SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
30. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
13
13

Pilnveido tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā

Stājas spēkā 30.10.2018.

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Otrdien, 30. oktobrī, stājas spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, pilnveidojot tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā un precizējot gadījumus, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. Izmaiņas ietver arī visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipu definīciju.

Ja izmaiņas saistībā ar militāro mobilizāciju attiecas tikai uz zemessargiem un rezerves karavīriem, tad vispārējai valsts aizsardzībai ir pakļauti visi nacionālās drošības subjekti. Atkarībā no apdraudējuma apmēra un intensitātes grozījumi Nacionālās drošības likumā var ietekmēt ikvienu sabiedrības daļu. Turpmāk regulējumā paredzēta iespēja izsludināt mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī noteiktas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un iedzīvotāju tiesības un pienākumi kara vai militāra iebrukuma gadījumā, norādīts grozījumu anotācijā.

Mobilizācija pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas

LV portāls jau rakstīja, ka līdz šim Nacionālās drošības likuma 23. panta piektā daļa valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinetam (MK) deva tiesības pieņemt lēmumu par NBS iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā. Grozījumi nosaka, ka valsts apdraudējuma gadījumā, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, MK ir tiesīgs pieņemt lēmumu par militāro mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu. Lēmums pēc 72 stundām zaudēs spēku, taču, ja to prasīs valsts apdraudējuma situācija, MK būs tiesības rīkojumu par militāro mobilizāciju izdot arī atkārtoti.

Kā norādīts anotācijā, ik gadu Aizsardzības ministrijas (AM) vadībā notiek MK līmeņa valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības “Kristaps”, kuru mērķis ir atbilstoši aktuālajām valsts apdraudējuma tendencēm pārbaudīt un pilnveidot valsts aizsardzību regulējošos tiesību aktus un plānošanas dokumentus. Vienlaikus minēto mācību izaicinājums pastāvošajā tiesiskajā regulējumā ir zemessargu un rezerves karavīru operatīvā iesaiste NBS kaujas struktūrā negaidīta apdraudējuma gadījumā. Zemessargu un rezerves karavīru operatīva iesaiste apdraudējuma pārvarēšanas sākotnējā fāzē aizkavēs turpmāku apdraudējuma dinamikas attīstību, sniedzot papildu instrumentus apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē.

Nepieciešama visaptveroša valsts aizsardzības pieeja

Primāri iedzīvotāju iesaiste valsts aizsardzībā notiek NBS sastāvā, iestājoties profesionālajā dienestā, Zemessardzē, kļūstot par rezerves karavīru, kā arī izpildot mobilizācijas pavēstī noteikto. Taču grozījumu anotācijā skaidrots, ka valsts aizsardzības mērķu īstenošanā ir nepieciešama visaptveroša valsts aizsardzības pieeja, kas paredz visas sabiedrības iesaisti, tādā veidā efektīvi vēršoties pret jaunās paaudzes karadarbību. LV portāls jau rakstīja, kas ir visaptveroša valsts aizsardzības sistēma un uz ko tās ieviešanas sākotnējā posmā rosina fokusēties AM.

Līdz šim Nacionālās drošības likums neparedzēja skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotāju, kuri vēlas iesaistīties bruņotas pretošanās vai pilsoniskās nepakļaušanās pasākumos, tiesībām un pienākumiem, ja likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas ir likvidētas nedemokrātiskā veidā vai noticis citas valsts militārs iebrukums. Taču, kā norādīts anotācijā, viens no instrumentiem, ko izmanto mūsdienu hibrīdkara situācijā, ir ļaunprātīga “robu” vai neskaidru tiesību normu izmantošana normatīvajos aktos. Arī AM jau iepriekš LV portālam norādīja, ka krīzes situācijā, kad ir nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu, ir maz laika tiesību normu interpretācijai, bet jebkāda vilcināšanās vai šaubas par kompetenci, tiesībām un pienākumiem var tikt vērstas pret valsts aizstāvjiem.

Tādēļ Nacionālās drošības likums ir papildināts ar 23.5 pantu šādā redakcijā: “Lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas, NBS, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai un īsteno bruņotu pretošanos, pilsonisko nepakļaušanos un nesadarbošanos ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.” Vienlaikus grozījumos ir precizēts, ka kara, militāra iebrukuma vai okupācijas laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību.

Iedzīvotāju pienākumi un tiesības kara vai militāra iebrukuma gadījumā

Saskaņā ar iepriekš minēto Nacionālā drošības likuma 25.1 pants turpmāk, īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, iedzīvotājiem paredz šādus pienākumus:

  • pildīt uzdevumus, ko dod NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai ES dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas;
  • nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, kad atteikums sadarboties apdraud personas vai tās ģimenes locekļu dzīvību vai brīvību.

Savukārt minētā panta otrā daļa paredz iedzīvotāju tiesības:

  • īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām;
  • izrādīt bruņotu pretošanos;
  • sniegt visa veida atbalstu pilsoniskās nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem, kā arī NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošo Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību.

Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka valsts aizsardzība ir beznosacījuma un katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram. Neizbēgama militārā drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj īstenot aizsardzības pasākumus, organizējot un vadot militāro un civilo pretošanos, valsts varas nepārtrauktu funkcionēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, norādīts anotācijā.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU