Ieeja bumbu patvertnē Zaporižjā, Ukrainā.
FOTO: Dmytro Smolienko/UKRINFOR/SIPA/ScanPix.
Līdz 19. septembrim sabiedriskajai apspriešanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts “Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-24”. Tā mērķis ir noteikt tehniskās prasības patvertnēm, kuras būtu izmantojamas drošam cilvēku patvērumam militārā uzbrukuma gadījumā un kurās būtu pieejama ilgstošai palikšanai nepieciešamā infrastruktūra.
“Latvijā kopš neatkarības atgūšanas nav pievērsta pietiekama uzmanība civilās aizsardzības būvju būvniecībai, tostarp nav būvētas bumbu patvertnes. Krievijas militārā agresija Ukrainā ir izgaismojusi problēmas, ko rada nepietiekams patvertņu skaits.
Ukrainā cilvēki no bombardēšanas un raķešu apšaudēm slēpjas ēku pagrabos, kuros vairākumā gadījumu nav pieejams ūdens, kanalizācija, kontaktligzdas saziņas līdzekļu uzlādēšanai vai elektrisko iekārtu darbināšanai un kuros nevar ilgstoši uzturēties,” norādīts Ministru kabineta noteikumu projekta “Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-24” anotācijā (turpmāk – būvnormatīva projekts).
Patvertņu būvnormatīva projekts izstrādāts, balstoties uz likumprojektā “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” noteiktajiem patvertņu kritērijiem.
Plānots, ka būvnormatīvā tiks noteikti:
Būvnormatīvā plānots noteikt prasības I un II kategorijas patvertnēm jaunas būvniecības, atjaunošanas vai pārbūves gadījumā. Tāpat tajā paredzēts, ka patvertne var būt gan ēkas daļa, gan atsevišķa ēka.
Kā norādīts būvnormatīva projekta anotācijā, III kategorijas patvertnēm Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā.
Sadaļā “Vispārīgie jautājumi” plānots, ka temperatūrai, gaisa kvalitātei un aprīkojumam patvertnē jābūt tādam, lai II un III kategorijas patvertnes varētu izmantot nepārtraukti 12 stundas, bet I grupas patvertnes – 72 stundas.
Tāpat paredzēts, ka patvertnē jābūt vismaz vienai avārijas izejai.
LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka patvertnes plānots iedalīt trijās kategorijās:
Plašāk par tēmu >> |
Būvnormatīvā noteikti arī šādi galvenie patvertņu raksturlielumi:
Būvnormatīva projektā ir paredzēts, ka patvertnes jābūvē no dzelzsbetona konstrukcijām, kuras spēs izturēt slodzi, iedarbojoties spiediena viļņu ārkārtas iedarbju slodzēm. Kā norādīts anotācijā, patvertņu konstrukcijas tiks aprēķinātas pēc Eirokodeksa standartiem.
Sadaļā par prasībām dzelzsbetona konstrukcijām plānots noteikt, ka II kategorijas patvertnēs dzelzsbetona ārsienām un jumtam jābūt vismaz 300 mm biezam, bet dzelzsbetona pārsegumam, nesošajām starpsienām un pīlāriem no dzelzsbetona, kā arī starpstāvu dzelzsbetona pārsegumam patvertnēs divos stāvos – vismaz 150 mm biezam.
I kategorijas patvertnēs norobežojošām sienām un jumtam jābūt no dzelzsbetona vismaz 400 mm biezam, bet dzelzsbetona grīdai – vismaz 200 mm biezai.
Savukārt aizsardzībai pret šāviņu šķembām paredzēts, ka:
Būvnormatīvā noteikts, ka patvertnes durvju atvēršanas virzienam jābūt uz āru, ar iespēju tās aizvērt un atvērt manuāli gan no patvertnes iekšpuses, gan ārpuses.
Savukārt, projektējot savienojumu durvju kārbai ar nesošo dzelzsbetona konstrukciju, durvju kārba jānoenkuro dzelzsbetona konstrukcijā (stiprinājumam jābūt projektētam atbilstoši durvju vērtnes slodzei).
Tāpat būvnormatīvā plānots noteikt, ka durvju blīvējuma sloksnei jābūt ķīmiski izturīgai gumijai. Ar blīvējumu aprīkotas ierīces slodzi nedrīkst pārnest uz durvju kārbu caur blīvējumu. Proti, blīvējumam ir jāiztur nepārtraukta lietošana pat normālos apstākļos un jābūt viegli nomaināmam.
Patvertņu minimālajam durvju platumam jābūt 900 mm.
Ventilācijas iekārtai jādarbojas neatkarīgi no elektrības padeves, paredzēts būvnormatīva projektā.
Tāpat tajā noteikts, ka I kategorijas patvertnes ventilācijai jāspēj no patvertnē ievadītā gaisa izfiltrēt toksiskas vielas. Proti, I kategorijas patvertnes ventilācijai jābūt projektētai tā, lai tajā varētu uzstādīt nepieciešamās iekārtas toksisko vielu noteikšanai un identificēšanai.
Atbilstoši būvnormatīva projektam I kategorijas patvertnē ūdens ņemšanas vietai jāatrodas tās iekšpusē, bet II kategorijas patvertnes ūdens punkts var atrasties ārpus patvertnes, tās tiešā tuvumā.
Ja ūdens punkts atrodas patvertnē, tad tajā jābūt iespējai uzglabāt vismaz 15 litrus dzeramā ūdens uz vienu kvadrātmetru faktiskās patvertnes telpas.
Paredzēts, ka I kategorijas patvertnē tualešu skaits jānosaka atbilstoši patvertnē paredzētajam cilvēku skaitam. Patvertnē paredzētas arī sausās tualetes, ja sistēmā beidzas ūdens vai notekūdeņu uzglabāšanas jauda.
Tāpat būvnormatīva projektā noteikts, ka patvertnēm jābūt pieslēgtām elektroenerģijas sadales tīklam, tostarp visām patvertnes telpām un ejām jābūt aprīkotām ar stacionāru apgaismojumu, kontaktligzdām un rezerves apgaismojumu.
Kā piedalīties publiskajā apspriešanā
Ar būvnormatīva projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (noteikumu projekts ir pieejams šeit), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par būvnormatīvu var līdz 19. septembrim. |