NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
18. septembrī, 2024
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Drošība
1
1

Sabiedriskajā apspriešanā: Patvertņu būvnormatīvs

Ieeja bumbu patvertnē Zaporižjā, Ukrainā.

FOTO: Dmytro Smolienko/UKRINFOR/SIPA/ScanPix.

Līdz 19. septembrim sabiedriskajai apspriešanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts “Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-24”. Tā mērķis ir noteikt tehniskās prasības patvertnēm, kuras būtu izmantojamas drošam cilvēku patvērumam militārā uzbrukuma gadījumā un kurās būtu pieejama ilgstošai palikšanai nepieciešamā infrastruktūra.

“Latvijā kopš neatkarības atgūšanas nav pievērsta pietiekama uzmanība civilās aizsardzības būvju būvniecībai, tostarp nav būvētas bumbu patvertnes. Krievijas militārā agresija Ukrainā ir izgaismojusi problēmas, ko rada nepietiekams patvertņu skaits.

Ukrainā cilvēki no bombardēšanas un raķešu apšaudēm slēpjas ēku pagrabos, kuros vairākumā gadījumu nav pieejams ūdens, kanalizācija, kontaktligzdas saziņas līdzekļu uzlādēšanai vai elektrisko iekārtu darbināšanai un kuros nevar ilgstoši uzturēties,” norādīts Ministru kabineta noteikumu projekta “Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-24” anotācijā (turpmāk – būvnormatīva projekts).

Patvertņu būvnormatīva projekts izstrādāts, balstoties uz likumprojektā “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” noteiktajiem patvertņu kritērijiem.

Plānots, ka būvnormatīvā tiks noteikti:

  • vispārīgie jautājumi;
  • patvertņu galvenie raksturlielumi;
  • patvertņu konstrukcijas un slodzes;
  • prasības dzelzsbetona konstrukcijām;
  • aizsardzība pret šāviņu šķembām;
  • patvertņu durvis;
  • ventilācijas sistēma;
  • ūdens apgāde un kanalizācija;
  • elektrība un apgaismojums.

I grupas patvertnes jāvar izmantot nepārtraukti 72 stundas

Būvnormatīvā plānots noteikt prasības I un II kategorijas patvertnēm jaunas būvniecības, atjaunošanas vai pārbūves gadījumā. Tāpat tajā paredzēts, ka patvertne var būt gan ēkas daļa, gan atsevišķa ēka.

Kā norādīts būvnormatīva projekta anotācijā, III kategorijas patvertnēm Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā.

Sadaļā “Vispārīgie jautājumi” plānots, ka temperatūrai, gaisa kvalitātei un aprīkojumam patvertnē jābūt tādam, lai II un III kategorijas patvertnes varētu izmantot nepārtraukti 12 stundas, bet I grupas patvertnes – 72 stundas.

Tāpat paredzēts, ka patvertnē jābūt vismaz vienai avārijas izejai.

LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka patvertnes plānots iedalīt trijās kategorijās:

  • I kategorija – patvertnes aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām;
  • II kategorija – patvertnes aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām;
  • III kategorija – patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, un mazina ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Plašāk par tēmu >>

Platībai jābūt vismaz 0,75 m2 uz vienu lietotāju

Būvnormatīvā noteikti arī šādi galvenie patvertņu raksturlielumi:

  • platībai jābūt vismaz 0,75 m2 uz vienu galvenās būves lietotāju;
  • griestu minimālajam augstumam jābūt 1,90 m;
  • I kategorijas patvertnēm ieeja jānodrošina caur slūžu telpu, kuras platībai jābūt vismaz 4 m2;
  • I kategorijas patvertnēs jāizvieto pirmās palīdzības un lazarešu telpas, kuru platībai jābūt vismaz 10% no patvertnes kopējās platības.

Dzelzsbetona konstrukcijas aprēķinās pēc Eirokodeksa standartiem

Būvnormatīva projektā ir paredzēts, ka patvertnes jābūvē no dzelzsbetona konstrukcijām, kuras spēs izturēt slodzi, iedarbojoties spiediena viļņu ārkārtas iedarbju slodzēm. Kā norādīts anotācijā, patvertņu konstrukcijas tiks aprēķinātas pēc Eirokodeksa standartiem.

