NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
06. jūnijā, 2024
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Drošība
4
4

Sabiedriskajā apspriešanā: regulējums tā saukto bumbu patvertņu izbūves kārtībai un iedalījumam

Bumbu patvertne Ukrainas pilsētā Harkivā. Attēlam ir ilustratīva nozīme.

FOTO: Andreas Stroh/ZUMA Press Wire/ScanPix.

Līdz 13. jūnijam sabiedriskajai apspriešanai nodots grozījumu projekts Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kura mērķis ir ieviest iedzīvotāju aizsardzības veidu – patvertnes –, lai nodrošinātu aizsardzību no bīstamiem faktoriem vai mazinātu to ietekmi katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

9. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā”, kurā nozaru ministrijām, pašvaldībām un citām iesaistītajām institūcijām piedāvāta tālākā rīcība patvertņu jautājumā.

Saskaņā ar to Iekšlietu ministrijai līdz 31. maijam jāsagatavo un iekšlietu ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Ģeopolitiskā situācija un militārie konflikti pēdējos gados, it īpaši ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā, liek pievērst papildu uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tai skaitā par patvertņu izveidošanu esošo ēku pagrabstāvos vai pazemes stāvos, kā arī jaunu patvertņu būvēšanu.

Šobrīd nav spēkā esoša normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā, vēstīts likumprojekta anotācijā.

Informatīvajā ziņojumā “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā” norādīts, ka valstī ir 29 800 ēku ar pazemes stāvu vai tā daļu, kur potenciāli varētu izveidot patvertni.

Trīs kategoriju patvertnes

Likumprojektā tiek skaidrots termins “patvertne”. Tā ir būve vai būves daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Bīstamie faktori var būt dažādi: sprādziena triecienvilnis, siltumstarojums, šķembas, radioaktīvais starojums un radioaktīvais piesārņojums, kaujas ķīmisko un toksisko vielu tvaiki u. c.

Likumprojekts paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trijās kategorijās.

I kategorijas patvertnes nodrošinātu aizsardzību no masu iznīcināšanas līdzekļiem, toksisko ķīmisko vielu iedarbības, radioaktīvā piesārņojuma.

II kategorijas patvertnes nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa, lidojošiem objektiem (piemēram, šķembām, lodēm, stikla lauskām u. c.), radioaktīvā piesārņojuma.

Savukārt III kategorijas patvertnes paredzētas, lai mazinātu sprādziena radītā triecienviļņa iedarbību, sniegtu patvērumu no lidojošiem objektiem (piemēram, šķembām, lodēm, ēku atlūzām, stikla lauskām u. c.) un radiācijas piesārņojuma.

Patvertne, veicot jaunu objektu būvniecību

Likumprojektā noteikts, ka patvertni, kurai ir ne zemāka kā II kategorija, izbūvē, veicot šādu objektu jaunu būvniecību:

  • otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas virs trim stāviem;
  • trešās grupas publiskās ēkas ar kopējo platību no 1000 kvadrātmetriem, izņemot inženierbūves, sezonas, īslaicīgas lietošanas ēkas, lauksaimniecības ēkas, katlumājas, elektroenerģijas apgādes ēkas, transformatoru apakšstaciju ēkas;
  • rūpnieciskās ražošanas vai noliktavas ēkas ar kopējo platību no 1500 kvadrātmetriem.

Likumprojekts paredz noteikt izņēmumus, kad, veicot jaunu būvniecību, var noteikt, ka patvertne nav jāizbūvē.

Būvvalde, konsultējoties ar pašvaldību, varētu lemt par atbrīvojumu izbūvēt patvertni, ja tā radītu ievērojami lielākas būvniecības izmaksas nekā parasti.

Piemēram, ja būtu problēmas ar augstiem gruntsūdeņu līmeņiem. Tāpat patvertni nevajadzētu izbūvēt, ja attiecīgajā teritorijā būtu pietiekams patvertņu skaits, kas nodrošinātu patvērumu 100% teritorijas iedzīvotāju.

Pašvaldību pienākums

Likumprojektā noteikts, ka patvertnes īpašniekam būs nepieciešams nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes.

Savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama, proti, atslēgtas tās ieejas durvis.

Pašvaldībām tiktu deleģēts uzdevums, kas neprasa papildu finanšu līdzekļus, – plānot patvertņu izvietojumu, lai tiktu nodrošināts to pietiekams skaits atbilstoši iedzīvotāju blīvumam konkrētajā teritorijā.

Likumprojekts paredz tiesības pašvaldībām piedalīties patvertņu izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, tostarp privātās ēkās un telpās, to darot brīvprātīgi un saskaņā ar finansiālajām spējām.

Ministru kabinetam būs jāizstrādā noteikumi par patvertņu izveidi un uzturēšanu.

Kā piedalīties publiskajā apspriešanā

Ar likumprojektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.

Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (plāna projekts ir pieejams šeit), augšējā kreisajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.

Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”.

Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” var līdz 13. jūnijam.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI