Attēlam ir ilustratīva nozīme.
FOTO: Genya Savilov (AFP/Scanpix)
Līdz 2024. gada 1. janvārim visām pašvaldībām savā civilās aizsardzības plānā ir jāiekļauj sadaļa par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Atsevišķas pašvaldības kopā ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem (NBS) jau izstrādājušas visaptverošu plānu, kas ietver jautājumus par, piemēram, valsts apdraudējumu, sabiedrisko nekārtību, terora aktiem vai militāriem iebrukumiem un karu. Pašvaldības norāda uz valsts līmeņa nepilnībām, kas traucē jēgpilni izstrādāt civilās aizsardzības plāna militārā apdraudējuma sadaļu.
LV portāls pirms apmēram gada jau rakstīja, ka pašvaldību civilās aizsardzības (CA) plāni ir gatavoti miera laika katastrofām, kara situācijām gatavi neesam.
Tāpēc ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 17. oktobrī, tika noteikts, ka pašvaldībām savi CA plāni ir jākoriģē, tos papildinot ar sadaļu par rīcību militāra apdraudējuma vai kara gadījumā.
Plašāk par tēmu >>
Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, noteikts, ka sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļauj šādus pasākumus militāra iebrukuma vai kara gadījumā:
Šo noteikumu 2.1 pielikumā noteiktas plānošanas vadlīnijas sadarbības teritorijas pasākumiem. Tajās noteikts, ka pašvaldības civilās aizsardzības darbības mērķi militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir:
Sadarbības teritorijas pasākumus iniciē un koordinē attiecīgā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts uzsver, ka plānus izstrādā pašas pašvaldības – tās vai nu organizē ekspertu līdzdalību CA komisijas ietvaros, vai arī piesaista ekspertu ārpakalpojumā.
“Civilās aizsardzības sistēma nozīmē to, ka valsts, pašvaldība vai pats indivīds sniedz atbalstu valsts aizsardzības sistēmai kara un militāra iebrukuma gadījumā. Līdz ar to pašvaldībai savā civilās aizsardzības plānā ir jāiezīmē, ko tā var izdarīt pirms iebrukuma, lai būtu noturīga šajos apdraudējumos,” skaidro I. Nakurts.
“Piemēram, viens no CA militārā plāna sadaļas punktiem ir agrīnā brīdināšana un situācijas monitorings. Tas nozīmē nevis sirēnas, radio vai TV, bet gan to, ka pašvaldība pati savā administratīvajā teritorijā var veikt dažādus agrīnās brīdināšanas risinājumus. Šobrīd dažas pašvaldības izmanto miera laika signālu – lietotnes. Kara gadījumā jārēķinās, ka būs interneta, elektrības pārrāvumi. Pašvaldība savā plānā var nozīmēt vietas, kur vienmēr būs iespējams saņemt informāciju,” skaidro VUGD pārstāvis.
Otrs svarīgs CA plāna militārās sadaļas punkts viņa skatījumā ir pašvaldības sabiedriskās kārtības nodrošināšana. “Tiek runāts, vai var izveidot iedzīvotāju grupas, piemēram, mednieku grupas, kuras var nodrošināt apsardzes pakalpojumus kara un militāra iebrukuma gadījumā nevis visā teritorijā, bet gan tieši pie kritiskiem objektiem – ūdens apgādes, siltumapgādes u. c. vietās. Par pārtikas rezervi – miera laika variantā pastāv kārtība, kā maznodrošinātie saņem pārtikas pakas un cita veida atbalstu. Tad ir jautājums – vai kara un militāra iebrukuma gadījumā pašvaldība izmantos jaunus vai šos pašus risinājumus?” akcentē I. Nakurts.
VUGD pārstāvis norāda, ka daļa civilās aizsardzības plāna informācijas ir ierobežotas pieejamības. Taču nedrīkst slēpt informāciju, kas ir svarīga iedzīvotājiem, piemēram, ja pašvaldība ir izveidojusi ūdens vai pārtikas izdales punktus, iedzīvotājiem to zināt būtu svarīgi.
MK noteikumu 5.1 punktā ir noteikts, ka sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna sadaļu par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā izstrādā sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku norīkoto amatpersonu darbam sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijā.
NBS Apvienotā štāba Komunikācijas pārvalde informē, ka interese no pašvaldībām ir diezgan liela.
NBS galvenokārt izskaidro pašvaldībām, kas ir jādara, lai krīzes gadījumā civilā puse pēc iespējas netraucētu militārām operācijām, sevi nevajadzīgi neapdraudētu, bet tajā pašā laikā spētu palīdzēt ar civilajiem resursiem Latvijas aizsardzībai.