Sadaļā par prasībām dzelzsbetona konstrukcijām plānots noteikt, ka II kategorijas patvertnēs dzelzsbetona ārsienām un jumtam jābūt vismaz 300 mm biezam, bet dzelzsbetona pārsegumam, nesošajām starpsienām un pīlāriem no dzelzsbetona, kā arī starpstāvu  dzelzsbetona pārsegumam patvertnēs divos stāvos – vismaz 150 mm biezam.

I kategorijas patvertnēs norobežojošām sienām un jumtam jābūt no dzelzsbetona vismaz 400 mm biezam, bet dzelzsbetona grīdai – vismaz 200 mm biezai.

Savukārt aizsardzībai pret šāviņu šķembām paredzēts, ka:

  • II kategorijas patvertnēs konstrukciju kopējam biezumam jābūt vismaz 200 milimetriem dzelzsbetona vai 30 milimetriem tērauda;
  • I kategorijas patvertnēs konstrukciju kopējam biezumam jābūt vismaz 250 milimetriem dzelzsbetona vai 30 milimetriem tērauda;
  • durvis, lūkas un ventilācijas atveres patvertnes ārējās norobežojošās konstrukcijās jānovieto tā, lai tās būtu pēc iespējas labāk aizsargātas pret parasto ieroču iedarbību.

Patvertņu minimālajam durvju platumam jābūt 900 mm

Būvnormatīvā noteikts, ka patvertnes durvju atvēršanas virzienam jābūt uz āru, ar iespēju tās aizvērt un atvērt manuāli gan no patvertnes iekšpuses, gan ārpuses.

Savukārt, projektējot savienojumu durvju kārbai ar nesošo dzelzsbetona konstrukciju, durvju kārba jānoenkuro dzelzsbetona konstrukcijā (stiprinājumam jābūt projektētam atbilstoši durvju vērtnes slodzei).

Tāpat būvnormatīvā plānots noteikt, ka durvju blīvējuma sloksnei jābūt ķīmiski izturīgai gumijai. Ar blīvējumu aprīkotas ierīces slodzi nedrīkst pārnest uz durvju kārbu caur blīvējumu. Proti, blīvējumam ir jāiztur nepārtraukta lietošana pat normālos apstākļos un jābūt viegli nomaināmam.

Patvertņu minimālajam durvju platumam jābūt 900 mm.

Ventilācijas sistēmai jādarbojas arī bez elektrības

Ventilācijas iekārtai jādarbojas neatkarīgi no elektrības padeves, paredzēts būvnormatīva projektā.

Tāpat tajā noteikts, ka I kategorijas patvertnes ventilācijai jāspēj no patvertnē ievadītā gaisa izfiltrēt toksiskas vielas. Proti, I kategorijas patvertnes ventilācijai jābūt projektētai tā, lai tajā varētu uzstādīt nepieciešamās iekārtas toksisko vielu noteikšanai un identificēšanai.

Jānodrošina ūdens apgāde, kanalizācija un elektrība

Atbilstoši būvnormatīva projektam I kategorijas patvertnē ūdens ņemšanas vietai jāatrodas tās iekšpusē, bet II kategorijas patvertnes ūdens punkts var atrasties ārpus patvertnes, tās tiešā tuvumā.

Ja ūdens punkts atrodas patvertnē, tad tajā jābūt iespējai uzglabāt vismaz 15 litrus dzeramā ūdens uz vienu kvadrātmetru faktiskās patvertnes telpas.

Paredzēts, ka I kategorijas patvertnē tualešu skaits jānosaka atbilstoši patvertnē paredzētajam cilvēku skaitam. Patvertnē paredzētas arī sausās tualetes, ja sistēmā beidzas ūdens vai notekūdeņu uzglabāšanas jauda.

Tāpat būvnormatīva projektā noteikts, ka patvertnēm jābūt pieslēgtām elektroenerģijas sadales tīklam, tostarp visām patvertnes telpām un ejām jābūt aprīkotām ar stacionāru apgaismojumu, kontaktligzdām un rezerves apgaismojumu.

Kā piedalīties publiskajā apspriešanā

Ar būvnormatīva projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.

Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (noteikumu projekts ir pieejams šeit), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.

Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”.

Izteikt priekšlikumus un iebildumus par būvnormatīvu var līdz 19. septembrim.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI