FOTO: Lita Krone, LETA.
Valstī ir 29 800 ēku ar pazemes stāvu vai tā daļu, kur potenciāli varētu izveidot patvertni, norādīts informatīvajā ziņojumā “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā”. Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju skaitam – 1,873 miljoni cilvēku – būtu nepieciešams attiecīgi pielāgot un aprīkot apmēram 15 610 ēku pazemes stāvus vai pagrabtelpas. Lai to izdarītu, vajag gandrīz 99 miljonus eiro. Šis finansējums varētu nākt no Eiropas Savienības fondiem.
9. janvārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā”, kurš paredzēja tālākos soļus nozaru ministrijām, pašvaldībām un citiem iesaistītajiem rīcībai patvertņu jautājumā.
Viens no darāmajiem darbiem bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUDG) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz 1. martam sagatavot vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties (pagrabi, pazemes autostāvvietas u. c.), atjaunošanai vai izveidošanai.
Vadlīnijas pieejamas VUGD tīmekļvietnes sadaļā “Par mums” > “Darbības jomas” > “Civilā aizsardzība” > “Vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai”.
VUGD šobrīd apseko valsts un pašvaldību īpašumā esošo pagrabstāvu telpas, lai novērtētu to piemērotību patvertņu ierīkošanai, informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Ilze Dāme.
“Daudzi objekti – padsmit procentu – atbilst vadlīnijās noteiktajām minimālajām prasībām. Bet, protams, lielai daļai telpu būtu jāveic ieguldījumi infrastruktūrā,” saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
VUGD informē: ja privātpersonas vēlas piedāvāt savas telpas publiskai lietošanai (patvertnes vajadzībām), tad viņas var vērsties pašvaldībā un aicināt pašvaldības pārstāvjus veikt telpu apsekošanu atbilstoši vadlīnijās izvirzītajām prasībām.
Savukārt, ja privātpersonas sava īpašuma pagrabstāvā vai pazemes stāvā vēlas izveidot patvertni vai vietu, kur var patverties, kas būs paredzēta tikai attiecīgās ēkas iedzīvotājiem, tad to var darīt patstāvīgi, norādīts Rīgas domes tīmekļvietnē.
Šādas patvertnes izveides process nav jāsaskaņo ar VUGD vai Rīgas valstspilsētas pašvaldību, un tajā nav jāizvieto vadlīnijās minētā zīme ar paskaidrojošu uzrakstu “Patvertne”, kas norāda, ka būvē ierīkota patvertne.
Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) līdz 1. maijam bija jāizvērtē iespējamie risinājumi patvertņu ierīkošanas atbalsta mehānismu izveidei.
D. Trofimovs atklāj, ka visi atzinumi no iesaistītām ministrijām nav saņemti, ir arī negatīvi atzinumi. “Jau šobrīd ir skaidrs, ka dokuments nebūs saskaņots un lemsim par tā tālāko virzību,” saka D. Trofimovs, izsakot cerību, ka ziņojumu par patvertņu ierīkošanas atbalsta mehānismiem valdība varētu skatīt jūnijā.
Lai nodrošinātu patvertņu izbūvi, provizoriski ir nepieciešami 98 679 900 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas ziņojuma projekts valdībai. 2025. gadā būtu vajadzīgi 9 867 990 eiro, 2026. gadā – 9 867 990 eiro, 2027. gadā – 9 867 990 eiro, bet laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam – 9 867 990 eiro ik gadu.
Saskaņā ar ziņu aģentūras “Leta” informāciju aprēķinā izmantoti pieņēmumi, ka vidēji patvertnē ietilptu līdz 200 cilvēkiem, bet vietās, kur patverties, – līdz 100 cilvēkiem. 624 000 iedzīvotājiem varētu būt neipeciešamas 3120 patvertnes, savukārt 1 249 000 iedzīvotāju – 12 490 vietas, kur patverties.
Pārskatot Kohēzijas fonda finansējumu, patvertņu iekārtošanai varētu izveidot atsevišķu valsts programmu, kurai tiktu novirzīti 7,7 miljoni eiro.
Valsts atbalsta programmas mērķis būtu veicināt patvertņu vai vietu, kur patverties, atjaunošanu vai izveidi ēkās vai to daļās (telpu grupās), kas nepieder valstij. Tādējādi tiktu nodrošināts patvērums cilvēkiem militāra apdraudējuma gadījumā. Ēkas (būves) īpašnieks vai kopīpašnieki varētu vērsties, piemēram, attiecīgajā pašvaldībā, lai saņemtu atbalstu patvertņu atjaunošanai vai izveidei sev piederošajā ēkā vai tās daļā (telpu grupā), norādīts informatīvā ziņojuma projektā.
Atbalsta shēmu varētu izvērst līdzīgi pašvaldību atbalsta programmām, kuru īstenošanas noteikumi ir izdoti saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanai”, piemēram, lai dzīvokļu īpašnieki labiekārtotu piesaistīto zemesgabalu vai atjaunotu ēkas fasādi.
“Tā kā VARAM ir visplašākā pieredze šādu valsts atbalsta programmu administrēšanā, sadarbojoties ar pašvaldībām, Iekšlietu ministrijas priekšlikums paredz šo programmu administrēt un pieprasīt budžetā nepieciešamos līdzekļus programmas īstenošanai VARAM,” saka D. Trofimovs. “Taču VARAM iebilst pret šādu piedāvājumu, tāpēc tas būs politiskas izšķiršanās jautājums.”
Iekšlietu ministrijai līdz 31. maijam ir jāsagatavo un iekšlietu ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā.
D. Trofimovs atklāj, ka maija pēdējā nedēļā Iekšlietu ministrija plāno sākt likumprojekta saskaņošanu ar citām institūcijām, kā arī drīzumā organizēt tā sabiedrisko apspriešanu. Valsts sekretārs pieļauj, ka likumprojekts valdībā varētu tikt skatīts jūlijā.
Likumprojektā iekļauta patvertnes definīcija: tā ir būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militārā iebrukuma vai kara gadījumā. Tāpat likumprojekts paredz patvertnes iedalīt trīs kategorijās, aprakstot katrai kategorijai noteiktu aizsardzības līmeni.
I. Dāme norāda, ka tiks izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumi par patvertņu izveidi un uzturēšanu.
2022. gada 17. oktobrī stājās spēkā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumi, kas paredz pašvaldību pienākumu izstrādāt civilās aizsardzības (CA) plānus, aptverot arī rīcību militāra apdraudējuma vai kara gadījumā.
|
Plašāk par tēmu >> |
Rīgas valstpilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabinetu noteikumu Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” prasībām, Rīgas domē tika apstiprināts šogad 27. martā. Plānā ir apkopota informācija par iespējamajiem apdraudējuma veidiem, to avotiem, kaitīgās izpausmes veidiem un riska līmeni Rīgā.
Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes priekšnieks Gints Reinsons norāda, ka šogad budžetā atvēlēti 198 000 eiro, lai daļēji atjaunotu divas bumbu patvertnes – Šarlotes ielā 1 (provizoriskā ietilpība – līdz 120 cilvēkiem) un Zigfrīda Annas Meierovicas bulvārī 1 (ap 200 vietu).
G. Reinsons stāsta, ka Šarlotes ielas telpās visus gadus atradusies šautuve un ieroču veikals, ir nodrošināts siltums, kanalizācija, darbojas elektroinstalācija, bet kapitālieguldījumi nav veikti 30 gadus. Savukārt telpas Zigfrīda Annas Meierovicas bulvārī 1 stāvējušas tukšas kopš 2014. gada un situācija ir bēdīgāka, vajag daudz lielākus ieguldījumus.
“Pēc telpu savešanas kārtībā, iespējams, nākamgad tām būs jāatrod dubultais pielietojums, tās nestāvēs tukšas. Īrnieki varētu būt ieroču veikals, materiālu noliktava vai mākslas galerija,” skaidro G. Reinsons. “Apsveram iespēju par semināru telpām civilās aizsardzības lekciju vajadzībām.”
Patvertņu izbūvē un izmantošanā būtu jāņem piemērs no Somijas, kas šādu tīklu veidojusi vairāk nekā 60 gadus, uzsver G. Reinsons. Helsinkos ir nodrošinātas vietas patvertnēs 130% galvaspilsētas iedzīvotāju. Publiskās patvertnes somi patlaban izmanto dažādi – tajās atrodas nelieli sporta laukumi, bērnu izklaides vietas, kafejnīcas u. c. Daļa infrastruktūras tiek izmantota automašīnu novietošanai.
G. Reinsons norāda, ka Somijā regulāri tiek pārbaudīts patvertņu telpu tehniskais stāvoklis. Tāpat tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka atkarībā no patvertnes sarežģītības pakāpes militāra apdraudējuma gadījumā tās ir jāatbrīvo 24 vai 72 stundu laikā.
Cik daudz vietu vajadzētu Rīgas patvertnēs? Ilgtermiņā Rīgā patvertnes būtu nepieciešamas 650 000 cilvēku, atbild G. Reinsons. Tā kā daudzdzīvokļu māju pagrabi ir piemēroti 100–150 cilvēkiem, Rīgā būtu vajadzīgas vairāk nekā 4000 patvertnes.
“Ir daudzdzīvokļu ēkas, kurās vispār nav pagrabu vai arī tie nav atbilstoši. Šajos gadījumos patvertnes būs jāizbūvē skvēros, pazemes autostāvvietās, iekšpagalmos,” norāda Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes priekšnieks.
Patlaban tiek apsekotas pašvaldības skolas. Katrai skolai, kas tiks atzīta par atbilstošu VUGD vadlīnijām, izstrādās rīcības plānu, kā telpas pielāgot patvertņu vajadzībām.
R. Reinsons atzinīgi izsakās par valsts atbalsta programmu patvertnēm, tā esot ļoti nepieciešama.
Lai sakārtotu telpas, Rīgas pašvaldība gaida patvertņu būvnormatīva projektu, kas Ekonomikas ministrijai (EM) jāizstrādā līdz 30. novembrim. EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena informē, ka ministrija darbu pie projekta sāks klāt tad, kad Iekšlietu ministrija būs izstrādājusi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumus, kas noteiks patvertņu iedalījumu.