Kā būtiskākos militārās sadaļas punktus NBS min civilās aizsardzības spēju ierobežot nekontrolētu masveida civiliedzīvotāju pārvietošanos, panākt, ka militārajiem spēkiem un ārkārtas palīdzības dienestiem ir iespēja ātri nonākt nepieciešamajās vietās, neļaujot pārējam autotransportam nobloķēt satiksmi uz galvenajiem ceļiem.
Papildus noteikti ir svarīgi domāt par visiem kritiskajiem resursiem – pārtiku, ūdeni, medicīnu u. c. Tie ir vajadzīgi gan civiliedzīvotājiem, gan arī mūsu karavīriem.
Civilā aizsardzība ir ļoti būtisks atbalsts NBS un sabiedrotajiem Latvijas aizsardzības uzdevumu izpildē.
Atbildot uz jautājumu, kas katrai pašvaldībai noteikti ir jāņem vērā, NBS skaidro: “Pirmkārt, jāsaprot, ka NBS var nākt palīgā dažādās krīzēs (plūdi, ugunsgrēki, pandēmijas, cilvēku meklēšana u. c.) tikai miera laikā.
Kara vai militāra iebrukuma gadījumā NBS, tostarp NBS ietilpstošā Zemessardze, nodarbosies tikai un vienīgi ar militāriem uzdevumiem.
Iedzīvotājiem nāksies visas problēmas risināt ar civilajiem resursiem un papildus tam vēl atrast iespēju atbalstīt bruņotos spēkus.”
Otrkārt, ir jāņem vērā katras pašvaldības specifika. Piemēram, Rīgas plāns noteikti nederēs citās pilsētās un otrādi. Mazliet līdzīga situācija varētu būt kaimiņu pašvaldībām, tomēr katrai pašvaldībai ir savi specifiski nosacījumi un kritēriji, lai izstrādātu reālu, izmantojamu CA plānu kara gadījumam.
NBS norāda: ir jāpārliecinās, ka konkrēto jautājumu risināšanai izvēlētā iestāde vai uzņēmums ir spējīgs veikt CA plānā uzdoto uzdevumu, tostarp krīzes apstākļos. To var izdarīt, sarīkojot praktiskas mācības un pamēģinot uz papīra rakstītos plānus kaut mazliet patrenēt praktiski.
Ja praksē izrādās, ka teorētiski ieplānotais reālajā dzīvē nedarbojas, tad plāni ir jāmaina.
Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada sadarbības teritorijai ir izstrādāts Civilās aizsardzības plāns, kā mērķis ir novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam un videi, atklāj Liepājas pašvaldības vecākā eksperte (starptautiskās sadarbības jautājumos) Nataļja Vecvagare. Plāns ir pieņemts šī gada februārī.
Līdz ar to ir apzināti iespējamie draudi, izstrādāta kārtība, kā sniegt iedzīvotājiem palīdzību, noteikta iesaistāmo institūciju rīcība un citas darbības, kas svarīgas katastrofu iespējamo apdraudējumu laikā.
“Katru situāciju, ar ko varētu saskarties militārā apdraudējuma gadījumā, nav iespējams paredzēt,” saka. N. Vecvagare. “CA plāna sadaļā aprakstošā veidā esam snieguši informāciju, kā varam nodrošināt atbalstu Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem pasākumiem.”
Lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus uzbrukuma, krīžu, dabas katastrofu un citos ārkārtas apstākļos, šogad izveidota Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde.
Līdz ar jaunās struktūras izveidi civilās aizsardzības plānošana un rīcība krīzes situācijās vairs nebūs viena no daudzajām Rīgas pašvaldības policijas funkcijām.
Jaunās pārvaldes galvenie darbības virzieni ir civilās aizsardzības sistēmas uzturēšana, krīzes situāciju vadība, pilsētvides un kritiskās infrastruktūras monitorings, līdzdalība viedās pilsētas risinājumu ieviešanā, digitalizācijas procesu sekmēšanā, lēmumu pieņemšanas procesa automatizācijā, kā arī sadarbības veicināšana civilās aizsardzības laikā. Paredzēts, ka Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes prioritāte sākumā būs celt civilās aizsardzības kapacitāti.
Pārvaldē izveidotas trīs nodaļas: Civilās aizsardzības nodaļa, Operatīvās informācijas un kritiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa, kā arī Procesu un risku uzraudzības nodaļa. Tajā kopumā līdz gada beigām strādās 12 cilvēki, stāsta pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde pašlaik apseko bumbu patvertnes. Kopumā galvaspilsētā ir 179 (no tām 18 ir pašvaldības, bet pārējās ir valsts un privātas) patvertnes.
Pašvaldību patvertņu apsekošanu plānots pabeigt augusta beigās. “Stāvoklis ir ļoti dažāds – ir demontētas, neizmantojamas telpas un ir tādas, kurās notiek aktīva saimnieciskā darbība. Lielākā daļa patvertņu ir aizlaistas. Potenciāls patvertnēm ir labs, daudzām vajadzīgs tikai kosmētiskais remonts,” saka G. Reinsons.
Pašvaldība vēlas vienoties ar privātajiem īpašniekiem un apsekot arī viņu patvertnes.
“Būtu ideāli, ja pašvaldība pāris gadu laikā atjaunotu savas patvertnes. Ja valsts vai pašvaldība privātajiem īpašniekiem daļēji kompensētu patvertņu sakārtošanu, tad tas veicinātu šo procesu,” uzskata G. Reinsons.
Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldē izstrādāti pirmie ieteikumi iedzīvotājiem rīcībai ārkārtas vai izņēmuma (t. i., kara) gadījumā, kuri drīzumā tiks izdoti elektroniskā bukleta veidā. Viens no ieteikumiem ir pielāgot patvērumam piemērotās telpas, kas var būt pagrabs, pazemes stāvvieta, noliktava utt. “Mūsu ieteikumi skar telpu izvērtējumu, vai tās ir pielāgojamas noteiktām prasībām, piemēram, par sēdvietām, guļvietām, ūdens rezervēm, noliktavu pārtikai, divām izejām u. c.,” stāsta G. Reinsons. “Gribam paaugstināt drošības kultūru. Virzāmies uz sakārtotu infrastruktūru.”
Vēl iedzīvotājiem tiek ieteikts, kā rīkoties, kad notiek aktīva apšaude, kā pasargāt sevi.
Pēc G. Reinsona domām, būvnormatīvos vajadzētu noteikt, ka jebkuram jaunajam projektam būtu jāparedz patvērumam piemērojama telpa.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš saredz daudzas nepilnības, kuru dēļ pašvaldības nespēj jēgpilni izstrādāt CA militārā apdraudējuma sadaļu. Viņaprāt, militārā apdraudējuma sadaļa pašvaldību CA plānos jādefinē atbilstoši likumam “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”.
A. Salmiņš uzsver, ka pašvaldībām nav informācijas par ministriju rīcībā esošajiem darbības algoritmiem, sistēmām, stratēģiskajām rezervēm vai starpvalstu sadarbības mehānismiem attiecīgo funkciju nodrošināšanai un padziļinātas krīzes risināšanai sadarbībā par citu ministriju plāniem.
“Vairāku pieprasīto datubāzu turētājs nav pašvaldība, un jautājums par piekļuvi šiem datiem un to aktuālo atjaunošanu risināms ar Veselības ministriju, Zemkopības ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts mežu dienestu, Veselības inspekciju u. c. (bez pašvaldības starpniecības). Šīs datubāzes nav nedz savā starpā savienotas, nedz sinhronizētas un ne vienmēr ir publiski pieejamas. Mēģinot tās ievietot CA plāna pielikuma papīra formātā, tās nepildīs savu galveno uzdevumu, nebūs aktuālas,” uzsver A. Salmiņš.
LPS priekšlikums: NBS (vai arī VUGD) veidot vienotu datubāzi, kurā tiešsaistes režīmā tiek importēta informācija no vairākām datubāzēm (dažādas GIS sistēmas, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests u. c.) un uz kuras pamata sadarbības teritorijas varētu pievienot informāciju, kas ir konkrētās pašvaldības rīcībā.
Vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze rāda: ja konkrētas pašvaldības teritorijā ir valsts līmeņa objekti (piemēram, ostas, militāri vai stratēģiski objekti), tad prioritātes un uzdevumus nosaka valsts (jābūt izstrādātam rīcības plānam).
Pašvaldībām nav pat teorētiskas alternatīvās iespējas sniegt kritiskās infrastruktūras pakalpojumus, piemēram, Latvijā ūdenssaimniecības lielākoties neatbilst likumā minētajam kritiskās infrastruktūras objektu statusam un ārkārtas apstākļos nepārtrauktas ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana ir pašu ūdenssaimniecību uzņēmumu atbildība. Jāpilnveido energoresursu piesaistes kārtība, ja loģistikas ķēde tiktu pārtraukta, nepieciešams izstrādāt pieprasījuma algoritmu.
