka A. Salmiņš.

Iekļaus sadaļu par rīcību kara gadījumā

Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paredz, ka pašvaldībām sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām varētu uzdot izstrādāt visaptverošus civilās aizsardzības plānus. Pašlaik likumā noteiktais deleģējums neparedz pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus militāra iebrukuma un kara laikā, teikts likumprojekta anotācijā.

Pašlaik likumā noteiktais deleģējums neparedz pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus militāra iebrukuma un kara laikā.

Plānotās izmaiņas likumā paredz koriģēt civilās aizsardzības plāna struktūru, pašvaldību plānus papildinot ar sadaļu par rīcību militāra apdraudējuma vai kara gadījumā, šobrīd šāda sadaļa ir tikai valsts civilās aizsardzības plānā, skaidro VUGD.

Lai sakārtotu civilās aizsardzības regulējumu, iecerēts arī pilnveidot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas, ieviešot šūnu apraides sistēmu. Tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par standartu, kā noteiktā kārtībā marķēt izmitināšanas/pulcēšanās vietas.

Jābūt skaidrībai, kā rīkoties kara apstākļos

A. Salmiņš pozitīvi vērtē pašvaldībām paredzēto pienākumu izstrādāt visaptverošus civilās aizsardzības plānus: “Tā ir nepieciešamība. Plānā ir jābūt skaidrībai, kā rīkoties kara apstākļos.”

Arī Rīgas pašvaldības policija atzīst, ka “militāra apdraudējuma gadījumā darbojas vispārējais Valsts civilās aizsardzības plāns, par kura izpildi atbild NBS. Atsevišķa Rīgas plāna nav, jo lokāli civilās aizsardzības plāni ir izmantojami, piemēram, dabas katastrofu gadījumos. Savukārt valsts apdraudējuma gadījumā ir nepieciešama vienota valsts rīcība”.

Valsts aizsardzības plānā ir iekļauta arī Rīga, un ir paredzēti konkrēti resursi, kuri tādā gadījumā būtu jāizmanto (piemēram, cilvēkresursi evakuācijas nodrošināšanai). Šo resursu izmantošanas kārtība un iesaistāmās iestādes ir noteiktas Rīgas civilās aizsardzības plāna militāra apdraudējuma sadaļā, kura ietilpst kopējā Valsts aizsardzības plānā. Tāpat Rīga regulāri tiek iesaistīta NBS rīkotajās militārajās mācībās, kurās praksē tiek izspēlēti dažādi scenāriji.

Jāraksta profesionāļiem

A. Salmiņš vērtē, ka civilās aizsardzības plānā ir jābūt vairākiem līmeņiem:

  • kā sagatavoties, profesionāli apziņot un evakuēt iedzīvotājus;
  • kritiskās infrastruktūras objekti, kā tos uzturēt arī tad, kad apdraudējums pārsniedz normālu pastāvēšanu.

“Patlaban pašvaldībās evakuācijas plāni ir diezgan formāli, bet iedzīvotāju evakuēšana ir ļoti svarīga, īpaši to personu, kuras patstāvīgi nevar pārvietoties,” atzīst LPS pārstāvis.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka pašvaldībām ir pašām jāizstrādā civilās aizsardzības plāni. A. Salmiņš: “Vai pašvaldību vadītāji, kuri ir atbildīgi par šo plānu, ir spēcīgi šajā jomā? Pašvaldības mēģina rakstīt civilās aizsardzības plānus, bet pielikumi vairāk vai mazāk ir izstrādāti ar miera laika izpratni, ne tādi, kāda patlaban ir situācija Ukrainā. Esam gatavi miera laika katastrofām, ne kara gadījumam.”

Jāparedz mērķdotācija

A. Salmiņš uzskata, ka civilās aizsardzības plānu izstrādē būtu vajadzīgs profesionāls “piegājiens”, tam būtu jāparedz mērķdotācija.

Tiesa, likuma grozījumi paredz papildināt pārejas noteikumus ar 8. punktu, deleģējot Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā līdz 2023. gada 1. martam pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžetā esošajiem finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei.

Mērķdotāciju piešķiršanai iebilst Finanšu ministrija, vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norādot, ka plāna izstrāde ir veicama pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros un minētajam mērķim nav nepieciešams paredzēt valsts budžeta finansējumu.

Jāgroza vairāki pielikumi un likumi

A. Salmiņš, runājot par pašvaldību vietu un lomu civilajā aizsardzībā, uzskata, ka tā nav precīzi iezīmēta: “Valsts civilās aizsardzības plānā miera laikā nav skaidrs valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms vairākās situācijās, īpaši komunikācijā ar ministrijām un operatīvajā datu apmaiņā, kā arī valsts materiālo rezervju finanšu piesaistes kārtībā. Šobrīd pašvaldību civilās aizsardzības komisijas ir bez juridiskā statusa, kā koordinējoša iestāde, kura nepieņem lēmumu.”

Valsts civilās aizsardzības plānā miera laikā nav skaidrs valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms.

“Pašvaldība ir civilās aizsardzības sistēmas otrais līmenis, tās uzdevumi ir: informēšana, izmitināšana, ēdināšana, sabiedriskās kārtības pastiprināšana, palīdzība NBS, evakuācija un pirmā palīdzība. Tā ir klasiska rīcība jebkurā gadījumā – gan miera laikos, gan karā,” turpina LPS pārstāvis.

Viņaprāt, būtu jāpārstrādā un jāaktualizē Valsts civilās aizsardzības plāna 33. pielikums, iespējams, jāveic grozījumi arī Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā un Nacionālās drošības likumā, “lai tie vairāk atbilstu tam, kas notiek Ukrainā”.

“Svarīgi arī izveidot operatīvu krīzes vadības centru, kurā būtu skaidri jānorāda pašvaldības loma, jo pašreiz ir atbildības sadalījums daudzās ministrijās, taču nav viena ģenerāļa,” uzskata A. Salmiņš.

Stiprinās valsts aizsardzības spējas

Jāpiebilst, ka 3. maijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Iekšlietu ministrijai nepieciešamo papildu finansējumu vienreizējām investīcijām valsts aizsardzības spēju attīstības un iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai saistībā ar V. Putina karu pret Ukrainu un pieaugošajiem ģeopolitiskajiem riskiem.

Ziņojums paredz finansējuma piešķiršanu Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas stiprināšanai, Valsts drošības dienesta stiprināšanai, bruņojuma iegādei Valsts policijai, kā arī kiberuzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai novēršanas un radiosakaru pieejamības nodrošināšanai.

Uzzini vairāk >>

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU