Valsts civilās aizsardzības plāns ir dokuments, kurš sagatavots, ņemot vērā risku novērtējumu, un kurā noteikti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi un to īstenotāji.
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
2024. gada 15. janvārī ir stājusies spēkā Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunotā redakcija. LV portāls skaidro, kas ir civilās aizsardzības plāns un kādas izmaiņas tajā veiktas.
Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam (CAKPL) civilā aizsardzība ir tādu organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai aizsargātu cilvēkus, vidi un īpašumu, kā arī atbilstoši rīkotos katastrofas un katastrofas draudu gadījumā.
Minētajā likumā skaidrots, ka:
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma (NDL) 36. pantu valsts civilās aizsardzības plāns (CA plāns) ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kā arī ārkārtējām situācijām paredzētus preventīvus, gatavības un reaģēšanas pasākumus un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī nosaka civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
CAKPL 15. pantā noteikts, ka CA plāns ir dokuments, kurš sagatavots, ņemot vērā risku novērtējumu, un kurā noteikti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi un to īstenotāji. CA plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets (MK). Savukārt Iekšlietu ministrijai (IeM) jānodrošina CA plāna aktuālās redakcijas ievietošana IeM un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tīmekļvietnēs.
Proti, CA plāns ir NDL un CAKPL noteiktais valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumu plānošanas dokuments, kurš sagatavots, pamatojoties uz ministriju, to padotības institūciju un pašvaldību sniegto informāciju par katastrofu pārvaldīšanas uzdevumiem:
CA plānā noteikta katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetence un rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā – preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.
CAKP 3. pantā noteikts, ka civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā.
Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips. Civilās aizsardzības sistēmas struktūras teritoriālās pamatvienības ir novadi un republikas pilsētas.
Atbilstoši iepriekšminētajam civilās aizsardzības sistēmai ir vairāki uzdevumi:
Kā norādīts CA plānā, civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot civilās aizsardzības operacionālās vadības centru.
CA plānā ir iekļauti 35 iespējamie apdraudējumi, kurus atbilstoši katastrofas riska novērtēšanas metodikai apzināja katastrofas pārvaldīšanas subjekti.
Saskaņā ar aktualizētā CA plāna 1. pielikumu apzinātie apdraudējumi ir šādi:
Kā norāda IeM, ņemot vērā laikapstākļu izraisītos sarežģījumus, ar kuriem Latvija saskaras pēdējo gadu laikā, aktualizētajā CA plānā ir precizēts pielikums par paliem, plūdiem un vējuzplūdiem.
Piemēram, iepriekš CA plāna 4. pielikumā “Pali, plūdi un vējuzplūdi” bija norādīts, ka glābšanas dienestu, citu dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšanas reaģēšanā izpildes termiņš ir “pēc nepieciešamības”. Atbilstoši aktualizētajam CA plāna 4. pielikumam turpmāk noteikts, ka operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšanas reaģēšanā izpildes termiņš ir 25 minūtes.
Arī iedzīvotāju informēšanas un rīcības ieteikumu sniegšanas izpildes termiņš minētajā pielikumā iepriekš bija ar norādi “pēc nepieciešamības”. Turpmāk paredzēts, ka izpildes termiņš iedzīvotāju informēšanai un rīcības ieteikumu sniegšanai palu, plūdu vai vējuzplūdu gadījumā ir 30 minūtes.
Saskaņā ar IeM sniegto informāciju CA plāna atjaunotajā redakcijā pārskatīti izpildes termiņi arī citiem tajā ietvertajiem katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem.
Sakarā ar pēdējo gadu ģeopolitiskajiem notikumiem, īpaši Krievijas izraisīto kara Ukrainā, aktualizētajā CA plānā ir atjaunoti pasākumi, kas attiecas uz sabiedrības drošību kara apdraudējuma gadījumā.
“Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, kā arī mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem (to skaita un uzdevumu noteikšana nozarēs un pašvaldībās, materiāltehniskā nodrošinājuma noteikšana, apmācību un mācību organizēšana, iesaiste ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanā),” skaidro IeM.
Atbilstoši aktualizētajam CA plāna 33. pielikumam:
Vienlaikus jaunajā CA plānā paredzēts, ka 2024. gadā tiks pārskatīts normatīvais regulējums par mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem un sagatavoti nepieciešamie grozījumi.
Jaunajā CA plānā ir papildināta informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, kā arī noteiktas vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā.
Kā skaidrots CA plānā, iedzīvotāju masveida evakuācija un pārvietošana ir veicamo pasākumu kopums situācijās, kad apdraudējuma ietekmēto iedzīvotāju skaits pārsniedz atbildīgo pašvaldību un valsts institūciju ikdienas spējas reaģēt un iedzīvotāju kontrolētai pārvietošanās īstenošanai vajag veikt papildu pasākumus, kuri nav noteikti citos normatīvajos aktos un rīcības plānos un kuru neveikšana var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, sabiedriskajai drošībai un kārtībai.
Aktualizētajā CA plānā noteikts, ka evakuēto uzņemšanas un izvietošanas koordinēšanas nodrošināšanai tiek izvērsti evakuācijas punkti, kuros tiek nogādāti vai novirzīti evakuētie pirms to izmitināšanas. Saskaņā ar CA plānu evakuācijas punkts ir droša un ērti pieejama vieta (telpas ēkā vai norobežota teritorija atklātā vietā), kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir īpaši izveidota, lai nodrošinātu iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā.
Turpmāk noteikts, ka evakuācijas punkts darbojas saskaņā ar vadlīnijām evakuācijas punkta izveidei un darbībai, pulcēšanās vietu noteikšanai masveida evakuācijas gadījumā. Vadlīnijas atrodamas CA plāna 35. pielikumā un ir izstrādātas, lai sniegtu pašvaldībām ieteikumus evakuācijas punkta izveidei un darbības nodrošināšanai, kā arī pulcēšanās vietu noteikšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā masveida evakuācijas gadījumā.
CA plānā ir precizēta arī informācija par iedzīvotāju apziņošanas kārtību ar sabiedrisko mediju starpniecību.
Iepriekš CA plāna piektās daļas “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma un tās aktivizēšana” 5. punkts noteica, ka iedzīvotāji var saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem tādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos kā:
Turpmāk iedzīvotāji varēs saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos:
Komercmedijiem informācijas pieejamību nodrošinās ziņu aģentūra LETA.
Kā skaidro VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Ilze Dāme- Birziņa, “divreiz gadā veicot trauksmes sirēnu gatavības pārbaudes un plašsaziņas līdzekļu informācijas izplatīšanas monitoringu, secināts, ka ne visi komercmediji vienmēr spēj izplatīt VUGD sagatavoto informāciju atbilstoši kārtībai, kas noteikta noslēgtajā līgumā”. Proti, komercmediji esot norādījuši, ka nespēj tūlītēji apstiprināt VUGD ziņojuma saņemšanu un to pārraidīt ēterā.
“Izvērtējot vairāku gadu trauksmes sirēnu pārbaudes un līgumu izpildes rezultātus, iezīmējās tendence, ka nodrošināt VUGD nosacījumus par informācijas saņemšanas apstiprināšanu un pārraidīšanu sabiedrībai norādītajā laikā spēj sabiedriskie mediji.
Vienlaikus, lai saīsinātu laiku, kas vajadzīgs trauksmes sirēnu iedarbināšanai, ņemot vērā, ka tās tiek iedarbinātas tikai pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļi ir apstiprinājuši VUGD sagatavotā paziņojuma teksta saņemšanu un gatavību to publicēt/pārraidīt, kā arī savlaicīgi sniegtu informāciju sabiedrībai, pieņemts lēmums slēgt līgumus ar “Latvijas Radio”, “Latvijas Televīziju” un ziņu aģentūru LETA,” skaidro I. Dāme-Birziņa.
